Pa senāko Bībeles manuskriptu pēdām jeb «Lielā puzle»...
Foto ņemts no Latvijas Bībeles biedrības lapas bibelesbiedriba.lv
Es vienmēr ar lielu prieku dodos uz Latvijas Bībeles biedrības rīkotajiem dažādu ar Bībeles tematiku saistītu grāmatu atvēršanas svētkiem. Tā es arī jau pasen biju uz Jēkaba protoevaņģēlija, šī nelielā gnostiskā darba, atvēršanas svētkiem, kur es pamanīju, ka ir iegādājama arī kāda cita lieliska grāmata - Lielā puzle jeb Pa senāko Bībeles manuskriptu pēdām. Bībeles manuskriptu pētniecība un t.s. kabineta teoloģija gan nav mans dzīves un kalpošanas novirziens, taču teoloģisko zināšanu bagāžas papildināšanai šī grāmata ir kā reiz aktuāla un noderīga, jo ikvienam teologam vai ar reliģiju jomu saistītajam jāizglītojas un jāpilnveidojas visa mūža garumā. Tādēļ arī jums, mani mīļie lasītāji, došu nelielu ieskatu šajā grāmatā un tās aktualitātē mūsdienu domāšanas un kultūrvēstures kontekstā.
Teoloģijas definīcija
Photo
by Annie
Spratt on Unsplash;
kolāža: Didzis Kukainis
Publikācijā izmantoti lekciju konspektu materiāli un piezīmes no lekciju kursa "Ievads teoloģijā"
Pirms sākam analizēt, kas ir teoloģija, ir nepieciešami vēl daži paskaidrojumi. Ikviena disciplīna jeb zinātnes nozare izstrādā noteiktus valodas terminus, kas palīdz tai aprakstīt tajā notiekošos procesus un apzīmēt tās objektus. Šī zinātniskā valoda ir atšķirīga no ikdienas valodas. Piemēram, kad runā divi kardioloģijas, atomfizikas vai ķīmijas eksperti, tad cilvēks no malas droši vien tur varēs maz ko saprast. Tomēr bez šiem speciālajiem terminiem konkrētā zinātnes nozare nevarētu attīstīties, viņi nevarētu izteikt to, kas ir būtisks un apmainīties zināšanām. Tas pats attiecas arī uz teoloģiju, tā ir izstrādājusi zināmu jēdzienu kopumu, kas atšķiras no ikdienas valodas, un bez kuriem nevarēs iztikt tās izklāstā.
Gnozeoloģija un izziņas process cilvēkā (3. daļa, nobeigums)
Homo religiosus - Mirča Eliade, filosofs: "Nekad nav eksistējušas tautas bez reliģijas, un es esmu pārliecināts, ka tāda tauta nemaz nevar eksistēt. Ja tomēr eksistētu kāda gluži nereliģiska tauta, tā jau dažu paaudžu laikā ietu bojā aiz garlaicības, neirozes vai arī sevi iznīcinātu kolektīvā pašnāvībā."
Gnozeoloģija un izziņas process cilvēkā (2. daļa)
Photo by Sanwal
Deen on Unsplash;
kolāža: Didzis Kukainis
Tikai daudzpusīgā (atslēgas vārds -
"daudzpusīgums", latīn. multidimensionalitāte) gnozeoloģija
ļauj "iziet" uz transcendento, vienpusīgās gnozeoloģijas tos
nepieļauj. Cilvēks ir daudzpusīgs - 4 dimensijas: attiecības pašam
ar sevi; attiecības ar līdzcilvēkiem; attiecības ar materiālo
vērtību pasauli; attiecības ar Dievu. Vienpusīgās gnozeoloģijas ir:
empīriķi - tikai jutekliskā pazīšana; racionālisti -
tikai prāta jēdzieni; strukturālisti - cilvēks ir kā
pielikums struktūrām, kas nosaka mūsu dzīvi (piem., freidisms,
simbolisms). Jāatmet visas
gnozeoloģijas, kas neskata cilvēku visā tā daudzdimensionalitātē,
tomēr daudzpusīgās gnozeoloģijas skatījumā tā uzturēs kritisku
dialogu ar vienpusīgajām gnozeoloģijām, atmetot to, kas maldīgs,
bet uzņemot vērtīgos elementus, lai tos papildinātu saskaņā ar
daudzdimensionalitāti.
Gnozeoloģija un izziņas process cilvēkā
Photo
by Sanwal
Deen on Unsplash;
kolāža: Didzis Kukainis
Kādreiz, kad senāk studēju teoloģiju katoļu universitātē, tad man bija daudzi un dažādi studiju kursi, tostarp, arī filosofijā, filosofijas vēsturē, metafizikā, gnozeoloģijā un daudz visur citur, arī teoloģiskajās disciplīnās. Joprojām esmu saglabājis savu studiju laiku pierakstus un konspektus, un tā kā joprojām esmu absolūts filosofijas fans, tad domāju iepazīstināt arī jūs, mana bloga lasītājus, ar dažādām lietām un zināšanām, kuras guvu teoloģijas augstskolā. Pirmo tēmu izvēlējos gnozeoloģiju un izskaidrošu izziņas procesu cilvēkā, kā mums to mācīja profesore Māra Kiope. Lai noder!