Tiesneses un profesores Sanitas Osipovas neievēlēšana AT - bīstams signāls demokrātijai...
Tiesnese un profesore Sanita Osipova. Attēls: LSM.LV
Uzreiz teikšu - neesmu jurists un pat ne tuvu šai cunftei, taču kā pilsonis, kuram augstā vērtē ir demokrātija un ikviena cilvēka cieņa, šodienas Saeimas balsojums par tiesneses un profesores Sanitas Osipovas neievēlēšanu par Augstākās Tiesas tiesnesi izsauca savveida iekšēju sašutuma vētru. Daudz diskutēju tviterī, taču gribas domas salikt vienkopus un drusku plašāk apskatīt, tad nu izdomāju, ka uzrakstīšu šim veltītu rakstu. Līdz šim par juridisko specialitāti esmu vien interesējies kā parasts ierindas pilsonis, kā likumpaklausīgs pilsonis, tomēr demokrātiskā iekārtā mums ir iespēja runāt un to es vēlos izmantot.
Normans Olers «Totālais skurbums. Narkotikas Trešajā Reihā»
Fona attēls: unsplash.com
Šo Normana Olera grāmatu par narkotikām Trešajā Reihā jau izlasīju diezgan pasen, tikai kaut kā atlikās un atlikās apraksta rakstīšana. Tad nu esmu pieķēries un mēģināšu uztapināt nelielu ieskatu tajā, ko mums autors vēsta gan par paša fīrera Ādolfa Hitlera aizraušanos ar dažādām stimulējošām vielām, gan ar viņa līdzgaitnieku un līdzstrādnieku, piemēram, Gēringa aktivitātēm šajā jomā. Tādu, no dažādām apskurbinošām un stimulējošām vielām, atkarīgo nebija maz, tās bija plaši pieejamas un Trešajā Reihā speciāli attīstītas un izplatītas vielas, lai, zināmā mērā, aizmiglotu patiesu skatu uz dzīvi un norisēm ne vien fīreram, bet arī parastajai vācu tautai. Ne velti autors grāmatai raksta nevis tradicionālo priekšvārdu, taču tā vietā viņš to nodēvē par "lietošanas instrukciju" - gan grāmatas satura nozīmē, gan arī plašākā kontekstā, aplūkojot vēstures batālijas, kādas tās labi ir saredzamas no mūsdienu skatu punkta. Protams, šī grāmata nepretendē uz zinātniskas pētniecības publikācijas statusu, taču, kā norāda autors, "tas, kas šeit tiek likts priekšā, ir ar tradīcijām, nesaistīta, neparasta, saraustīta perspektīva. [..] Vācijas vēsture šeit netiek pārrakstīta vai uzrakstīta no jauna, bet nedaudz precizēta".
Tomass Mūrs «Rūpēs par dvēseli» | Kopjot dziļo un svēto ikdienā
Fona attēls: Photo by Marek Piwnicki on Unsplash
Izlasot ziņu, ka teologs un kontemplācijas skolotājs Juris Rubenis ieteicis latviski izdot vienu no ārkārtīgi lieliskām grāmatām, man aiz prieka salēcās sirds. Un pavisam nesen tiku pie šīs grāmatas. Psihoterapeitiskas grāmatas ir mana garīgā barība, spēcinājums un interese, kopš vairāk sāku saprast un iedziļināties cilvēka patiesās būtības jautājumos. Tādēļ diezgan loģiski, ka veltu laiku un savus smadzeņu resursus, lai attīstītu un pilnveidotu gan savu sapratni par jautājumiem, kuriem autori veltījuši daudzus gadus, gan arī ar saviem grāmatu aprakstu vēstījumiem paustu atziņas, kuras varētu būt aktuālas un noderīgas mūsu, latviešu, dzīvēs, izpratnes un savstarpējo attiecību veidošanas kontekstā. Vairāk par šo rekomendējamo darbu tālākajās rindkopās. Lai noder un iedvesmo!
Cilvēka jēgas meklējumi jeb Viktora E. Frankla «... tomēr teikt dzīvei JĀ»
Grāmatas angļu izdevuma vāka fragments
Kad izlasīju ziņu, ka latviski tiks izdots austriešu psihologa Viktora E. Frankla pasaulslavenais darbs «... tomēr teikt dzīvei JĀ» jeb, latviskojot angliskās versijas nosaukumu, «Cilvēka jēgas meklējumi», es patiesi aiz sajūsmas nopūtos - beidzot! Likās jau, ka latviešu lasītājam šis pasaulslavenais darbs tā arī paliks tikai svešā mēlē lasāms... Kā redzat, diezgan apzināti vāka foto esmu aizņēmies no angļu versijas, jo tā es šo darbu vislabāk atpazīstu, kaut gan, kad palasīju par grāmatas virsraksta vēsturi, sapratu, ka arī latviskais nosaukums ir ietverts grāmatas būtībā, tekstā un vāciski pārstāvētās telpas virsrakstā. Tādējādi es šī ieraksta virsrakstā iekodēju abus iespējamos nosaukumus. Un, jā - latviskajam izdevumam vāks ir ikurāt tieši tāds pats kā šeit redzamajam angliskajam izdevumam, ar šo skaisti krāsaino putniņu, kurš sēž uz dzeloņstieples...