Tods Bērpo un Linna Vinsenta "Debesis ir!"

Grāmatas vāka fragments

Grāmata "Debesis ir!" ir tik satriecoša, ka tā tika izlasīta divu stundu laikā, šīs divas stundas nešaubīgi atņemot naktsmiegam, taču piešķirot tās dvēseles mieram, kas seko pēc grāmatas izlasīšanas. Tie būtu mani pirmie sajūsmas pilnie grāmatas apskata ievadvārdi, taču šīs grāmatas kontekstā tie nerimsies, jo grāmata "Debesis ir!" tos ir bagātīgi jo bagātīgi pelnījusi, jo grāmata nav fantastika, bet gan dokumentāls stāsts, kuru ilustrē arī nedaudz bildes...

Man šo grāmatu bija interesanti lasīt nedaudz arī no medicīnu studējuša cilvēka skatupunkta, jo reizēm mani pārņēma satraukums par tālākā sižeta attīstību, kad uzzināju, cik mazajam Koltonam bīstama ir bijusi saslimšana un potenciālās sekas - plīsis apendicīts un tam sekojoši vēdera dobuma abscesi. Jā, šīs grāmatas galvenā varoņa, ja tā to var saukt, mazā Koltona gandrīz traģiskā nelaime mani ļoti uzrunāja un manī izraisīja pamatīgu žēlumu reizēm par likteņa grūtumu, taču lasot tālāk, sapratu, ka visam vienmēr ir nozīme un katrai sāpei ir nepārvērtējams pozitīvs, ilglaicīgs un ikdienas dzīvē nozīmīgs ieguvums.

Par to, ka eksistē kas augstāks un ikviena dzīvē kas daudz būtiskāks, man nav šaubas bijušas ne mirkli, taču šajā grāmatā mani nedaudz mulsināja diezgan detalizētie Dieva un Trīsvienības apraksti, kas vairāk atbilstu harizmātiskiem kristīguma aizstāvjiem nevis trīsgadīga puikas stāstītajam, jo nedaudz nonāk pretrunā ar manis agrāk lasītu literatūru par līdzvērtīgu tematiku. Taču es negribu apšaubīt mazā zēna stāstīto, jo šī joma tomēr ir tik neizzināma un neizprotama ar šīs zemes maņām un pieredzi, ka baidos kļūt skeptiski subjektīvs, kas nebūt mani nedrīkstētu atturēt no Cerības visu grāmatā aprakstīto piedzīvot, nonākot Mūžībā.

Kad mazo zēnu operēja, zēns esot nonācis Debesīs, sēdējis klēpī Jēzum, redzējis varavīkšņainu zirgu, izbaudījis Svētā Gara un Dieva Tēva, kā arī eņģeļa Gabriēla klātbūtni, detalizēti aprakstīja savu mirušo māsiņu, ko viņa māte zaudēja spontānajā abortā, kā arī tikās ar vecvectēvu... Detaļas mūsdienu skeptiskajam cilvēkam ir tik neticamas, ka pat man, garīguma literatūras lasītājam, atzīšos, reizēm kaut kāda neticības dzirksts iegailējās: "Vai tiešām tā varētu būt?" Taču, tanī pat laikā, grāmatas lasīšanas laikā, sirdī ielīst miers, jo, ja cilvēka sirdī ir Jēzus, tad Mūžībā cilvēks tiks glābts - tas ir pats galvenais vēstījums, ko vēsta mazais cilvēkbērns Koltons.

Grāmatā ir stāstīts ne tikai Koltona pieredzētais Debesīs, bet arī viņa tēva, mācītāja šaubas par savu ticību un Dieva lomu viņa dzīvē, kā arī tēvs izgāž dusmas pret Dievu, ka tas taisās atņemt viņam dēlu. Māte pārdzīvo iekšēju šoku un raizes, ka dēls varētu nomirt, taču Dievs turpina savu darbu, caur dakteri Holerenu atjauno Koltona veselību un uztic viņam evaņģelizācijas darbu, tā saliedējot ne tikai ģimeni, bet arī tēva draudzes locekļus, kuri Koltona slimības laikā izveidoja lūgšanu ķēdi un lūdza Dievam pēc Koltona glābšanas.

Grāmatu iesaku izlasīt ikvienam, pat tādam cilvēkam, kas ir neticīgs, jo - lai vai kā arī nebūtu, patiesību mēs uzzināsim tikai aizejot Mūžībā, taču savas glābšanas dēļ mēs savās sirdīs taču varam pieņemt Miera Princi - Jēzu! Jo Koltons visiem arī vēlas darīt zināmu, ka Jēzus ļoti, ļoti mīl bērnus. Un šajā kontekstā varam atminēties Bībeles pantu par tapšanu kā bērniem, lai būtu vistuvāk Jēzum... Izvēlēsimies tuvākmīlestību, vienam otra cienīšanu, nešaubīšanos par garīguma nozīmi mūsu dzīvēs, jo nekas nevar būt Augstāks un Mūžīgāks par Mīlestību! Par to Mīlestību, kas nāk no tuvākā mīlestības parauga - Jēzus!