Par mīlestību patiesības kontekstā šajā Adventa laikā domājot...
Foto: pixabay.com
Par mīlestību, ne vien kā erotizētu un/vai divu mīlošu cilvēku un ģimenes konceptu, bet drīzāk kā sevis paša zināmas pakāpšanās aizmugurē, lai apkārtējie līdzcilvēki varētu uzplaukt un būt sevis paša labākās versijas, patiesības koncepta gaismā es vēlētos runāt šajā ierakstā. Mīlestība nepastāv papīros un doktrīnās, tā pastāv patiesībā un realitātē, kādu mēs ikkatrs kā daļa no sabiedrības tās attīstībā piedzīvojam un pieredzam. Sabiedrība tiek formēta un veidota no individuāliem, ja lietojam teoloģijas terminoloģiju, tad nepilnīgiem, bet tai pat laikā svētiem cilvēkiem kā personības vienībām. Sabiedrība nav nekas cits kā mēs katrs, apvienoti zem kādas valsts vai grupas robežzīmēm, kuru noformētā ietvarā tad arī cits ar citu savstarpēji komunicējam, izvēloties vārdus, formas un iespaidus, kādus vēstīt cits citam. Mīlestībai realitātē ir jābūt balstītai uz patiesību, kāda tā ir mūsu redzamajā sabiedrībā, tātad - ar visiem tās dažādajiem cilvēkiem un to veidotajiem sadzīves, rīcības, izturēšanās un attieksmes modeļiem. To mēs pamatoti varam dēvēt par sociālo realitāti un mīlestību, kuru tā iekļauj.
«Aforismi dzīves gudrībai» jeb Šopenhauera filosofija kā dzīvesmāksla viedajiem...
Photo by
Ravi Roshan on
Unsplash
Kad uzzināju, ka tiks izdota vācu filosofa Artura Šopenhauera grāmata "Aforismi dzīves gudrībai", uzreiz sasparojos, ka noteikti to vajadzēs iegādāties savam grāmatplauktam, kā arī patstāvīgai studēšanai un vieduma smelšanai. Grāmata nu ir manās rokās, esmu to iesācis lasīt un studēt, un pienācis laiks dalīties ar kādiem nebūt pirmajiem lieliskajiem iespaidiem par šīs grāmatas lappusēm, kas pilnas ar vieduma pērlēm. Lai šīs pārdomas noder arī jums, mana bloga lasītāji!