William Barker «Erasmus of Rotterdam | The Spirit of a Scholar»

Kolāža: Didzis Daniels Kukainis

Roterdamas Erasms, zināms arī kā Erasms Roterdamietis vai Desidērijs Erasms, bija viens no izglītotākajiem un viedākajiem Renesanses laikmeta personāžiem. Šī Viljama Barkera grāmata to lieliski apliecina un apraksta. Man personīgi šo grāmatu sērija par Renesanses laikmeta personībām ir zelta vērts atradums un es palēnām sāku šo grāmatu sēriju apkopt, lasīt un izzināt, lai dalītos arī ar jums, mana bloga lasītāji. Šī Roterdamas Erasma biogrāfija mūs ir sasniegusi kā izcils atradums pēdējo 20 gadu vēsturē. Kā vēsta daži profesori no Hārvardas, šī grāmata ir dārgakmens, kurā aplūkota izcilā Renesanses humānista dzīve, viņa aktīvā zinātniskā darbība, viņa rakstītais un līdz mūsdienām nonākušais literārais mantojums. 

Erasma personība kopš pašiem pirmsākumiem jau ir bijusi neatkarīga un kalpojusi kā piemērs savas dzīves vadīšanai. Cēlies no parastas ģimenes, viņš izglītojās un sasniedza zinātnes virsotnes, varēdams kļūt par institucionālās Baznīcas locekli, viņš izvēlējās palikt pats un dzīvot ar savu lietu izpratni, pieņemot vien dāvanas un pateicības par viņa ieguldījumu, bet nekad nesastāvot kādos ilglaicīgos amatos - ne kļūdams par universitātes profesoru ar stabilu vietu, ne arī pieņemdams Baznīcas amatus. Mūsdienās mēs arīdzan varam atrast piemērus, uz kuriem raudzīties un apbrīnot viņu spēju pa dzīvi doties neatkarīgi un esot pašiem par sevi. Tāds bija arī Erasms, tādēļ, kā autors vēstī grāmatas ievadā, "šajā biogrāfijā centīšosatrast to, kas viņam bija sakāms mums par viņa laiku un notikumiem, jo viņš bija to laiku dalībnieks - reportieris. Erasms bija mūsu agrīnās modernās Eiropas aculiecinieks, kuru mēs esam attīstījuši līdz modernai izglītībai, kas bija arī priekšvēstnesis viņa laika attīstībā." Mēs daudz ko esam atstājuši pagātnē, gan slimības, gan materiālās raizes, gan dažādus sabiedrības notikumus, kuri vairs mūsdienās nebūtu spējīgi izdzīvot, tādēļ mēs caur šīs biogrāfijas acīm paraudzīsimies, kāds tad bija Erasms un viņa kā Eiropas modernitātes dzimšanas aculiecinieka vēstījums mums.

Erasms ļoti piesaistošs man kļūst tanī aspektā, kuru mēs kā grāmatu mīļotāji saprotam - mēs mīlam zināšanas, mēs alkstam iepazīt aizvien vairāk un vairāk dažādas pasaules, lietas un vietas, kuras mums piedāvā lieliski grāmatu autori. Un Erasmam par to (grāmatu autoriem) ir bijis kas sakāms, kā mēs lasām šajā biogrāfijā: 

"Erasmus says that the authors of books converse with us, instruct us, tell us what to do and what not to do, give us advice and encouragement and consolation as loyally and as readily as anyone can. In fact, they then most truly come alive for us when they themselves have ceased to live. For such is my opinion: if a man had lived in familiar discourse with Cicero (to take him as an example) for several years, he will know less of Cicero than they who do by constant reading of what he wrote converse with his spirit every day." (15. lpp.)

Lasot šo Erasma biogrāfiju, bieži sastapos ar sajūtu, kur kaut ko no Erasma esmu lasījis un tad es pieķēru sevi pie atziņas, ka jāielūkojas Montēņa darbos un tur, jā, patiesi ir diezgan daudz atsauces un citāti no Erasma dzīves un darbiem. Redz, kā viss saslēdzas, ja ir daudz lasīts! Un īstenībā jau arī šīs grāmatas autors atsaucas uz paša Erasma sacīto - viņam nav nekāda plāna vai ietvara dzīvei bijis, viņa dzīve ir rodama viņa rakstos un atstātajās grāmatās. Erasma dzīve ir metusi loku lokus, no diezgan nožēlojamas iesākumā, līdz ievērības cienīgiem augstumiem un mūža nogalē atkal vecs, vientuļš un viens pats, kad visi no viņa novērsušies. Tur pamatā bija Lutera kritika, jo Erasms bija katoļu priesteris un viņam bija savs vērtējums par Baznīcu. Viņš bija tuvu Inkvizīcijas disputiem un iespējamām ķecerībām savos rakstos, taču ne velti Luters viņu nodēvēja par "zuti" - Erasms prata tā valodot, ka neko īsti viņam pret Baznīcu vērstu nespēja neviens uzrādīt. 

Autors grāmatas nodaļas ir sadalījis tādos kā Erasma dzīves posmos - sagatavošanās lielajam dzīves aicinājumam (1466 - 1500), publicēšanās (1500 - 1516), nostiprināšanās (1516 - 1536). Un kā grāmatas nobeigums seko nodaļas virsraksts, kas ir arī grāmatas apakšvirsraksts "The Spirit of a Scholar" (Zinātnieka gars, būtība). Grāmatas pašā noslēgumā ir ievietota detalizēta Erasma dzīves hronoloģija, kas var palīdzēt īsumā izsekot viņa dzīvei un aktivitātēm. 

Barkera grāmata ir papildināta ar diezgan daudzām ilustrācijām, kurās attēlots Erasms dažādos savas dzīves posmos un atdarinājumos. Valoda ir ārkārtīgi dzīvelīga un ir patīkami lasīt, tomēr mēdz piezagties arī tāds kā nogurums, jo kādā brīdī acīmredzot grāmata kļūst pārāk intensīva tās detalizācijas dēļ, tā kā to būtu vērts ņemt vērā, ja sagribēsiet šo darbu iepazīt. Grāmata ir diezgan apjomīga, teju 270 lappuses daudzšķautņainas personības apraksta. 

Mēs visi noteikti esam dzirdējuši par Roterdamas Erasma sarakstīto darbu "Muļķības slavinājums", vai ne? Un liekas, ka latviski arī nekas vairāk no viņa atstātā literārā mantojuma nav iznācis. Ir daudz dažādu rakstu galu par un ap Erasma kā humānista piemiņu viņa 500. dzimšanas dienā, taču "Muļķības slavinājums" ir vienīgā grāmata no Erasma, kas ir pieejama latviski.