"The Chosen" (Izvēlētais) - kad Evaņģēlijs kļūst par dzīvu satikšanos...
Attēls no interneta resursiem
Ir darbi, kurus cilvēks vienkārši noskatās, un ir darbi, kas cilvēku uzrunā tik dziļi, ka tie kļūst par iekšēju notikumu. Seriāls The Chosen, latviski pazīstams kā “Izvēlētais”, manā dzīvē ienāca nevis kā kārtējais vizuālais stāsts, bet kā satikšanās. Kā mācītājs un teoloģijas interesents esmu pieradis analizēt, vērtēt, salīdzināt, taču šeit analīze bieži vien atkāpjas, jo sirds runā skaļāk par prātu.
Šis seriāls atklāj Jēzu Kristu nevis kā attālu, svinīgu figūru, kas pieder tikai baznīcas ikonogrāfijai, bet kā dzīvu, elpojošu Personu, kura ienāk cilvēka realitātē. Un tieši šī iemiesotā tuvība ir tas, kas mūsdienu cilvēkam tik ļoti pietrūkst – nevis ideja par Dievu, bet sastapšanās ar Viņu.
Seriāla pamats ir dziļi sakņots Evaņģēlijos – Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa liecībās, kurās atklājas Kristus dzīve, vārdi un darbi. Taču šī darba veidotāji, īpaši Dallas Jenkins, ir uzdrīkstējušies darīt ko vairāk: viņi ir pievērsušies tam, kas Rakstos paliek nepateikts, bet kas neizbēgami pastāv starp rindām.
Evaņģēliji bieži ir lakoniski, tie koncentrējas uz būtisko, uz pestīšanas vēsti, bet tie neatklāj visas cilvēku ikdienas nianses, viņu sarunas, viņu iekšējos konfliktus. Un tieši šeit seriāls ienes dzīvību, ļaujot skatītājam ieraudzīt, kā šie cilvēki varēja dzīvot, just, baidīties, cerēt un meklēt.
Kad mēs lasām par muitnieku Mateju, Raksti mums sniedz faktu par viņa aicinājumu, bet seriālā, kur viņu atveido Paras Patel, mēs sastopam cilvēku, kurš ir sociāli izolēts, pārprasts un iekšēji vientuļš. Viņa sastapšanās ar Jēzu kļūst nevis par vienkāršu notikumu, bet par dziļu personisku satricinājumu, kurā žēlastība pārspēj bailes.
Līdzīgi arī Sīmanis Pēteris, kuru iemieso Shahar Isaac, netiek attēlots kā ideāls ticības varonis, bet kā cilvēks ar parādiem, ar spriedzi ģimenē, ar bailēm no varas un neziņu par nākotni. Un tieši šajā nepilnībā Jēzus viņu atrod, uzrunā un aicina.
Īpaši aizkustinošs ir Marijas Magdalēnas tēls, ko atveido Elizabeth Tabish, jo viņas stāsts kļūst par spilgtu liecību par žēlastības spēku. Viņas tumsa nav tikai metafora – tā ir realitāte, kurā ieiet gaisma, un šī pārvērtība uzrunā ikvienu, kurš jebkad juties salauzts.
Un tad ir pats Jēzus, kuru ar apbrīnojamu dziļumu un maigumu attēlo Jonathan Roumie. Viņa skatienā ir līdzjūtība, viņa balsī – miers, un viņa klātbūtnē – autoritāte, kas netiek uzspiesta, bet aicina. Šis Jēzus smaida, joko un reizē runā ar spēku, kas liek apstāties un ieklausīties.
Šī seriāla spēks slēpjas ne tikai aktierspēlē, bet arī tajā, kā tas ir radīts. Tas nav tradicionāls lielo studiju projekts, bet gan skatītāju atbalstīta iniciatīva, kas dzimusi no vēlmes padarīt Kristus vēsti pieejamu visiem. Tā ir kustība, kurā māksla kļūst par kalpošanu.
Veidotāji balstās ne tikai Rakstos, bet arī vēsturiskos pētījumos par pirmā gadsimta ebreju dzīvi, kultūru un sabiedrību, kā arī sadarbojas ar dažādu konfesiju teologiem, lai saglabātu teoloģisku līdzsvaru. Tas ļauj radīt vidi, kas šķiet ticama, pat ja ne katrs dialoga vārds ir burtiski atrodams Bībelē.
Šeit svarīgi saprast – šis seriāls nav Raksti, un tas nepretendē tos aizvietot. Tas ir māksliniecisks darbs, kas palīdz ieraudzīt Rakstu patiesību no jauna skatpunkta, ļaujot tai kļūt tuvākai un saprotamākai mūsdienu cilvēkam.
Un tomēr, neskatoties uz šo radošo interpretāciju, seriāls saglabā dziļu cieņu pret Evaņģēlija būtību. Tas nemaina Kristus vēsti, bet cenšas to izskaidrot caur cilvēku dzīves pieredzi, kas ir pazīstama arī mums.
Ne mazāk svarīgi ir tas, ka šis seriāls ir pieejams ikvienam – pilnīgi bez maksas, gan oficiālajā mājaslapā, gan lietotnē The Chosen App. Tas ir apzināts lēmums – lai vēsts par Kristu nebūtu ierobežota ar finansiāliem šķēršļiem.
Un īpašs prieks ir par to, ka šis seriāls ir pieejams latviešu valodā nevis kā mehānisks tulkojums, bet kā dzīvs, ierunāts teksts, kurā piedalās īsti cilvēki – aktieri un balss mākslinieki, kuri ar savu balsi piešķir stāstam dziļumu un tuvību. Tas nozīmē, ka skatītājs Latvijā var ne tikai saprast šo vēsti, bet arī to izjust savā valodā, savā kultūras telpā, kas ir ārkārtīgi nozīmīgi evaņģelizācijas kontekstā.
Personīgi šis seriāls man ir kļuvis par garīgu pieredzi. Esmu pieķēris sevi skatāmies naktīs, nespējot apstāties, bet ne tāpēc, ka tas būtu tikai aizraujošs sižets, bet tāpēc, ka katra sērija kļūst par aicinājumu pārdomām, lūgšanai un iekšējai sarunai ar Dievu.
Ir ainas, kurās acis piepildās ar asarām, un ir brīži, kuros jūti, ka Dievs runā nevis caur skaļiem vārdiem, bet caur klusu klātbūtni, kas aizskar sirdi.
Šis seriāls atgādina, ka Kristus vēsts nav pagātnes relikts, bet dzīva realitāte, kas joprojām spēj mainīt cilvēku dzīves. Tas parāda, ka Dievs ienāk nevis ideālā pasaulē, bet tieši mūsu nepilnībā.
Un varbūt tieši tāpēc tas tik ļoti uzrunā arī tos, kuri sevi neuzskata par ticīgiem, jo tas neuzspiež, bet aicina, nevis nosoda, bet piedāvā cerību.
“Izvēlētais” kļūst par tiltu – starp tekstu un pieredzi, starp ticību un šaubām, starp cilvēku un Dievu. Tas ir stāsts, kas ļauj uzdrošināties noticēt, ka arī šodien ir iespējama satikšanās ar Kristu.
Un, ja kaut viens cilvēks, skatoties šo seriālu, pirmo reizi patiesi sajutīs Jēzus Kristus klātbūtni, tad šis darbs jau būs piepildījis savu augstāko mērķi.
Tādēļ es aicinu – ne tikai skatīties, bet atvērt sirdi. Jo dažkārt Dievs runā tur, kur mēs to vismazāk gaidām – pat caur seriālu.
Un varbūt tieši šī būs tā vieta, kur sākas kas jauns.