Ikonu glezniecības vēsture: 6.-20. gadsimts | Ikona: no Senās Ruses līdz Latvijai

Publicitātes attēli

Šīs divas ikonu glezniecībai (rakstīšanai) veltītās lieliskās grāmatas arīdzan iegādājos kopā ar Miķelim Gopperam veltītajām grāmatām no apgāda "Neputns". Lielākais grāmatu pirkums par kopējo summu, kādu esmu iztērējis grāmatām vienā iegādes reizē. Kad atnāca pasūtījums ar šīm četrām grāmatām, biju patīkami pārsteigts - kaste bija diezgan pasmaga. Jā, arī šīs mākslas grāmatas ir diezgan ietilpīgas un izmēros lielas un kopā ar biezajiem Goppera darbam un dzīvei veltītajiem darbiem kopējais svars ir ap 5 kg. Kā jau rakstīju pie Goppera grāmatām, tad arī šīs ir ļoti, ļoti vērtīgas un bagātīgu kultūrvēsturisku un mākslas informāciju sniedzošas grāmatas, kuras patīkami palasīt, pārlūkot un aizvien no jauna ieraudzīt, atrodoties manā personīgajā bibliotēkā. Ikonogrāfija ir tā mākslas forma, kas mani kā teologu uzrunā, jo, savulaik studējot Laterāna Pontifikālajā universitātē, mums ikonogrāfijas nodarbības notika praksē - baznīcās un katedrālēs, kur tiešajā varējām skatīties, pētīt un analizēt ikonu glezniecības principus un metodes. 

Kā mani skoloja ikonu gudrībās, tad ikonas tiek rakstītas, nevis gleznotas, ja mēs tā pavisam precīzi, tomēr tas nemaina ikonu būtību. Un tā ir kāda? Ikona ir rakstītais Dieva vārds, attēlots grafiski. Tā ir kā ilustrācija Svētajiem Rakstiem un tur paustajiem Dieva stāstiem cilvēcei. Tādēļ ikonas tiek rakstītas un savam žanram atbilstošā valodā un ar attiecīgo simbolismu, kas ir stipri atšķirīgāks nekā klasiskajā glezniecībā. Katrā ziņā šīs divas ikonu glezniecībai veltītās grāmatas varētu tikt uzskatītas par pamatu pamatu ikonogrāfijas iepazīšanai un izzināšanai.

Kā jau vēsta pats vārds "ikonogrāfija" (grieķu valodā - 'ikonos' - tēls, attēls; 'graphein' - rakstīt), tad šeit arī parādās ikonu rakstīšanas pamatojums. Šeit nedaudz sniegšu ieskatu šajās abās grāmatās, lai jūs paši redzētu, cik tās ir saturiski un ilustratīvi bagātīgas. Zemāk varat ieraudzīt gan abu grāmatu satura rādītājus, gan gūt nelielu priekšstatu par to ilustratīvo pilnīgumu.

Kā vēstīts grāmatā par ikonogrāfijas vēsturi, "ja gleznas dēvē par logu uz apkārtējo pasauli, tad ikonas var saukt par logu uz neredzamo pasauli. Tās neattēlo cilvēkam pierasto ikdienu, bet rāda mums nākamā laikmeta valstību. [..] Tāpēc ikonām neder reālistisks, proti, naturālistisks attēlojuma veids, ikonu valoda ir simboli un zīmes, kuros jaušams nākamās valstības tēls." Šajā grāmatā tās lasītājs un studētājs dodas ceļojumā sākot jau ar agrīnā Bizantijas laika ikonogrāfiju no 6. gadsimta, nonāk pie grieķu ikonogrāfijas, turpina ceļu pie Krievzemes ikonām un tālāk jau pie pārējās ortodoksālās pasaules - Gruzijas, Serbijas, Bulgārijas, Maķedonijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Rumānijas un jaunākā laikmeta ikonām Krievijā, kas tapušas 18.-20. gs. 

Nav jābaidās ņemt rokās šīs bagātīgās grāmatas, ja baidāties, ka neko nesapratīsiet... Grāmatās ir gan hronoloģiskās tabulas, gan terminu un ikonogrāfisko tēlu vārdnīcas, gan kā saprast uzrakstus uz ikonām, kā arī bagātīgs literatūras saraksts padziļinātākām ikonogrāfijas studijām un turpmākās izpētes darbam. 

Ikonogrāfijas vēsturē ir sniegts detalizēts ieskats arī tajā, kā un ar kādām tehnikām ikonas ir tikušas rakstītas jau no senajiem laikiem, gan arī vēlākos viduslaiku posmos un postbizantiskajā ērā. Mūsdienās, protams, izmanto modernos krāsu materiālus pamatā, taču vēsturiskajam ieskatam ir diezgan nozīmīga loma, ja vēlamies izprast, kādēļ joprojām daudzas no senajām ikonām ir teju saglabājušās tādas, it kā pirms neilga laika vien būtu rakstītas. 

"Tādas mākslas mērķis ir svētapcere par apskaidroto miesu un matēriju, kas saglabātas visā savā dabiskumā, bet ir dievišķas gaismas apgaismotas; esamības pilnskanība, kas, pateicoties dievišķā klātbūtnei, ir pacelta tādā pārpasaulīgā augstumā, kur viss ir pilnība. Šāds triumfējošs, starojošs tēls šķiet uzvaras piesātināts un svinīgs." (Ikonu glezniecības vēsture, 99. lpp.)

Otrajā grāmatā ir sniegts neliels ieskats Latvijā esošo dievnamu ikonogrāfijā. Un šai grāmatai kā pielikums līdzi nāk arī krievu valodas buklets, kurā būtiskākā tekstuālā informācija no šīs grāmatas ir lasāma arī krievu valodā. Katrā ziņā neviens apraksts nesniedz to ieskatu, kā paša rokās turēta un izzināta grāmata, līdz ar to - ja interesē ikonogrāfijas vēsture, attīstība un mākslas darbu izpēte, iesaku no sirds šīs grāmatas iegādāties, jo šobrīd nekas labāks nav pieejams! Un nobeigumā - Rubļova "Trijādība"...