Mākslas vēstures diženums vienā sējumā. Art: The Definitive Visual Guide
Jau pats grāmatas vāks ir neliels dizaina meistardarbs. Intensīvi fuksīna rozā fons, monumentāli dzeltenie burti un drosmīgā tipogrāfija rada vizuālu iespaidu, kuru grūti nepamanīt. Tas nav tradicionāls, atturīgs mākslas vēstures sējums, kas savu nozīmīgumu cenšas apliecināt ar konservatīvu ārieni. Gluži pretēji — tas ir mūsdienīgs, pārliecinošs un ar raksturu. Man patīk šis kontrasts starp laikmetīgo dizainu un tūkstošgadēm seno kultūras mantojumu, kas slēpjas starp grāmatas vākiem.
Un tad sākas īstais ceļojums.
No aizvēstures alu gleznojumiem un seno civilizāciju mākslas līdz antīkās pasaules ideāliem, Bizantijas mozaīkām, gotikas majestātiskumam un Renesanses ģēniju meistardarbiem. No baroka dramatiskās gaismas un ēnu spēlēm līdz romantisma kaislībām, impresionistu gaismas meklējumiem un modernisma drosmīgajiem eksperimentiem. Un tālāk — līdz laikmetīgajai mākslai, kas liek no jauna pārdomāt pašu jautājumu: kas vispār ir māksla?
Šis ir patiešām vērienīgs mākslas vēstures izdevums. Tā iecere ir vienā lielā, bagātīgi ilustrētā sējumā savienot mākslas darbu vizuālo baudījumu ar vēsturisku kontekstu un skaidrojumu par to, kā māksla tiek radīta un kā to iespējams interpretēt. Grāmatu sagatavojusi izdevniecība DK sadarbībā ar Bridgeman attēlu kolekciju; izdevuma saturiskajā iecerē būtiska nozīme ir mākslas vēsturniekam un kritiķim Endrū Greiemam-Diksonam (Andrew Graham-Dixon), savukārt priekšvārdu sarakstījis mākslas un arhitektūras vēstures grāmatu autors Ross Kings (Ross King).
Man šajā sējumā saistošākais ir tā mērogs un pieeja: tas neaprobežojas ar slavenu gleznu reprodukciju izvietošanu līdzās mākslinieku vārdiem. Grāmatas iecere ir palīdzēt saprast, kā mākslas darbs darbojas — ko tas rāda, kā tas veidots, kāpēc tas izskatās tieši tā un ko par savu laikmetu spēj pastāstīt.
Un tas jau ir pavisam cits līmenis nekā vienkārši aplūkot skaistus attēlus.
Grāmata aptver aptuveni 30 000 gadu mākslas vēsturi, sākot ar aizvēstures attēliem un senajām civilizācijām, turpinot ar pasaules mākslas tradīcijām un noslēdzot ar modernisma un laikmetīgās mākslas virzieniem. Izdevēja aprakstā minēti vairāk nekā 2500 nozīmīgu glezniecības un tēlniecības darbu un vairāk nekā 700 mākslinieku.
Šie skaitļi raksturo ne tikai grāmatas apjomu, bet arī tās ambīciju: vienā vietā parādīt mākslu kā pasaules mēroga parādību, nevis tikai kā Rietumeiropas mākslinieku pēctecības stāstu.
Svarīga nianse: grāmata ir plašs ievadceļvedis un uzziņu krājums, nevis akadēmiska monogrāfija par katru mākslinieku vai mākslas virzienu. Tās spēks ir plašumā, vizuālajā salīdzinājumā un pieejamā skaidrojumā; padziļinātai pētniecībai tā dabiski kalpo kā sākumpunkts citiem avotiem.
Viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir tas, ka izdevums māca skatīties uz mākslu vairākos līmeņos. Tajā līdzās hronoloģiskam pārskatam ir arī ievads mākslas aplūkošanas principos un atsevišķi izklāsti par mākslinieciskajiem paņēmieniem.
Kāpēc šīs grāmatas vizuālā metode ir tik vērtīga?
Izdevēja aprakstā īpaši izcelti vizuāli hronoloģiskie pārskati, detalizēti atsevišķu gleznu aplūkojumi ar nosaukumu Closer Look, kā arī grafiski uzsvērti mākslas darbu fragmenti un paņēmienu skaidrojumi. Šī pieeja palīdz lasītājam saprast ne tikai to, ko viņš redz, bet arī to, kā mākslinieks panācis konkrēto vizuālo efektu.
Iedomāsimies, ka tu aplūko kādu Renesanses gleznu.
Pirmajā mirklī pamani cilvēku figūras, arhitektūru, krāsu harmoniju un rūpīgi izveidoto kompozīciju. Taču, ja sāc analizēt darbu, atklājas vēl viens līmenis:
Kompozīcija: kā figūru izvietojums virza skatienu uz galveno tēlu?
Perspektīva: kā divdimensiju virsmā radīta telpas un dziļuma ilūzija?
Gaisma un ēna: kā tās modelē ķermeni, rada noskaņu vai izceļ simboliski svarīgo?
Krāsa: kā kontrasti un harmonijas veido emocionālo iespaidu?
Tehnika un faktūra: ko iespējams secināt par materiālu, otas kustību un darba tapšanas procesu?
Vēsturiskais konteksts: kā laikmeta reliģija, politika, sabiedrības uzskati un pasūtītāja intereses ietekmējušas attēloto?
Tieši šāda skatīšanās pārvērš reprodukciju par izpētes objektu. Gleznā var sākt pamanīt ne vien skaistumu, bet arī mākslinieka pieņemtos lēmumus.
Manuprāt, šis ir viens no svarīgākajiem grāmatas ieguvumiem: tā rosina vizuālo pratību — spēju argumentēti runāt par to, ko redzam, nevis aprobežoties ar vērtējumu “patīk” vai “nepatīk”.
Mākslas vēstures grāmatu kvalitāti lielā mērā nosaka tas, cik plaši tā definē pašu mākslu.
Šajā izdevumā aplūkotas ne tikai Eiropas tradīcijas. Satura rādītājā ir atsevišķas sadaļas par Austrumāzijas, Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas mākslu, kā arī par Centrālamerikas un Dienvidamerikas kultūrām. Izdevēja aprakstā minēta arī Ķīnas Cjinu dinastijas māksla un Āfrikas mākslas tradīcijas.
Tas ir būtiski, jo mākslas vēsture nav viena universāla stila pakāpeniska attīstība, kuras virsotne būtu sasniegta Eiropas Renesansē vai modernismā.
Ķīnas ainavu glezniecībā daba var kļūt par telpu filozofiskām pārdomām. Indijas miniatūrglezniecībā līnija, ornamentācija un stāstījums veido savu vizuālo valodu. Āfrikas tēlniecības tradīcijās objekta funkcija var būt saistīta ar rituālu, kopienas dzīvi un garīgajiem priekšstatiem. Latīņamerikas mākslā savukārt savijas vietējo tautu mantojums, koloniālās vēstures pieredze un modernās sabiedrības jautājumi.
Šos piemērus nevar reducēt uz vienu estētisku mērauklu. Tie jāizprot katras kultūras vēsturiskajā un intelektuālajā kontekstā.
Protams, 612 lappušu sējums nevar aizstāt specializētus pētījumus par katru reģionu un tradīciju. Taču tā plašais tvērums dod lasītājam iespēju ieraudzīt mākslas vēsturi kā daudzbalsīgu cilvēces pieredzi. Tieši tāpēc šāds izdevums ir vērtīgs arī cilvēkam, kurš jau labi pārzina Eiropas mākslas klasiku.
Mākslas vēsturnieka skatījums: ko šis sējums patiesībā ļauj saprast?
Ja es šo grāmatu vērtētu kā mākslas vēstures pasniedzējs, es izceltu trīs fundamentālas idejas.
Pirmā — māksla ir sava laikmeta liecība.
Glezna, skulptūra vai grafikas darbs var atklāt ne tikai individuālu talantu, bet arī laikmeta reliģiskos uzskatus, varas attiecības, sabiedrības ideālus un cilvēka priekšstatus par sevi. Mākslas darbs ir vizuāls vēstures avots, lai gan tā interpretācijai vajadzīgas zināšanas un kritiska domāšana.
Otrā — mākslas stili nerodas izolēti.
Renesanses mākslinieki pētīja antīko mantojumu; baroka mākslinieki izmantoja gaismu, kustību un dramaturģiju, lai panāktu atšķirīgus efektus; modernisti no jauna pārskatīja attēla telpu, formu un attiecības ar realitāti. Salīdzinājums ļauj ieraudzīt gan pēctecību, gan apzinātu pārraušanu.
Trešā — skatīšanās ir prasme, kuru var attīstīt.
Jo vairāk cilvēks saprot kompozīciju, simbolus, materiālus un vēsturisko kontekstu, jo vairāk viņš pamana. Mākslas baudījums nekļūst mazāks, kad par darbu uzzina vairāk — bieži tas kļūst dziļāks.
Šīs idejas labi saskan ar grāmatas uzbūvi: tā apvieno hronoloģisku stāstījumu ar konkrētu darbu analīzi un vizuālajiem paņēmieniem.
Arī pats grāmatas vāks ir sarunas vērts
Fuksīna rozā un dzeltenā kombinācija ir piesātināta, gandrīz teatrāla. Milzīgais art burtveidols nav tikai informatīvs uzraksts — tas kļūst par patstāvīgu grafiskās kompozīcijas elementu. Vārds ir tik liels, ka daļēji iziet ārpus vāka robežām, radot iespaidu, ka māksla neietilpst vienā rāmī.Tas ir interesants pretstats pašam saturam. Grāmata aptver mākslas vēsturi, kurā bijuši gan atturīgi, gan grezni, gan askētiski, gan ārkārtīgi ekspresīvi vizuālie risinājumi. Taču tās vāks necenšas imitēt kādu konkrētu vēsturisku stilu. Tas runā mūsdienu dizaina valodā.
Un, manuprāt, šeit ir viens no tā pievilcības iemesliem: grāmata neizskatās pēc priekšmeta, kuru drīkst aiztikt tikai ar baltajiem cimdiem. Tā izskatās pēc dzīvas, pieejamas zināšanu krātuves, kas vienlaikus var būt arī izteiksmīgs interjera objekts.
***
Manuprāt, viena no šī izdevuma lielākajām vērtībām ir tā spēja apvienot vizuālu baudījumu ar zināšanām. Tā nav tikai skaistu reprodukciju kolekcija. Tā ir plaša uzziņu grāmata, kas palīdz orientēties mākslas vēsturē, salīdzināt dažādus laikmetus un iemācīties skatīties vērīgāk. Protams, neviens visaptverošs sējums nevar aizstāt specializētas monogrāfijas un akadēmiskus pētījumus par katru mākslinieku vai kultūru, taču kā pamats turpmākai izziņai šis izdevums ir ārkārtīgi vērtīgs.
Un, jo vairāk par mākslu domāju, jo vairāk novērtēju to, ka šāda grāmata ļauj apvienot dažādas intereses. Mākslā sastopas vēsture, filozofija, reliģija, zinātne, arhitektūra, tehnoloģijas un cilvēka psiholoģija. Lai saprastu mākslas darbu, bieži vien jāizprot ne tikai mākslinieks, bet arī pasaule, kurā viņš dzīvoja. Savukārt, pētot pasaules vēsturi, mākslas darbi var kļūt par vienu no spilgtākajiem veidiem, kā šo pasauli iztēloties un izprast.
Man šādas grāmatas ir īpaši vērtīgas tāpēc, ka tās ļauj mācīties savā tempā. Nav jāsteidzas, nav jāizpilda noteikta programma un nav jāmeklē viena pareizā atbilde. Var vienkārši skatīties, salīdzināt, domāt un ļauties ziņkārei. Jo vairāk zini, jo vairāk pamani; jo vairāk pamani, jo dziļāks kļūst pats mākslas baudījums.
Tāpēc Art: The Definitive Visual Guide manā bibliotēkā ir daudz vairāk nekā iespaidīgs lielformāta izdevums ar skaistu vāku. Tas ir plašs logs uz cilvēces radošo vēsturi, vizuāls ceļvedis cauri civilizācijām un atgādinājums tam, cik neparasti daudzveidīgi cilvēks spēj domāt, just un izteikt savu pasaules redzējumu.
Viena grāmata. Tūkstošiem mākslas darbu. Desmitiem tūkstošu gadu. Un nebeidzami daudz iemeslu apstāties, ieskatīties tuvāk un atklāt vēl kaut ko.