Vēstures hronoloģija kristīgās pasaules un pāvestības kontekstā...
Krustneši. Attēls: History Today, google.lv
Pasaulē kristietības ienākšana un sludināšanas attīstība ir nesusi dažāda veida pienesumu - ne vienmēr mierīgi, dažbrīd tā ir bijusi visai lielu satricinājumu apņemta, bet mēs pat laiku skaitām no brīža, kad Jēzus nāca šajā pasaulē, līdz ar to kristietības sniegums vēstures gaitā noteikti nav pārvērtējams, bet ar pazemību ir jāizgaismo arī mums netīkamās lietas. Šajā ierakstā hronoloģiskā kārtībā būs iespēja iepazīties ar galvenajiem notikumiem kristīgās pasaules un pāvestības kontekstā.
| Gadskaitļi | Būtiskākais vēstures notikums |
| apm. 6. gads p.m.ē. - 30. gads m.ē. | Jēzus Kristus dzīve un kalpošana |
| apm. 4. gads p.m.ē. | Pētera (Sīmaņa) piedzimšana |
| apm. 28. gads m.ē. | Pēteris satiek Jēzu |
| apm. 30. līdz 100. gads m.ē. | Apustuļu laikmets, laiks, kad vēl ir dzīvi apustuļi, kuri bija kopā ar Jēzu |
| 42. - 67. gads m.ē. | Gadskaitļi, kas tiek pierakstīti apustulim Pēterim kā pirmajam pāvestam, tomēr vēsturnieki par datu precizitāti šaubās |
| 64. - 67. gads m.ē. | Šajā periodā kādā brīdī notika Pētera krustā sišana |
| 100. - 325. gads | Pirms-Nīkajas periods |
| apm. 150 | Avoti vēsta par "monarhiskajiem bīskapiem", kuri bija nozīmīgas personības pilsētu pārvaldīšanā tā laika romiešu pasaulē |
| 180 - 284 | 3. gadsimta krīze: civilie kari un pēctecības krīzes, barbari iekaro robežas, ārkārtīgi pieaug inflācija, notiek sistemātiskas kristiešu vajāšanas un nogalināšanas |
| 284 - 600 | Pasaule piedzīvo vēlo antīko laikmetu; kristīgā kultūra sāk kļūt dominējoša |
| 306 - 337 | Imperatora Konstantīna valdīšanas laikmets |
| 313 | Konstantīns izdod Milānas ediktu, ar kuru kristietību pasludina par legālu |
| 325 | Pirmais Nīkajas koncils |
| 343 | Serdikas koncils izdod dekrētu, ka netaisnīgas apsūdzības pret bīskapiem ir jānosūta izskatīšanai uz Romu |
| 381 | Pirmais Konstantinopoles koncils |
| 410 | Pāvests Inocents I kalpo Romā pēc tās ieņemšanas, ko veica goti |
| 451 | Halkēdonas koncils |
| 452 | Pāvests Leons I pārliecina huņņu vadoni Atilu neieņemt Romu |
| 455 | Pāvests Leons I pārliecina vandāļu vadoni Gaizeriku neieņemt Romu |
| 484 - 519 | Akaciāņu shizma |
| 535 - 555 | Gotu kari Itālijā |
| 553 | Piektais ekumēniskais koncils Konstantinopolē |
| 600 - 900 | Agrīno viduslaiku periods |
| 751 | Pipīns III kļūst par franku karali |
| 773 | Pipīna dēls, Kārlis Lielais (Charlemagne) uzveic lombardiešu karali Dezidēriju un paņem sev lombardiešu kroni |
| 787 | Otrais Nīkajas koncils |
| 800 | Pāvests Leons III kronē Kārli Lielo par Romas imperatoru |
| 900 - 1300 | Eiropas viduslaiku "zelta laikmets" |
| apm. 900 - 950 | Romā dominē Teofilakta un Teodoras dzimta |
| apm. 975 - 1025 | Pāvestībā dominē ietekmīgas romiešu vai centrālās Itālijas ģimenes |
| 1046 | Imperators Henrijs III atceļ trīs karojošos pāvesta troņa pretendentus un ieceļ par pāvestu savu izvēli |
| 1058 | Līdz ar Henrija III nāvi, romieši saceļas pret reformām un par pāvestu tiek ievēlēts Nikolajs II |
| 1075 - 1122 | Investitūru strīdi |
| 1077 | Karalis Henrijs IV lūdz piedošanu un absolūciju no pāvesta Gregora VII (Kanosas scēna) |
| 1078 | Pāvests Gregors VII formāli nosoda laju investitūru |
| 1095 - 1101 | Pirmie Krusta kari, kurus izsludināja pāvests Urbāns II Klermonas sinodē |
| 1122 | Vormsas konkordāts, ar kuru būtiski tika atdalīta garīdznieka garīgā kalpošana no viņa kā valdniekam pakļauta vasaļa pozīcijas |
| 1130 | Cīņas par varu starp pāvestības amata kandidātiem, kuras spēcināja ietekmīgās Pjērleoni un Frandžipani dzimtas |
| 1140 | Kanonisko tiesību kodeksa Concordantia Discordantium Canonum izdošana (šo dokumentu vēsturnieki pazīst arī kā Graciāna Decretum) |
| 1145 - 1147 | Otrie krusta kari, kurus garīgi iedvesmoja Bernārs no Klervo |
| 1159 - 1180 | Pāvestības shizma, balstīta spriedzē starp pāvestiem un Vācijas ķeizariem |
| 1176 | Lombardiešu līgas spēki sakauj Frederika Barbarossas spēkus Leņjāno |
| 1177 | Venēcijas miers; Vācijas ķeizars un Romas imperators Frederiks Barbarossa noslēdz mierizlīgumu ar pāvestu Aleksandru III |
| 1179 | Pāvests Aleksandrs III un Laterāna koncils izdod dekrētu, ka pāvestiem jātiek ievēlētiem pēc sanior pars principiem ("gudrākās daļas"), resp., ar divu trešdaļu vairākumu |
| 1188 - 1192 | Trešie Krusta kari, kuriem pamatotu iemeslu deva Ēģiptes sultāns, kurš iekaroja Jeruzālemi |
| 1192 | Sencijs Savelli, camerarius, uzraksta Liber Censuum, sarakstu ar apkopotiem visiem pāvestības ieņēmumiem pāvestības varas gados |
| 1204 | Ceturtie Krusta kari, kad pāvesta Inocenta III laikā tiek iekarota Konstantinopole un uz īsu brīdi pāvests bija valdnieks gan Austrumu, gan Rietumu pasaulē |
| 1212 | Pāvests Inocents III ieceļ Frederiku II Vācijas ķeizara tronī |
| 1214 | Bīskaps Alberts atbrīvojas no pakļautības Brēmenei un turpmāk Rīgas arhidiecēze bija pakļauta tieši Romai |
| 1215 | Pāvesta Inocenta III Ceturtais Laterāna koncils noformē dekrētu Clericis laicos, aizliedzot iekasēt/pieprasīt nodokļus no klēra pārstāvjiem |
| 1217 | Piektie Krusta kari, Frīdriha II vadībā, iekļaujot kauju pie Damjetas, kas bija ēģiptiešu osta |
| 1228 - 1239 | Sestie Krusta kari |
| 1249 - 1252 | Septītie Krusta kari |
| 1270 | Astotie Krusta kari |
| 1297 | Pāvests Bonifācijs VIII atļauj iekasēt nodokļus no klēra "tikai ārkārtas gadījumos" |
| 1300 - 1600 | Renesanses periods viduslaiku vēsturē; reliģiskā reformācija |
| 1305 - 1378 | Aviņjonas pāvestība |
| 1337 - 1453 | Simtgadu karš |
| 1378 - 1417 | Lielā shizma |
| 1414 - 1418 | Konstances koncils, kurā izbeidza Lielo shizmu |
| 1438 | Franču valdnieki pieprasa noslēgt konkordātu (līgumu ar Romu), kas nozīmē nodokļu ieņēmumu samazināšanos Romai, kā arī samazina pāvesta tiesības uz iecelšanām amatos un tikai dažas iespējas pārsūdzēt lēmumus pie pāvesta |
| 1448 | Vācu valdnieki pieprasa noslēgt konkordātu (līgumu ar Romu), kas nozīmē nodokļu ieņēmumu samazināšanos Romai, kā arī samazina pāvesta tiesības uz iecelšanām amatos un tikai dažas iespējas pārsūdzēt lēmumus pie pāvesta |
| 1453 | Konstantinopoles krišana |
| 1454 - 1494 | Lodi miers |
| 1506 | Pāvests Jūlijs II izdod bullu (dekrētu) Cum tam divino, ar kuru aizliedz jebkādu pāvesta izvēli aptraipīt ar simonijas grēku |
| 1509 | Erasms uzraksta savu darbu "In Praise of Folly", kā apsūdzības vēstījumu par tā laika Baznīcu |
| 1512 | Franču iespaidotais Pizas koncils, kurā mēģina atjaunot Haec Sancta (Konstances koncila dekrētu par pāvestu virs konciliem vai koncilu pāri pāvestiem) un Frequens (par Konstances koncilā pieņemto normu/noteikumu, ka pāvestiem koncili jāsasauc regulāri) |
| 1512 - 1518 | Piektais Laterāna koncils, kurš mēģināja atjaunot Unam Sanctam dekrēta darbību, kuru sevī iedvesmoja Pizas koncils |
| 1517 | Erasms uzraksta Julius Exclusus, citu apsūdzību par tālaika Baznīcu |
| 1517 | Mārtiņš Luters publicē savas 95 tēzes, piestiprinot tās pie Virtenbergas baznīcas durvīm |
| 1520 | Pāvests Leons X izdod bullu Exsurge Domini, Mārtiņa Lutera mācību nosodot 41 specifiskā punktā |
| 1524 | Sv. Kajetāns un Džovanni Pjetro Karaffa (vēlākais pāvests Pāvils IV) dibina priesteru Teatīņu ordeni, īpaši fokusējoties uz Baznīcas reformēšanu |
| 1525 | Spānijas Kārlis V sakauj Francijas Franci I netālu no Pāvijas un panāk 8 dienu Romas aplenkumu |
| 1530 | Pāvests Klements VII kronē Kārli V par Romas imperatoru; šī ir pēdējā reize, kad Romas pāvests kronē Svētās Romas impērijas imperatoru |
| 1534 | Tiek izdots Pārākuma akts, kurš pasludina Anglijas karali Henriju VIII par Anglijas Baznīcas galvu; taču viņš nekrīt apskāvienos ar protestantu teoloģiju |
| 1534 | Lojolas Ignācijs dibina Jēzus Sadraudzību (Jezuītu ordeni) |
| 1536 | Pie pāvesta Pāvila III tiek nodibināta komisija, kas strādā ar Baznīcai nepieciešamajām reformām un to idejām |
| 1542 | Tiek atjaunota Romas inkvizīcijas darbība zem kardināla Karaffas vadības |
| 1545 - 1563 | Trentas koncils apstiprina tradicionālo katolisko mācību un nosaka, kādas reformas nepieciešams Baznīcā veikt |
| 1548 | Tiek dibināta "Vissvētākās Trīsvienības sadraudzība", kuras dibinātājs ir par "Romas apustuli" dēvētais Filips Neri un kas paredzēta rūpēm par svētceļniekiem un slimajiem |
| 1555 | Augsburgas miers; pirmais paraugs reliģiskajai tolerancei Eiropā |
| 1570 | Pāvests Pijs V ekskomunicē protestantisko Anglijas karalieni Elizabeti I |
| 1582 | Pāvests Gregors XIII veic kalendāra reformas un ievieš Gregorisko kalendāru |
| 1600 - 1700 | Baroka ēra |
| 1618 - 1648 | Trīsdesmitgadu karš starp katoliskajiem Hābsburgiem un protestantu spēkiem Vācijā |
| 1633 | Pāvests Urbāns VIII nosoda Galileo Galileja rakstus un piespriež viņam ieslodzījumu |
| 1700 | Spānijas pēctecības karš |
| 1700 - 1800 | Apgaismības laikmets |
| 1789 - 1799 | Lielā Franču revolūcija |
| 1815 | Vīnes kongress |
| 1860 | Pāvests Pijs IX zaudē Pāvesta valsti |
| 1864 | Pāvests Pijs IX publicē savu Syllabus, kurā nosoda "progesu, liberālismu un moderno civilizāciju" kā draudīgas tradīcijas |
| 1869 | Tiek atklāts Pirmais Vatikāna koncils, kurā piedalās vairāk nekā 700 bīskapu un šis ir visas Baznīcas vēsturē lielākais koncils |
| 1870 | Pirmais Vatikāna kocils pieņem Dei Filius, dekrētu par ticību, kas apstiprina pāvesta mācīto pāvesta Pija IX Syllabus, kas izdots 1864 un Pastor Aeternus, definējot pāvesta nekļūdīgumu un ieceļot pāvestu vispārējā pārvaldnieka amatā |
| 1870 | Pāvests Pijs IX pazaudē spiests atsacīties no Romas |
| 1900 - mūsdienas | Baznīca mūsdienu laimetā |
| 1908 | Tiek ekskomunicēts franču teologs Alfrēds Luizī (Alfred Loisy) |
| 1914 - 1918 | Pirmais Pasaules karš |
| 1920 | Pāvests Benedikts XV par svēto kanonizē Žannu d'Arku, kas kalpo kā atmaksa Francijai par par palīdzību Itālijai tikt pasargātai no Pirmā pasaules kara |
| 1929 | Laterāna līgumi Pāvesta valsts robežas ierobežo līdz ar Vatikāna pilsētu, tādējādi novietojot pāvesta politisko vadīšanu uz pilnīgi jaunām sliedēm |
| 1933 | Pāvests Pijs XI noslēdz neviennozīmīgi vērtētu konkordātu ar nacistisko Vāciju |
| 1939 - 1945 | Otrais Pasaules karš |
| 1942 | Vatikāns uzsāk diplomātiskās attiecības ar Japānu |
| 1960 | Pāvests Jānis XXIII izveido sekretariātu kristiešu vienotības veicināšanai |
| 1961 | Pāvests Jānis XXIII nosūta sūtņus uz Pasaules Baznīcu padomes tikšanos Deli, Indijā |
| 1962 - 1965 | Otrais Vatikāna koncils |
| 1963 | Pāvests Pāvils VI apstiprina pētniecisko komisiju mākslīgās kontracepcijas lietošanas izpētei, kuras lietošana vēlāk tiek aizliegta no Baznīcas |
| 1964 | Pāvests Pāvils VI pauž savas intereses par Āzijas katoliskajiem kristiešiem, ierodoties Euharistiskajā kongresā Bombejā |
| 1965 | Pāvests Pāvils VI uzrunā Apvienoto Nāciju organizāciju, aicinot izbeigt karošanu |
| 1965 | Pāvests Pāvils VI un pareizsticīgo patriarhs Atenagors I izdod kopīgu paziņojumu, nožēlojot abpusējo ekskomunikāciju 1054. gadā |
| 1988 | Pāvests Jānis Pāvils II izdod apustul;isko konstitūciju Pastor Bonus |
| 1994 | Pāvests Jānis Pāvils II tiek pasludināts par žurnāla Time Gada cilvēku |
| 1996 | Pāvests Jānis Pāvils II veic izmaiņas pāvesta ievēlēšanas procedūrās |
| 2005 | Pāvests Jānis Pāvils II nomirst. Par pāvestu ievēl Jozefu Racingeru, vācu kardinālu, kurš pieņem Benedikta XVI vārdu |
| 2013 | Pāvests Benedikts XVI paziņo par atkāpšanos no pāvesta amata un kļūst par emeritēto pāvestu. Pāvesta vēlēšanās uzvaru gūst argentīniešu kardināls Horhe Mario Bergoljo, kas pieņem Franciska vārdu |
| 2022. 08.09. | Nomirst Lielbritānijas karaliene Elizabete II, Anglijas Baznīcas galva. |
| 2022. 31.12. | Uz Tēva mājām tiek aizsaukts emeritētais pāvests Benedikts XVI. |
| 2025. 21.04. | Tēva mājās atgriežas pāvests Francisks. Aizsākas jauna konklāva plānošana. |
| 2025. 07.05. | Sākas konklāvs Vatikānā, kurā ievēlēs pāvesta Franciska pēcteci. |