Jozefs Racingers (Benedikts XVI) un Vatikāna II koncils

Foto: atrasts internetā, google.lv

Emeritētais pāvests Benedikts XVI ir viens no būtiskākajiem Vatikāna II koncila tēviem un viens no joprojām dzīvajiem koncila aculieciniekiem. Vairāk par viņa ietekmi uz koncila tekstiem un koncila gaitu mums palīdz saprast nesen klajā nākusī Pētera Zēvalda grāmata par pāvesta Benedikta XVI (Jozefa Racingera) dzīvi, kas ir paredzēta kā biogrāfija vairākos sējumos un 1. sējums ir veltīts Racingera dzīvei no bērnības līdz Vatikāna II koncila gaitām. Kad šo biogrāfisko darbu lasīju, caurcaurēm var just, ka J. Racingers savos jaunības gados bija diezgan modernu un pat revolucionāru uzskatu paudējs un tāds viņš nokļuva arī Vatikāna II koncilā, tieši pateicoties savai svaigajai un modernajai domāšanai. Kādēļ mēs Benediktu XVI tagad esam spiesti atcerēties kā diezgan konservatīvu, to mēs arī kādās pārdomās noskaidrosim. Bet šajā reizē ielūkosimies Jozefa Racingera un Vatikāna II koncila kopsaucējos un viņa ietekmē uz tā gaitu un dokumentu iznākumu, kuri ir tikuši izdoti arī latviski 2016. gadā.

Lasīt tālāk »

Teoloģiskās domas un pasaules līderis - pāvests Benedikts XVI (neliels ieskats biogrāfijā)

Foto: atrasts internetā, google.lv

Kopš esmu atklājis brīvpieejas grāmatu krātuvi Library Genesis, pieejamo grāmatu un avotu klāsts ir kļuvis teju bezgalīgs, nespējot vien visas izlasīt un aptvert, kur nu vēl aprakstīt. Laikā, kad studēju pāvesta Laterāna universitātē, man bija tas gods piedzīvot abu pāvestu - pāvesta Benedikta XVI un pāvesta Franciska teoloģijas laikmetu - šī pāreja bija satricinājums visai katoliskajai tradīcijai un arī Baznīcai Latvijā, to es skaidri izjutu caur saviem pasniedzējiem un profesoriem šeit, Rīgā. Un tomēr, esmu pateicīgs savai dogmatikas profesorei Baibai Brūderei, ka man ir bijusi iespēja iepazīt pāvesta Benedikta XVI teoloģisko domu un tās izcilo skaidrību caur profesores skaidrojumiem un vadību teoloģiskās zinātnes rakstu valodas kursā. Benedikts XVI man allaž ir licies ievērības cienīgs teoloģiskajā pasaulē, jo maz ir tādu ekseģētiski spēcīgu un ar domas skaidrību apveltītu teologu, par kuru sniegumu un atstāto literāro mantojumu gribas domāt un rakstīt, pat tad, kad esmu atstājis teoloģijas studentu rindas. Bet manā kā garīdznieka kalpošanā Benedikts XVI ir autoritāte, kura teoloģiskajā lietu skaidrojumā es joprojām smeļos iedvesmu un iedrošinājumu savas teoloģiskās domu pasaules attīstībā.

Lasīt tālāk »

Kas ir gregoriskie dziedājumi un kādēļ tos dēvē par «gregoriskajiem»?

Attēls: www.ccwatershed.org

No vienas puses, par gregoriskajiem dziedājumiem, kaut vai tikai vispārīgi un tikai īsumā, ir grūti rakstīt vai ko jaunu pasacīt, it īpaši ņemot vērā to, ka neesmu profesionāls mūziķis, bet no otras puses, sabiedrībā esmu pamanījis viedokļus, ka jāķeras pat klāt gregoriskajiem dziedājumiem un uz to melodiskās bāzes jāveido atbilstošie dziedājumi tautas valodā, resp., latviski. Un principā tieši tādēļ es nospriedu, ka vajadzētu sniegt kaut nelielu ieskatu gregorisko dziedājumu rašanās vēsturē un to tieši latīniskā izpildījuma dēļ radītās mūzikas dziļuma izpratnes veicināšanā tajos, kuriem varbūt tas ir saistoši vai vienkārši vispārējās inteliģences bagātināšanai. Gregoriskajiem dziedājumiem ir sensena vēsture un tiem pienākas zināma cieņa kā vieniem no patiesās mūzikas vēstures veidotājiem, kā arī to izdziedāšana dāvā apbrīnojamu relaksāciju un nomierina prātu, atveldzē dvēseli savas ārkārtējās vienkāršības un tomēr dievišķuma dēļ, kas no tiem izstaro, tos dzirdot.

Lasīt tālāk »

Pa senāko Bībeles manuskriptu pēdām jeb «Lielā puzle»...

Foto ņemts no Latvijas Bībeles biedrības lapas bibelesbiedriba.lv

Es vienmēr ar lielu prieku dodos uz Latvijas Bībeles biedrības rīkotajiem dažādu ar Bībeles tematiku saistītu grāmatu atvēršanas svētkiem. Tā es arī jau pasen biju uz Jēkaba protoevaņģēlija, šī nelielā gnostiskā darba, atvēršanas svētkiem, kur es pamanīju, ka ir iegādājama arī kāda cita lieliska grāmata - Lielā puzle jeb Pa senāko Bībeles manuskriptu pēdām. Bībeles manuskriptu pētniecība un t.s. kabineta teoloģija gan nav mans dzīves un kalpošanas novirziens, taču teoloģisko zināšanu bagāžas papildināšanai šī grāmata ir kā reiz aktuāla un noderīga, jo ikvienam teologam vai ar reliģiju jomu saistītajam jāizglītojas un jāpilnveidojas visa mūža garumā. Tādēļ arī jums, mani mīļie lasītāji, došu nelielu ieskatu šajā grāmatā un tās aktualitātē mūsdienu domāšanas un kultūrvēstures kontekstā.

Lasīt tālāk »

Teoloģijas definīcija

Photo by Annie Spratt on Unsplash; kolāža: Didzis Kukainis

Publikācijā izmantoti lekciju konspektu materiāli un piezīmes no lekciju kursa "Ievads teoloģijā"

Pirms sākam analizēt, kas ir teoloģija, ir nepieciešami vēl daži paskaidrojumi. Ikviena disciplīna jeb zinātnes nozare izstrādā noteiktus valodas terminus, kas palīdz tai aprakstīt tajā notiekošos procesus un apzīmēt tās objektus. Šī zinātniskā valoda ir atšķirīga no ikdienas valodas. Piemēram, kad runā divi kardioloģijas, atomfizikas vai ķīmijas eksperti, tad cilvēks no malas droši vien tur varēs maz ko saprast. Tomēr bez šiem speciālajiem terminiem konkrētā zinātnes nozare nevarētu attīstīties, viņi nevarētu izteikt to, kas ir būtisks un apmainīties zināšanām. Tas pats attiecas arī uz teoloģiju, tā ir izstrādājusi zināmu jēdzienu kopumu, kas atšķiras no ikdienas valodas, un bez kuriem nevarēs iztikt tās izklāstā.

Lasīt tālāk »

Gnozeoloģija un izziņas process cilvēkā (3. daļa, nobeigums)

Homo religiosus - Mirča Eliade, filosofs: "Nekad nav eksistējušas tautas bez reliģijas, un es esmu pārliecināts, ka tāda tauta nemaz nevar eksistēt. Ja tomēr eksistētu kāda gluži nereliģiska tauta, tā jau dažu paaudžu laikā ietu bojā aiz garlaicības, neirozes vai arī sevi iznīcinātu kolektīvā pašnāvībā."

Lasīt tālāk »

Gnozeoloģija un izziņas process cilvēkā (2. daļa)

Photo by Sanwal Deen on Unsplash; kolāža: Didzis Kukainis

Tikai daudzpusīgā (atslēgas vārds - "daudzpusīgums", latīn. multidimensionalitāte) gnozeoloģija ļauj "iziet" uz transcendento, vienpusīgās gnozeoloģijas tos nepieļauj. Cilvēks ir daudzpusīgs - 4 dimensijas: attiecības pašam ar sevi; attiecības ar līdzcilvēkiem; attiecības ar materiālo vērtību pasauli; attiecības ar Dievu. Vienpusīgās gnozeoloģijas ir: empīriķi - tikai jutekliskā pazīšana; racionālisti - tikai prāta jēdzieni; strukturālisti - cilvēks ir kā pielikums struktūrām, kas nosaka mūsu dzīvi (piem., freidisms, simbolisms). Jāatmet visas gnozeoloģijas, kas neskata cilvēku visā tā daudzdimensionalitātē, tomēr daudzpusīgās gnozeoloģijas skatījumā tā uzturēs kritisku dialogu ar vienpusīgajām gnozeoloģijām, atmetot to, kas maldīgs, bet uzņemot vērtīgos elementus, lai tos papildinātu saskaņā ar daudzdimensionalitāti.

Lasīt tālāk »

Gnozeoloģija un izziņas process cilvēkā

Photo by Sanwal Deen on Unsplash; kolāža: Didzis Kukainis

Kādreiz, kad senāk studēju teoloģiju katoļu universitātē, tad man bija daudzi un dažādi studiju kursi, tostarp, arī filosofijā, filosofijas vēsturē, metafizikā, gnozeoloģijā un daudz visur citur, arī teoloģiskajās disciplīnās. Joprojām esmu saglabājis savu studiju laiku pierakstus un konspektus, un tā kā joprojām esmu absolūts filosofijas fans, tad domāju iepazīstināt arī jūs, mana bloga lasītājus, ar dažādām lietām un zināšanām, kuras guvu teoloģijas augstskolā. Pirmo tēmu izvēlējos gnozeoloģiju un izskaidrošu izziņas procesu cilvēkā, kā mums to mācīja profesore Māra Kiope. Lai noder!

Lasīt tālāk »