Patrīcija Spadaro «Cienot sevi. Māksla dot un saņemt»
Kolāža: Didzis Daniels Kukainis; Photo by Julie Blake Edison on Unsplash
Ir pagājis kāds ilgāks posms, kopš neesmu neko nopietnāku par grāmatām šajā blogā rakstījis. Jā, tā nu tas ir, pēdējais pusgads universitātē un bakalaura darba rakstīšana paņēma lielāko manu dzīves laiku, tāpat arī prakses slimnīcā. Tagad, kad esmu teju pabeidzis savas bakalaura studijas (atlikusi vien aizstāvēšanās un valsts eksāmens), varu pieķerties arī kādai grāmatai. Es jau saprotu, citi lasa grāmatas gluži kā maizi ēstu, paralēli visām citām lietām un nodarbēm, taču ar mani ir citādāk - es esmu iemācījies fokusēties uz vienu dzīves lietu vienā laika posmā, lai neizšķiestu enerģiju un nevarētu nopietnākus dzīves projektus pabeigt laikā. Tā nu tas ir arī ar grāmatām. Tādēļ pēc ilgāka pārtraukuma esmu pieķēries kādai nelielai, bet ārkārtīgi nozīmīgai grāmatai - Patrīcijas Spadaro sarakstītajai "Cienot sevi" par mākslu dot un saņemt. Lai noder arī jums šie mani iespaidi par šo darbu!
Atceroties Rafaēla dzimšanu... Renesanses meistara mantojums
Rafaēls, "Atēnu skola"
Rafaēla dzimšanas diena, 1483. gada 6. aprīlis, ir nozīmīgs datums mākslas vēsturē, kas simbolizē jauna renesanses laikmeta sākumu. Šo dienu mēs pieminam ne tikai kā izcilā mākslinieka dzimšanas dienu, bet arī kā atgādinājumu par renesanses vērtībām – intelektuālo atdzimšanu, māksliniecisko meistarību un humāno redzējumu, kas mainīja Eiropas kultūras ainavu.
Vērtības un tikumi pret divdesmit pirmo jeb baudas gadsimtu...
Photo by Markus Spiske on Unsplash
21. gadsimtā mēs dzīvojam laikmetā, kur bauda ir kļuvusi par kultūras un dzīves mērķi. Mūsdienu sabiedrībā bauda tiek pasniegta kā galvenais dzīves mērķis, ko ir iespējams iegūt un baudīt, izmantojot patērējošu dzīvesveidu. No patēriņa sabiedrības līdz digitālajām baudām, mēs redzam, ka bauda bieži tiek uzskatīta par galveno dzīves motivāciju, kas virza cilvēkus uz bezgalīgu vēlmi iegūt vairāk, baudīt vairāk un piedzīvot vairāk. Taču rodas būtisks jautājums: Vai bauda var būt mūžīga vērtība, ja tā kļūst par tik viegli pieejamu un tirdzniecisku preču daļu? Vai šī bauda, kas tiek nodrošināta caur izklaidi, tehnoloģijām un patēriņu, ir patiesa bauda, kas bagātina mūsu dzīvi, vai tā ir tukša un virspusēja?
Šajā rakstā mēs meklēsim atbildes uz šiem jautājumiem, aplūkojot baudas un ētikas attiecības no filozofiskā skatpunkta. Mēs pievērsīsimies senajiem autoriem un renesanses domātājiem, kuru idejas par baudu, tikumiem, dzīves mērķiem un ētiku palīdzēs izprast mūsdienu sabiedrības izaicinājumus un meklēt līdzsvaru starp baudu un ētiku.
Kad patiesa inteliģence apvienojas ar debešķīgu skaistumu | Par Rundāles pili, Imantu Lancmani, viņa daiļradi un pils dārza rozēm...
Kolāža: Didzis Daniels Kukainis; grāmatu vāku attēli: publicitātes foto
Šajā ierakstā ar jums dalīšos iespaidos par divām lieliskām grāmatām, kas saistītas ar Rundāles pili. Rundāles pils kā valstisks lepnums ir bijusi mana favorīte kopš es sevi vien atceros. Tad nu laikā, kad iznākušas divas lieliskas grāmatas, nevarēju tās neiegādāties savai bibliotēkai. Tātad, ar jums iespaidos dalīšos par Inetas Meimanes apkopoto sarunu krājumu ar Imantu Lancmani "Providences liecinieks" un Ievas Rupenheites apkopoto rožu kolekcijas grāmatu, veltītu Deivida Ostina selekcionētajām rozēm, kas atrodamas pils dārzā "Angļu rozes vārds". Lai iepriecina arī jūsu sirdi un prātu šie divi lieliskie grāmatu meistardarbi!
Kā izbaudīt un novērtēt mūsu dzīvei atvēlēto laiku...
Kolāža: Didzis Daniels Kukainis; Photo by Alexandar Todov on Unsplash
Kā jau noprotat, mani aizrauj visas grāmatas, kur uz vāka vēstīts, ka tā ir saistīta ar laiku, dzīvi, mirstīgumu... Protams, šeit es nedaudz ar ironiju, taču, jā, nenoliedzami - Olivera Bērkmena grāmata "4000 nedēļu. Laika pārvaldība mirstīgajiem" manā redzeslokā bija jau pasen, tikai vienmēr tā sagadījās, ka citām grāmatām bija priekšroka. Tad nu nesen iegādājos šo grāmatu un pavisam svaigi izlasīju. Nenāca miegs, kā jau tas mēdz ar mani gadīties, pieķēros plkst. 2 naktī un 6 pret rīta gaismu pabeidzu. Bija jāceļas un jāgatavojas uz darbu, nevarēju aprakstu uzrakstīt uzreiz, kā saka, "uz karstām oglēm", taču rakstu tiklīdz varu un nododu jūsu vērtējumam savas pārdomas par šīs grāmatas saturu.
Dr. Emīlija Elizabete Lahti «SISU maigais spēks»
Photo by
Marek Piwnicki on
Unsplash
Sen neesmu rakstījis kādas izlasītas grāmatas aprakstu, vai ne, draugi? Ne jau tikai savas profesionālās aizņemtības dēļ, taču arī savu personīgo dzīves sarežģījumu dēļ. Ilgi nevarēju pieķerties tai īstajai grāmatai, kura mani emocionāli uzrunātu attiecīgajā brīdī un tieši tajā dvēseles stāvoklī. Piegāju pie saviem grāmatu plauktiem, cilāju vienu sējumu, pacilāju citu, domāju, lasīt vai nu filozofiju vai kaut ko teoloģiska satura... Tad pievērsos vēl nelasīto grāmatu plauktiņam, veicu tādu nelielu iekšēju domu diskursu par un ap savas dzīves esošajiem izaicinājumiem, to iespējamajiem risinājumiem, paņēmu rokās šo Dr. Lahti grāmatu "SISU maigais spēks", uzšķīru kādas labas atziņas un tā pieķēros šīs grāmatas izzināšanai. Lai jums noder manas pārdomas par šo darbu!
Miha Kovāčs "Lasu, tātad esmu"
Grāmatas vāka attēls un desmit atziņas. Kolāža: Didzis Daniels Kukainis
Kā jau noprotat no grāmatas virsraksta, te doma sasaucas ar slaveno Dekarta "Cogito, ergo sum" jeb "Domāju, tātad esmu". Un zināmā mērā jāsaka, ka pat diezgan trāpīgi un pamatoti. Jo kādā no šīs grāmatas lappusēm tās autors vēlreiz apstiprina jau sen zināmo patiesību - grāmatas veicina un attīsta domāšanu. Šī nelielā grāmatiņa ir vien kā atgādinājums, lai mēs kā spējīgi lasīto saprast un analizēt, nepazaudētu to īstās izpratnes un vērtību orientieri šajā tik ļoti ar mākslīgo intelektu un dažādiem nelasīšanu veicinošiem faktoriem pārņemtajā viedierīču laikmetā.
«Sešas vielas, kas maina Tavu dzīvi» jeb Garastāvokļa grāmata ikvienam...
Fona attēls: Photo by Bioscience Image Library by Fayette Reynolds on Unsplash
Visam pamatā ir darbs, smags darbs ar sevi, saviem "dēmoniem" un sevis paša iekšējo pasauli. Bez tā nav iedomājama nekāda un neviena sajūta. Kādēļ es to tā rakstu? Varbūt kādam šķiet, ka, uz grāmatas vāka izlasot, ka šeit ir recepte eņģeļu kokteilim, iegādāsimies 17 eiro vērtu grāmatu, izlasīsim un viss notiks... Taču nekas neiespējams šajā nesen latviski klajā nākušajā Dāvida JP Filipsa grāmatā "Sešas vielas, kas maina Tavu dzīvi" noteikti nav minēts, ja vien kārtīgi iedziļināmies tajā, ko ar mūsu iekšējo bioķīmiju varam paveikt paši, lai uzlabotu garastāvokli, mazinātu stresu, uzlabotu savstarpējās attiecības un tā joprojām. Kad no plaukta paņēmu šo grāmatu, lai lasītu un aprakstītu, atcerējos, ka man plauktā ir vēl kāda cita grāmata, kur personības tipus nosaka tas, kāds dažu arī šeit minēto mūsu organisma iekšējo hormonu balanss ir mūsos - tā ir doktores Tīnas Tomasas grāmata "Who Do You Think You Are?". Tiesa gan, šī grāmata uz personību skatās nedaudz citā, arī plašākā personību kontekstā, jo tur ir iesaistīta arī eneagrammas metodika, līdz ar to šo grāmatu aplūkošu eneagrammai veltītajā sadaļā.
Gatis Līdums «Pāru lielais [iz]aicinājums»
Fona attēls: Photo by Clarita on Unsplash
Nule klajā nākusi jaunākā psihoterapeita un pāru padomdevēja Gata Līduma grāmata "Pāru lielais [iz]aicinājums". Pirms trim gadiem tai pat izdevniecībā "Zvaigzne ABC" tika izdota viņa pirmā grāmata, veltīta pāru attiecību jautājumiem un par to arī rakstīju šeit, blogā. Manu G. Līduma pirmās grāmatas "Pāru [ne]būšanas" apskatu varat izlasīt šeit. Toreiz Gatis rakstīja grāmatu kā 10 baušļus, kas varētu kalpot veselīgām pāru attiecībām. Kā raksta pats autors šajā savā tikko izdotajā grāmatā, daudziem lasītājiem nav īsti paticis viņa stils saistīt pāru attiecības ar baušļiem un viņa pārāk reliģisko skatījumu uz lietām, taču jāatceras, ka psihoterapeits G. Līdums ir ne vien studējis psihoterapiju, bet arī teoloģiju un katrā no šīm studiju jomām ir sava ietekme uz viņa kā autora un padomdevēja domāšanas un lietu redzēšanas veidu. Man pašam pārlasot iepriekšējās grāmatas aprakstu, protams, savveida teoloģiju var tajā rast, bet, saprotot kopsakarības, nekādas īstas teoloģijas tur nav, tā ir un paliek par pāru attiecību harmoniju un savstarpējo cilvēkkopību. Kā jau rakstīju iepriekš, pāru attiecībām piemīt savstarpējums un abpusējība, tad nu no šāda aspekta lūkosimies arī šajā jaunajā Gata Līduma grāmatā. Lai noder manas pārdomas!
Krāsojamā grāmata "Cilvēka ķermenis" - palīglīdzeklis mācībām
Fona attēls: Photo by Darya Karaliova on Unsplash
Beidzot ir nedaudz parādījies kāds laika brīdis, kad varu pieķerties kādas samērā aktuālas un noderīgas grāmatas aprakstīšanai. Mani cilvēka ķermeņa jeb anatomijas grāmatas ir interesējušas jau kopš pirmās medicīnas studiju dienas tālajā 2004. gadā. Protams, pamanīju, ka izdevniecība "Zvaigzne ABC" izdevusi krāsojamo grāmatu ar cilvēka ķermeņa anatomiskajiem veidojumiem, steidzu to iegādāties un tagad nedaudz aprakstīšu. Lai noder!
Anderss Hansens «Nomāktās smadzenes»
Photo by
Sean Oulashin on
Unsplash
Nomāktības, trauksmes, panikas un depresijas cēlonis ir.. iekaisums! Tiesa, ne tik klasiskā formā, kādā mēs to saprotam vēsturiskā kontekstā, bet gan kā tas jāsaprot mūsdienu dzīvesveida kontekstā. Tieši šāda ir viena no būtiskākajām atziņām šajā zviedru psihiatra sarakstītajā grāmatā "Nomāktās smadzenes". Es šo grāmatu iegādājos, lai izzinātu mūsdienās plaši zināmos sliktas pašsajūtas un nespējas pilnvērtīgi funkcionēt stāvokļa iemeslus, kurus mēs bieži nosaucam kā trauksmes un depresijas situācijas. Mēs visi ik pa laikam varam būt nomākti, satraukti vai depresīvā noskaņojumā, taču, manuprāt, ir svarīgi saprast tos iemeslus, kādēļ mēs tā jūtamies un kas to izraisa. Tādēļ šī grāmata populārzinātniskā veidā sniedz gan problēmas izklāstu, gan arī veicina mūsu izpratni un iespējamos atveseļošanās ceļus.
Raivis Bičevskis "Viņpus cilvēka"
Fona attēls: Photo by engin akyurt on Unsplash
Filozofijas profesora Raivja Bičevska grāmata "Viņpus cilvēka" noteikti nav no ikdienišķākajām lasāmvielām lielai daļai cilvēku. Un iemesls visbiežāk ir visai prozaisks - filzofijas teksti aicina un liek domāt. Tieši tik vienkārši - darbināt savu domāšanas spēju un kapacitāti, taču 21. gs. sabiedrībā lielai daļai ar to ir zināmas grūtības. Taču tieši par šo tēmu ir arī galvenokārt šis darbs. Kā vēsta pats šīs grāmatas autors, mums būtu jāatgūst pazaudētā pasaule, jo tagad viss ir sabiedrība, bet pasaule kā virsmērķis ir zudis. Autors uz grāmatas aizmugurējā vāka vēsta, pat ar zināmu cerības un iespējamības devu, ja tā var sacīt: "Lai gan sabiedrība ir kļuvusi par lielumu, kas aizvieto pasauli, tomēr ceļi pie pasaules nav pilnībā pazaudēti". Šī grāmata palīdz noorientēties šajā "miglā" un atgūt "valodu, sabiedrības pārņemtībā ar sevi cilvēks piemirsis, taču var atcerēties".
Valdis Segliņš "Medicīnas pagātnes padoms nākotnei"
Kolāža: Didzis Daniels Kukainis; Photo by Bree Anne on Unsplash
Jā, pavisam nesen Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā klajā nākusi jaunākā profesora Valda Segliņa monogrāfija "Medicīnas pagātnes padoms nākotnei", veltīta seno laiku un arābu medicīnas zelta laikmeta izcilāko darbu pārlūkošanai, jo šie darbi ilgus gadsimtus bija visu Eiropas izcilāko ārstu rokasgrāmatas. Šī grāmata sevī ietver savveida pārskatu un apkopojumu par galvenajiem norādījumiem jaunajiem ārstiem un mācekļiem no pasaules dižākajiem medicīnas tēviem. Protams, medicīnas tēvu vēstījums ir sastopams arī dažādu citu autoru un filozofu tekstos, ko arī šajā grāmatā varam izzināt. Par saturu vairāk nākamajās rindkopās!
Kincukuroi (jap. - kintsukuroi) jeb Dzīves atjaunošanas māksla
Fona attēls: Photo by SIMON LEE on Unsplash
Ja man kādam vajadzētu ieteikt tikai vienu psiholoģiska satura darbu, kas ved pie sevis paša un savas dzīves sakārtošanas un atjaunošanas pēc visa, kas dzīvē ir pārciests, izdzīvots un piedzīvots, lai atgūtu harmoniju ar sevis paša izpratni par lietām un dzīves jēgu, tad tā noteikti būtu šī spāņu psihologa Tomasa Navarro grāmata "Kincukuroi". Jo.. pirmkārt, tā ir balstīta uz to, kā patiesi darbojas mūsu emocijas un izjūtas, otrkārt - tajā viss balstās uz prāta shēmu aprakstīšanu, kā prāts reaģē uz bieži vien mūsu pašu iepriekšizdomātām problēmām, kuras nebūt nav problēmas, bet mēs tās paši esam par tādām pasludinājuši. Treškārt, grāmata nav klasiska pašpalīdzības literatūra, jo šis darbs palīdz konceptuāli pārvērtēt dzīvi un notikumus tajā, balstoties uz prāta un zinātnes apsvērumiem, izslēdzot jebkādu ārēju iespējamu ietekmi uz notikumiem mūsu dzīvē. Mani šī grāmata uzrunāja jau no pirmajām lappusēm un tālākajā grāmatas apskatā es vēstīšu jums par šī darba ietilpīgo saturu, kas būs noderīgs ikvienam, jo ikviens no mums ir piedzīvojis satraukumus, pārdzīvojumus, bēdas, skumjas un sēras, bieži vien piešķirot tām pārāk lielu ietekmi uz mūsu turpmāko izturēšanos tālākajā dzīves ritējumā.
Igors Šuvajevs "Psihoanalīze un dzīves māksla"
Kolāža: Didzis Daniels Kukainis; fons: Photo by Neven Krcmarek on Unsplash
Šī ir viena no tām grāmatām, kuru es ik pa laikam atveru un palasu šo un to no tās, ko godājamais Šuvajeva kungs ir rakstījis par Freidu, Jungu un psihoanalīzi kā tādu. Šajā grāmatā iepriekšējais tās īpašnieks dažas vietas cītīgi ir pasvītrojis, acīmredzot, studiju vai pašizziņas nolūkos, tad nu es pievēršos arī šo pasvītrojumu izprašanai citu grāmatu kontekstā, kas skar šo jomu. Kā jau esat pamanījuši, pēdējā laikā rakstu un zināmā mērā sajūsminos par Junga skolas psihoanalītiķa Džeimsa Holisa darbiem. Tad nu, protams, nav iespējams, ja neiedziļināšos mūsu pašu vārda meistara sacītajā par psihoanalīzes tēviem un radītājiem. Tādēļ šajās pārdomās dalīšos nedaudz ar šīs grāmatas sniegumu par un ap psihoanalīzi kā savas iespējamās dzīves mākslas avotu.
Braiens Veiss un Eimija Veisa «Brīnumi notiek» jeb Iepriekšējo dzīvju dziedējošais spēks
Photo by
Anastasia Taioglou on
Unsplash
Braienu Veisu un viņa iepriekšējo dzīvju regresijas terapijas aprakstus latviešu lasītāji jau iepazinuši iepriekš - izdevniecībā "Zvaigzne ABC" latviski ir iznākušas divas viņa sarakstītas grāmatas "Viņpus laika, kur nemirstība" un "Mīlestība nekad nebeidzas". Tās ir tikušas izdotas attiecīgi 2011. un 2012. gadā, tātad vairāk nekā pirms 10 gadiem mums bija pirmā saskarsme ar iepriekšējo dzīvju regresijas hipnoterapiju un tās aprakstiem. Šī apgāda "Lietusdārzs" grāmata ir iznākusi jau 2020. gadā, taču aprakstam pieķeros vien tagad, kad nedaudz brīvāks brīdis un laiks. Iepriekšējo dzīvju un dvēseles piedzīvojumi ir tā joma, kas mani uzrunā jau kopš pirmajām Veisa grāmatām un ne tikai Veisa - pirmā saskare ar šo tēmu bija caur Ņūtona grāmatu triloģiju par dvēseles mūžīgo dzīvi arī pēc mūsu fiziskās nāves!
Džeimss Holiss "Jēgpilna dzīve" | Meklējot garīgās gravitācijas centru
Kolāža: Didzis Kukainis; fona attēls: Photo by Milad Fakurian on Unsplash
Es ļoti sekoju līdzi izdevniecības "Zvaigzne ABC" jaunumiem un drīzumā iznākošajām grāmatām... Nav man vairs nekādas blogeru sadarbības un ar grāmatām apmaksātas sadarbības, taču kā es drīzumā gaidāmo grāmatu sarakstā ieraugu kādu vērtīgu grāmatu, tā es vēl intensīvāk sekoju līdzi grāmatas tapšanas un klajā nākšanas procesam. Tā es atkal ieraudzīju, ka rindā uz iznākšanu latviešu valodā gaida šī Džeimsa Holisa grāmata un to, kā jau pierasts, rekomendē teologs un garīgās dzīves skolotājs Juris Rubenis, nav šaubu, ka būs jāiegādājas, kad ieraudzīs dienasgaismu. Tā nu grāmata pavisam nesen ir ieraudzījusi dienasgaismu, esmu to izlasījis un iepazinis tās vēstījumu, nododu jūsu vērtējumam savu šīs grāmatas aprakstu. Lai noder!
Ikonu glezniecības vēsture: 6.-20. gadsimts | Ikona: no Senās Ruses līdz Latvijai
Publicitātes attēli
Šīs divas ikonu glezniecībai (rakstīšanai) veltītās lieliskās grāmatas arīdzan iegādājos kopā ar Miķelim Gopperam veltītajām grāmatām no apgāda "Neputns". Lielākais grāmatu pirkums par kopējo summu, kādu esmu iztērējis grāmatām vienā iegādes reizē. Kad atnāca pasūtījums ar šīm četrām grāmatām, biju patīkami pārsteigts - kaste bija diezgan pasmaga. Jā, arī šīs mākslas grāmatas ir diezgan ietilpīgas un izmēros lielas un kopā ar biezajiem Goppera darbam un dzīvei veltītajiem darbiem kopējais svars ir ap 5 kg. Kā jau rakstīju pie Goppera grāmatām, tad arī šīs ir ļoti, ļoti vērtīgas un bagātīgu kultūrvēsturisku un mākslas informāciju sniedzošas grāmatas, kuras patīkami palasīt, pārlūkot un aizvien no jauna ieraudzīt, atrodoties manā personīgajā bibliotēkā. Ikonogrāfija ir tā mākslas forma, kas mani kā teologu uzrunā, jo, savulaik studējot Laterāna Pontifikālajā universitātē, mums ikonogrāfijas nodarbības notika praksē - baznīcās un katedrālēs, kur tiešajā varējām skatīties, pētīt un analizēt ikonu glezniecības principus un metodes.
Ideālists merkantilā pasaulē | Grāmata kā meistardarbs
Publicitātes foto
Šīs divas lieliskās un patiesi vērtīgās kultūrvēsturiskās grāmatas savai personīgajai bibliotēkai un aktīvai izzināšanai iegādājos pa pēdējo naudu, ko algā saņēmu no Latvijas universitātes pirms aiziešanas strādāt uz slimnīcu. Un nevienu dienu neesmu nožēlojis, ka manā grāmatplauktā ir šie lieliskie sējumi - monogrāfija par "Zelta Ābeles" izveidotāju Miķeli Gopperu un viņa izdoto grāmatu katalogs ārkārtīgi glaunā un pamatīgā iesējumā, ko izdevis apgāds "Neputns". Šīs divas grāmatas ir patiesi vienas no vērtīgākajām, kas rodamas manos grāmatplauktos kā patiesam grāmatmīlim tas arīdzan pienākas. Šad un tad izvelku tās no plaukta, lai pašķirstītu, papriecētu acis un sirdi, palasītu kādu faktu par diženā gara aristokrāta Goppera dzīvi un darbību ārpus Latvijas, trimdā. Mēs caur šādiem darbiem varam ieraudzīt, cik mūsu tautas pārstāvji ir bijuši lieliski cilvēki, neskatoties uz mūsu tautas likteņdzirnu malšanos cauri posta un okupācijas gadiem!
Ceļojums uz skaistākajām baznīcām un klosteriem - Rihards Berugs «Vara un ticība»
Publicitātes foto
Šī noteikti nav parasta grāmata, jo reti kad ir grāmatas, kuras iegulst manos plauktos... Protams, man kā teologam baznīcas un klosteri ir saistoši, taču ar;ī kā Norvēģijas fanam, valodas un kultūras pazinējam un pratējam Riharda Beruga grāmata nevarēja paslīdēt garām. Grāmata "Vara un ticība" nav tikai par baznīcām, klosteriem un to saistību ar varas ešeloniem, bet arī par dzīvi, ceļojumiem un citādāku kultūru iepazīšanu. Rihardu nepazīstu personīgi, taču zinu, ka viņš ir viens no manas dzimtās puses Valmierā dibinātās augstskolas "tēviem" un arī Norvēģijas kultūras un valodas vēstnesis manā rajonā, tagad - novadā. Zināmā mērā, pateicoties Riharda Beruga atnestajai Norvēģijas valodas gaismai un vēstij man bija iespēja doties studēt un dzīvot Norvēģijā. Tādēļ autoram ne tikai paldies par grāmatu, bet arī par iespēju būt pazīstamam ar Norvēģiju, kuru joprojām glabāju sirdī :)