Braiens Veiss un Eimija Veisa «Brīnumi notiek» jeb Iepriekšējo dzīvju dziedējošais spēks

Photo by Anastasia Taioglou on Unsplash

Braienu Veisu un viņa iepriekšējo dzīvju regresijas terapijas aprakstus latviešu lasītāji jau iepazinuši iepriekš - izdevniecībā "Zvaigzne ABC" latviski ir iznākušas divas viņa sarakstītas grāmatas "Viņpus laika, kur nemirstība" un "Mīlestība nekad nebeidzas". Tās ir tikušas izdotas attiecīgi 2011. un 2012. gadā, tātad vairāk nekā pirms 10 gadiem mums bija pirmā saskarsme ar iepriekšējo dzīvju regresijas hipnoterapiju un tās aprakstiem. Šī apgāda "Lietusdārzs" grāmata ir iznākusi jau 2020. gadā, taču aprakstam pieķeros vien tagad, kad nedaudz brīvāks brīdis un laiks. Iepriekšējo dzīvju un dvēseles piedzīvojumi ir tā joma, kas mani uzrunā jau kopš pirmajām Veisa grāmatām un ne tikai Veisa - pirmā saskare ar šo tēmu bija caur Ņūtona grāmatu triloģiju par dvēseles mūžīgo dzīvi arī pēc mūsu fiziskās nāves! 

"Jo mēs patiesi esam eņģeļi, kas uz laiku slēpjas cilvēka veidolā." (23. lpp.)

Iepriekšējo dzīvju regresijas apraksti ir fascinējoši un aizrauj līdz dziļumiem, ja vien ļaujam sev tiem noticēt. Kā allaž teica mans garīgais tēvs, bīskaps Džims, "vienīgā pareizā atbilde ir.. mēs nezinām, kā ir patiesībā tur, taču uzzināsim, kad nomirsim". Un jā - patiesi, protams, vispatiesāko patiesību un garīgās reālijas mēs uzzināsim, kad dosimies mūžībā, bet caur šo un citām līdzīgām grāmatām mēs varam pieskarties tam, kas potenciāli mūs sagaida un tā mēs gūstam mieru un pārliecību, ka ellē nedegsim, visi būsim kādā jaukā vietā, kur turpināsim augt un pilnveidoties. 

Iepriekšējo dzīvju intereses aizrauts, esmu daudz domājis un analizējis arī savas līdzšinējās dzīves profesionālās izvēles un, laikam jau tā ir, kā raksta Veiss:

"Tas, kas mums patīk un interesē tagad, nereti ir aizsačies bijušajās dzīvēs. Talanti un spējas ir izkoptas iepriekšējās inkarnācijās, lai no jauna īstenotos pašreizējās. Esam pieredžu summa, ko nopulējusi mūsu intuitīvā gudrība un augošā apziņa." (46. lpp.)

Veiss turpina, sacīdams: "Atmiņas par iepriekšējo dzīvi palīdz labāk saprast sevi šajā dzīvē un izvirzīt nākotnes mērķus." (50. lpp.) Protams, tā ir un, nenoliedzami, es, atskatoties uz savas dzīves izvēlēm, arī varu sacīt un piekrist, ka manas intereses noteikti ir saistītas ar iepriekšējo dzīvju pieredzi un gūtajām zināšanām - teoloģija kā dvēseles un gara pasaules "medicīna" un medicīna kā fiziskā ķermeņa ārstēšanas prasme. Un ne velti es ģeogrāfiski labi izjūtu savu piederību Romai un Itālijai - pieļauju, ka iepriekšējā dzīvē esmu dzīvojis tur un, visticamāk, bijis baznīckungs. Ne velti mani saista Renesanses periods Itālijā, Romas inkvizīcija, Florence, Makjavelli, Bordžu un Mediči dinastijas, kardinālu purpurs... Par līdzīgām izjūtām var lasīt citu cilvēku atmiņu regresijās šajā grāmatā un tā mana pārliecība sasaucas ar manām šīs dzīves izvēlēm. Jo dvēsele turpina augt un pilnveidoties, tā nesāk no nulles un jaunas dzīves... 

"Jūs esat dzīvojuši jau iepriekš, nomiruši un atkal pārdzimuši jaunā miesā. Tā daļa, kas turpinās pēc iepriekšējā ķermeņa nāves, parasti tiek saukta par dvēseli, garu, mūžīgo apziņu. Atklāsme, ka esam mūžīgi, ir tik atbrīvojoša. Mēs esam garīgas, nevis laicīgas būtnes. Mēs nekad nenomirstam, jo nekad nepiedzimstam. No kā mums baidīties?" (58. lpp.)

Viena no manām pārliecībām, gan kā racionālam mediķim, gan mazāk racionālam filozofam un garīdzniekam atspoguļojas šajos Braiena Veisa sacītajos vārdos un es tiem absolūti piekrītu:

"Mūsu dzīves nepārtraukti vada gudrs, mīlošs, bezgalīgi līdzcietīgs, inteliģents spēks. Mūsu dziļi intuitīvā gudrība var piekļūt šim procesam, var saprast norādes un nonākt kontaktā ar dievišķo prātu." (127. lpp.)

Šī grāmata noteikti nebūtu pilnīga, ja tajā nebūtu kāds stāsts no Braiena Veisa meitas Eimijas pieredzes, kura arī ir šīs grāmatas līdzautore un sekojusi dzīvē sava tēva, doktora Veisa pēdās un kļuvusi par ārsti. Viņas stāsts lasāms šīs grāmatas 133. lappusē. Taču es pats reizēm aizdomājos, kādēļ es šajā dzīvē tik daudz strādāju ar nāvi, mirstošiem un mirušiem pacientiem, līķiem kā studiju priekšmetiem, esmu strādājis Tiesu medicīnas centrā ar autopsijām un tagad - slimnīcā es pieredzu mirstošus un mirušus pacientus... Un mana sarkastiskā atbilde ir tāda, ka "mēs nometam zemes zaporožecu kā karkasu, lai mūsu dvēsele pārsēstos debesu Lamborghini". Es ticu dvēseles nemirstībai un tās reinkarnācijai, tādēļ - šī dzīve ir vien īslaicīgs ceļojums uz šīs zemes, lai mēs nomirtu, apgūtu jaunas lietas mūžībā un atkal pārdzimtu, lai turpinātu šo ciklu, līdz būsim sasniegu;ši līmeni, kad nepārdzimsim.... 

"Laiku nemēra minūtēs, stundās vai gados. Laiku mēra gūtajās mācībās. [..] Cilvēku vardarbība pasaulē rada daudz sāpju. Garīgas būtnes, kuras apzinās augstākās dimensijas, daudzās dzīves un kosmisko karmu, dara labāku šo pasauli, lolojot un aizsargājot visu dzīvo. Pilnībā pārtopot no cilvēciskām būtnēm par garīgām būtnēm, mēs mierinām un dziedējam viens otra sāpes, nevis radām tās." (154. lpp.)

Fonā, rakstot šīs grāmatas aprakstu, es klausos franču baroka mūziku, kādu varētu būt dzirdējis Saules karalis... Un domāju par to, kādēļ es, kurš ir gana racionāls, tomēr esmu aizrāvies ar lietām, kurām nav tik racionāla skaidrojuma, taču es to parasti skaidroju ar to, ka esmu ar attīstām abām smadzeņu puslodēm - gan kreiso, kas atbild par intelektuāliem un racionāliem jautājumiem., gan labo, kas vērsta uz mākslinieciskām un literārām dotībām, tādēļ arī rakstu un mācos tapt par labu vārda meistaru, cik nu manos spēkos... Braiens Veiss saka šādi:

"Apzinātais kreisās smadzeņu puslodes prāts ar intelektuāliem jautājumiem un minējumiem nereti var traucēt garīgai pieredzei, var aizkavēt garīgo satikšanos. Tas saka, ka esam vien ķermeņi, ka laiks ir lineārs, ka pastāvam tikai fiziskajā dimensijā. Tomēr, kad aizmiegam un sapņojam, mūsu apzinātā prāta tvēriens atslābst un vadību pārņem zemapziņa (tāpat kā hipnozes laikā). Šā iemesla dēļ sapņos nereti atklājas iepriekšējo dzīvju atmiņas un mistiskas atziņas [..]" (186. lpp.)

Jo vairāk un tālāk dodamies pa šīs grāmatas lappusēm, jo vairāk atziņu izlasām un saprotam, jo tās ir pārlaicīgas savā vienkāršībā. Tieši tik vienkārši mēs varam izlasīt šīs un ieklausīties to vēstī:

"Garīgas būtnes izvēlas līdzcietības, nevis vardarbības ceļu." (205. lpp.)

"Liktenis liek mums pieņemt lēmumus, bet tikai no mūsu brīvās gribas ir atkarīgs tas, kādu ceļu iesim." (209. lpp.)

"Apzinātība nozīmē skatīties un izprast pasauli no pilnīgākas perspektīvas." (217. lpp.)

"Mīlestība ir līdzeklis, virziens un galamērķis. Tā rāda ceļu un ir pats ceļš. Mīlestība ir mūsu patiesā daba. Mīlestība ir mūsu īstā polārzvaigzne." (232. lpp.)

Šie un daudzi citāti, stāsti un dvēseļu regresijas piedzīvojumu apraksti aizvedīs jūs pie sevis labākas versijas, tādēļ no sirds iesaku un rekomendēju lasīt šo un citas Braiena Veisa grāmatas! Lai noder un bagātina jūsu iekšējo pasauli un paceļ jūs aizvien pieaugošā apziņas līmenī!