Dr. Daniels Sīgels, "Prāts": «Labāk saprast sevi, savu prātu un vietu pasaulē»

Kolāža: Didzis Kukainis

Titulbildē redzami abu grāmatu vāki un tos kopā saliku diezgan apzināti, jo viena bez otras īstenībā nav līdz galam izprotama. Tāds ir viens no maniem secinājumiem, nesen pabeidzot lasīt Dr. Daniela Sīgela darbu "Prāts" jeb Cilvēka būtības meklējumos... Izlasīdams Sīgela iepriekšējo darbu "Apzinātība", ļoti daudz un fundamentāli guvu jaunas zināšanas cilvēka neirobioloģijā un neirofizioloģijā, tad tagad, kad ir pabeigts lasīt "Prāts", jāsaka, ka domāšana par cilvēku un viņa būtību ir mainījusies teju simtprocentīgi - pamatā daudz kas nav vairs tā, cik virspusīgi mums to mācīja neiroloģijas un fizioloģijas kursos augstskolā laikā, kad pirms daudziem gadiem studēju medicīnu... Bet tas ir vēl jo vairāk izaicinoši, jo zinātnei ir tā fantastiskā īpašība - tā nenoliedz to, ka tā mainās, ka tā atklāj daudzas jaunas, līdz šim nezināmas fantastiskas lietas un tas galvenokārt ir tas, kas mani cilvēka neirobioloģijas, fizioloģijas un anatomijas zinātnē arī visvairāk piesaista. Un no šāda skatupunkta ikvienam iesaku iedziļināties šajās divās doktora Sīgela grāmatās - jūs vairs nebūsiet tāds, kāds bijāt, jūs būsiet bagātāks, atvērtāks, saprotošāks un iekļaujošāks pret citu cilvēku izturēšanos un ne tikai... Bet par visu vairāk grāmatās!

Lasīt tālāk »

«Otrā Platona» Marsīlio Fičīno (1433-1499) atziņas

Kolāža: Didzis Kukainis

Marsīlio Fičīno laikabiedri dēvēja par "otro Platonu". Viņš bija Florences Akadēmijas dibinātājs un vadītājs. 1459. gadā Florences valdnieks Kozimo Mediči uzdāvināja viņam villu Karedži un kopš tā brīža Fičīno pilnīgi veltīja savu dzīvi platoniskās tradīcijas izpētei. Karedži Akadēmija iemiesoja "Platona atdarināšanas" (imitatio Platonis) ideju, kurā dzīve tika organizēta līdz pēdējam sīkumam. Fičīno tajā saskatīja ideālu iemiesojumu, kas spēj atdzimt arvien no jauna, tādēļ arī es jums, draugi un lasītāji, līdzdalīšu dažas Fičīno atziņas un domas, kuras esmu ieskatījis par vērtīgām, lai tās padarītu plašāk pieejamas - tās ir saistošas, interesantas, pārdomāšanas un aizdomāšanās vērtas, patiesi, draugi! Lai noder un iedvesmo!

Lasīt tālāk »

Domu un talanta spārnotais lidojums jeb Par cilvēka diženumu...

Photo by Álvaro Serrano on Unsplash

Platons, "Dialogi" un tai pat laikā Renesanse, XV gs. un Marsīlio Fičīno (Marsilio Ficino, 1433-1499) - kā tas ir saistīts? Nezinātājs nezina nedz Platonu, nedz kādreiz ir centies lasīt "Dialogus", iepazīdams Sokratu, nedz arī zina, par ko mums jābūt pateicīgiem Renesanses laikmetam vēsturē... Bet tas, tas, kurš zina un apzinās, kādas bagātības un dvēseles spozmi es šeit grasos cildināt un ar savām vājajām vārdu spējām vien nedaudzos teikumos ietvert, tas, iekrampēdamies krēslā, aiz sajūsmas izdvesīs vien nopūtu, sacīdams: "Ir tomēr vēl kāds, kurš arīdzan šos dižgarus un viņu dižo piemiņu cildina..." Mūsdienu (pamatā) vulgārajā un tikai 'pirkt-pārdot' kategorijās tvert spējīgajā sabiedrībā gremdēšanās Renesanses bagātībās un seno grieķu darbos - tas ir ne vien kā svaiga gaisa malks, bet arī dvēseles dziedināšanas eliksīrs, pēc kā neapzināti, bet vajadzīgi slāpst teju ikviens, kuram kādubrīd kā pa sapņiem atnāk apjausma, ka dzīve ir kas vairāk, dziļāk, tālāk, augstāk, pārpasaulīgāk... 

Lasīt tālāk »

No Garīgajiem vingrinājumiem līdz Amoris Laetitia...

Kolāža: Didzis Kukainis

Salīdzinoši īsā laika sprīdī pie latviešu lasītāja nonākušas trīs garīgās literatūras pērles - Ignācija no Lojolas "Garīgie vingrinājumi", pāvesta Franciska (kardināla Horhes Mario Bergoljo) esejas "Pazemības ceļš", kā arī postsinodālā apustuliskā pamudinājuma "Amoris Laetitia" tulkojums latviešu valodā "Mīlestības līksme". Aptverot, ka šogad, 24. septembrī Latvijā viesosies Svētais tēvs, pāvests Francisks, nākas atzīt, ka mēs esam uzsākuši nopietnu gatavošanos šim lieliskajam notikumam, iedziļinoties jezuītu teoloģiskajā domā un garīgajā mantojumā, kā arī pāvesta Franciska mācībā, kas, protams, nav atdalāma no Ignācija no Lojolas dibinātā jezuītu ordeņa harizmas un aicinājuma, balstīta "Garīgajos vingrinājumos".

Lasīt tālāk »

Bīds Grifits "Jauns skatījums uz realitāti"

Kolāža: Didzis Kukainis (blogeris Didzis)

Bīds Grifits ir viens no 20. gs. teoloģiskās domas gigantiem, kurš nācis no klosteru vides. Benediktiešu kamaldulu mūks, tēvs Grifits uzsvēra, ka autentiska kristīgā mistika rezonē ar daudziem Rietumu psiholoģijas un seno Austrumu tradīciju elementiem, kā arī ar 20. gs. otrās puses fiziķu un biologu atklājumiem par visa esošā savstarpējo saistību. Bīds Grifits pusi sava mūža pavadīja, dzīvojot "kristīgā āšramā" Indijā, kur veltīja laiku un dzīvi dialogam starp kristietību un citām pasaules reliģijām. Viņš ir sarakstījis daudzas grāmatas, veltītas šai tematikai un tiek uzskatīts par vienu no mūslaiku ievērojamajiem mistiķiem.

Lasīt tālāk »

Dzīvot Debesu Valstībā jeb Evaņģēliskie padomi visiem kristiešiem

Photo by Ales Krivec on Unsplash ; kolāža: Didzis Kukainis

Daži, kuri varbūt ir mazāk pazīstami ar kristietību, varētu jautāt - kas tie tādi "evaņģēliskie padomi"? Pamatā, protams, tie ir šie trīs - šķīstības, nabadzības un paklausības solījumi, kurus mēs plašāk pazīstam kā solījumus, kurus dod ordeņļaudis, tomēr šī Reinharda Kērnera grāmata tos izskaidro plašāk un izvērstāk, tekstā skaidri parādot, ka šie padomi attiecas ne tikai uz ordeņa ļaudīm, bet uz ikvienu kristieti. Un otra īpašā iezīme šai grāmatai un šiem padomiem - autors šos padomus skaidro mūsdienīgi saprotamā valodā, izklāstot to plašo (un patieso!) nozīmi, tādējādi tos padarot dzīvus un aktuālus arī mūslaiku kristiešiem. 

Lasīt tālāk »

Ak, tas nolādētais vīģes koks... Gavēņa laika pārdomas par Mk 11:12-14 (arī Mt 21:18-19)

Photo by Kristof Rasschaert on Unsplash

Apcerēt šo Svēto Rakstu vietu mani mudināja kāds manā virzienā raidīts jautājums: "Kāpēc tika nolādēts tas nelaimīgais vīģes koks, ja pat skaidri zināms, ka nebija vīģu laiks? Kāds simbolisms pausts šajā tekstā?" Jaunās Derības atbilstošajā rakstvietā mēs tā lasām: "Un otrā dienā, kad tie no Betānijas izgāja, tad Viņam gribējās ēst. Un, ieraudzījis no tālienes kādu vīģes koku, kam bija lapas, Viņš piegāja pie tā, vai tanī ko neatrastu; un, pie tā piegājis, Viņš neatrada nekā kā vien lapas, jo nebija vīģu laiks. Un Jēzus sāka par to runāt un sacīja: "Lai neviens nemūžam vairs neēd augļus no tevis." Un Viņa mācekļi klausījās." (Mk 11: 12-14) Āmen.

Lasīt tālāk »

Pārdomām - "Atjaunoties un pilnveidoties, atgriežoties pie Avota"

Photo by Sorasak on Unsplash

Pāvests Francisks savā 2013. gada apustuliskajā pamudinājumā "Evaņģēlija prieks" (Evangelii Gaudium) mūsu visu kristiešu, it īpaši, garīdznieku, uzmanību vērš uz to, KĀ mēs nododam Evaņģēlija vēsti, skaidri norādot: "Nevajag domāt, ka Evaņģēlija vēsti vienmēr var nodot ar vieniem un tiem pašiem fiksētiem formulējumiem, ar vieniem un tiem pašiem vārdiem, kas izsaka absolūti nemainīgu saturu." (EG, 129) Šis apustuliskais pamudinājums, lasīts pazemības gaismā un ar patiesu sirds vēlmi atjaunoties un bagātināties Dieva kā visa mīlestības atjaunojošā un spēcinošā Avotā, ikkatram lasītājam, bet, jo īpaši garīdzniekam, dāvā ārkārtīgu pārdomu un sevis, savas dzīves un rīcības izvērtes materiālu. Vai tu, lasītāj, kristieti un/vai kolēģi mācītāj, esi gatavs šajā Ciešanu laikā atvērt sirdi plašāk, nenocietinoties ar saviem skaidriem spriedumiem par visām lietām?

Lasīt tālāk »

Personības spēks un mīlestība grāmatā "Sarunas par mīlestību"

Kolāža: Didzis Kukainis

Jā, es diezgan apzināti un provokatīvi rakstīju titulbildes komentārā, ka šo grāmatu "neiesaku" dogmatiski un stereotipiski domājošajiem.. jo "Sarunas par mīlestību" ir darbs, kurā atklāti tiek aplūkoti attiecību, seksa un mīlestības, romantiskās mīlestības un "Greja 50 nokrāsu" "mīlestības" un daudzi citi ar šo vārdu saistīti fenomeni un parādības. Un nebūt ne salkani romantizētā, bet gan atskurbinoši un arī domāšanu atveldzējoši - dažbrīd lasīju teikumu un sev galvā piefiksēju: "Mhm, lūk, kas bija tas, kas toreiz bija, notika un kas šodien tāpēc ir tā, kā ir." Grāmatā neatradīsiet vienīgo pareizo recepti, jo tā ir visnotaļ psihoanalītisks darbs, kas dažbrīd lasītājam liek sevi un savas sajūtas, rīcību un domas nopietni pārvērtēt!

Lasīt tālāk »

XXI gs. 'stoicisms' jeb "The Subtle Art of Not Giving a F*ck"

Attēls: https://markmanson.net/the-subtle-art-further-reading

Pie šīs grāmatas "The Subtle Art of Not Giving a F*ck" tiku īsi pirms 2017./2018. gadu mijas, kā parasti pārlūkojot un meklējot interesantas grāmatas vietnē Bookdepository, kas nu ir kļuvusi par manu visai iecienītu labu grāmatu iegādes vietu. Jo esmu sapratis vienu lietu - tās labās grāmatas, kas manuprāt, ir patiesi labas un vērtīgas, diezin vai jelkad latviski tiks izdotas un tā kā man nav problēmu ar lasīšanu angliski, tad nu iepērku literatūru interneta grāmatnīcā. Vispār tajā konkrētajā reizē iegāju netā, lai aplūkotu kādu citu ieteiktu grāmatu - The Daily Stoic. Bet pie līdzīgajām un citu arī pirktajām grāmatām ieraudzīju šo oranžo ar visai daudznozīmīgu virsrakstu, izlasīju aprakstu, palasījos internetā atsauksmes un.. nopirku. Nenožēloju ne mirkli!

Lasīt tālāk »

Satikt Dievu būdā...

Foto: attēls no filmas "Būda", atrasts internetā

Lai gan filma "Būda" (The Shack) uz ekrāniem parādījās jau 2017. gada martā, to noskatījos tikai nesen, jo internetos klīda saite, kur to var noskatīties ar latviešu subtitriem. Lai gan angļu valoda man nav problēma un ne jau subtitru dēļ skatītos vai neskatītos kādu filmu, "Būdu" beidzot bija laiks noskatīties. Šī filma skar ļoti nozīmīgus daudzu cilvēku dzīves jautājumus, kā arī tā spēj mainīt daudzus maldīgus priekšstatus, kurus mūsu prātos sējuši Dievu "tā pa īstam" nepazīstoši mācītāji un ticības mācības skolotāji. Šajās savās pārdomās par filmu balstīšos gan uz filmas laikā redzētā izprastajām sajūtām, gan arī nedaudz pieskaršos reliģiskajam un teoloģiskajam kontekstam un jautājumiem, kurus šī filma var un spēj raisīt. 

Lasīt tālāk »

Tilts pretī izlīgšanai, mīlestībai un savstarpējai pieņemšanai...

Foto: atrasts internetā, google.lv

21. gadsimtā cilvēki, it īpaši, jaunieši un jauni cilvēki vairs nav tādi, kādi ir bijuši viņu senči un senču senči - pieņemoši pastāvošo kārtību, akceptējot tās uzliktās robežas un dzīvojot apstākļos tādos, kādos nu tie ir, īpaši nefilosofējot par savas iekšējās pasaules norisēm. Mūsdienās jauni cilvēki ir daudz atvērtāki, daudz fleksiblāki, daudz plašāku redzesloku, protoši svešvalodas un, ja lūkojamies godīgi, arī kosmopolīti - piederoši pasaulei, nevis lokālai izcelsmes vietai. Tādēļ arī institūcijām, arī institucionālajai baznīcai jāapzinās, ka nepieciešams mainīties un sekot pasaules jauniešu vajadzībām, cenšoties viņus pieņemt un sniegt visu Kristus mīlestību tādiem un tādā realitātē dzīvojošiem, kāda nu tā ir - ekspresīva, moderna, stilīga, ar jaunām kopdzīves formām un veidiem, kā arī ar progresīviem uzskatiem par seksualitāti, tās fleksiblo iedabu un tiesībām to paust neslēpjoties un neslapstoties, nebaidoties par to tikt sodīti vai kā ierobežoti. Tāda nu ir mūsdienu pasaules realitāte un tādā arī pasaulslavenais jezuīts, tēvs Džeimss Mārtins raksta savu darbu "Building a Bridge" par to, kā šādā pasaulē katoļu baznīca var tuvināties ar LGBT (lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas) kopienu (īpaši katoļiem, kuri pārstāv LGBT) un otrādi, sasniedzot to, ko ierakstījusi savā Katehismā - "pieņemt tos ar cieņu, līdzjūtību un iejūtību" (KBK, 2358).

Lasīt tālāk »

"Kristus uzdevumā" jeb Bībeles argumenti par labu sieviešu ordinācijai

Kolāža: Didzis Kukainis

Kad pabeidzu lasīt šo nelielo, bet ļoti argumentiem bagāto grāmatu, vēlreiz iekšēji guvu apstiprinājumu, ka sieviešu ordinācijas problēmu, ja būtu patiesa sirds vēlme, varētu atrisināt reizi pa visām reizēm. Jo argumentu "par" ir teju vairāk nekā pret, kā arī tas, ka cienījamiem baznīckungiem būtu jāsaprot - 21. gadsimtā, kad sieviete ir zinātniece, doktore, profesore, prezidente un kādos tik vēl amatos nē, tad nu mācītājas amats nav tik kaut kas ārkārtējs, ko talantīga un patiesi harizmātiska dāma nevarētu ieņemt un kvalitatīvi tajā darboties. Saprotu, ka tie, kas noraida un cīnās pret šo jautājumu, turas pie paulīniskajiem tekstiem tik burtiskā to uztverē un interpretācijā, kāda mūsdienās varētu tikt uzskatīta pat par savveida fundamentālismu, kuram nebūtu vietas izglītotajā sabiedrībā, pie kuras man ļoti gribas pieskaitīt arī mācītājkungus un teologus, bet reizēm tā matu skaldīšana par diez cik lielu garīgo izglītotību neliecina un tas mani patiesi neiepriecina.

Lasīt tālāk »

Vēlējums 2017. gada Kristus dzimšanas svētkos...

Vēlējums 4. Adventa svētdienā un Ziemassvētku priekšvakarā...

Grāmata sevis paša ieraudzīšanai jeb «Deviņi dvēseles uzdevumi»

Kolāža: Didzis Kukainis

Mūsos visos, ikkatrā no mums ir atrodama iekšējā pasaule, kas pati par sevi ir izaicinājumu pilna, kā arī tās t.s. "kustības" var mums kalpot gan izaugsmei (kā tam būtu jābūt un kam tās ir paredzētas!), gan to nepareiza interpretācija vai pakļaušanās to diktātam var mūs aizvest pilnīgi negarīgā ceļā, nonivelējot to cilvēcisko cieņu, ar kādu un kādā Dievs ikkatru no mums ir radījis. Lai šīs kustības, šīs kaislības, šīs bieži vien nevaldāmās "fūrijas" spētu savaldīt un likt tām kalpot mūsu izaugsmei, būt par mūsu eņģeļiem nevis pretēji - mums kļūstot par viņu dēmonu vergu, latviski iznākusi izcila grāmata - "Deviņi dvēseles uzdevumi", kurā savas zināšanas un pieredzi par šo tēmu apkopojis un lasītājiem nodevis Rīgas Lutera draudzes mācītājs, teologs un kontemplācijas skolotājs Indulis Paičs. Pateicos Indulim par man dāvāto grāmatas eksemplāru ar ļoti uzmundrinošo un svētīgo ierakstu tajā!

Lasīt tālāk »

Vēlējums 3. Adventa laika svētdienā - "Gars pārvar cilvēku uzceltās robežas"

2. Adventa svētdienā ieejot...

"Nāc, Kungs Jēzu!" - Adventa laikam iesākoties...

Lorna Bērne "Cerības vēsts no eņģeļiem"

Grāmatas vāka attēls

Latviešu lasītāji jau ir pazīstami ar šīs autores Lornas Bērnes diviem iepriekšējiem darbiem - "Eņģeļi manos matos" un "Kāpnes uz debesīm". Lorna eņģeļus redz tikpat skaidri, kā mēs līdzcilvēkus. Eņģeļu redzēšana un spēja uztvert viņu nesto vēsti un nodot tiem savas nepieciešamības - tā ir īpaša Dieva dāvāta spēja, dāvana, kuras mērķis un pielietojums ir būt par svētību un cerības avotu visai pasaulei, it īpaši brīžos, kad zūd cerības un pasauli satricina notikumi, kuri raisa vairāk jautājumu nekā atbilžu. Lorna caur šīs grāmatas "Cerības vēsts no eņģeļiem" lappusēm ir šīs cerības vēsts nesēja, paudēja, eņģeļu vēsts un Dieva žēlastības un beznosacījuma mīlestības līdzstrādniece, gaismas, cerības un ticības vēstniece.

Lasīt tālāk »