Kādēļ Baznīcā ir dažādu krāsu tērpi jeb Liturģiskās krāsas un to nozīme

Foto: atrasts internetā, google.lv

Šo rakstu par liturģiskajām krāsām jau gribēju rakstīt pasen. Reiz man kāds jautāja, ko šīs dažādās krāsas nozīmē, tāpat reiz muzejā pie restaurētām baznīclietām kādam nācās paskaidrot par to nozīmi, tā nu es saņēmos un uzrakstīju nelielu ierakstu par šīm nozīmēm. Lai noder!

---

Liturģiskās krāsas un to pārstāvoši garīdznieku tērpi vai altāra paramenti nav sastopami visās kristīgajās draudzēs un baznīcās, tāpat nozīme var nedaudz atšķirties no konfesijas uz konfesiju. Šajā ierakstā, protams, kā katoļu teoloģiju studējis, balstīšos uz katolisko skaidrojumu, kas arī ir visplašāk pielietotais. Protams, luterāņu draudzes arī pārņēmušas jeb nav atmetušas šos liturģiskos tērpus un to krāsas, tādēļ šīs skaidrojums būs noderīgs arī protestantismu pārstāvošajiem šī ieraksta lasītājiem.

Zelta/balta krāsa

Šī krāsa (vai nu apvienojumā, vai katra pati par sevi) tiek lietota svētdienās un svētkos, kad tiek īpaši godināts Jēzus Kristus, Svētīgā Jaunava Marija vai ticības svētie, kas nav martīri jeb mocekļi. Zelta krāsa apzīmē prieku un ar šīs krāsas tērpu dažāsdās denominācijās var aizstāt baltu, sarkanu vai zaļu liturģisko tērpu. Padziļinātā nozīmē zelta krāsa apzīmē godu, nevainību vai dvēseles šķīstību. Pareizticīgajā baznīcā zelta krāsas tērps ir paredzēts katrai svētdienai, jo tiek svinēts augšāmceltais Kristus, pat Ciešanu laikā. Spilgta zelta krāsa tiek izmantota svētkos, bet tumša zelta krāsa - gavēņos.

Zaļa krāsa

Katoliskajā un luteriskajā baznīcā zaļo krāsu tērpos un paramentos lieto t.s. parastajā laikā, kad nav lielu Baznīcas gada svētku (bezsvētku periods) - pēc Epifānijas un pēc Vasarsvētkiem. Pareizticīgie zaļo krāsu izmanto Palmu svētdienas liturģijā, Vasarsvētkos/Svētā Gara svētkos un dievkalpojumos, lai godinātu mūku kārtas Baznīcas svētos. Zaļās krāsas nozīme tiek skaidrota kā izaugsmes krāsa, cerības krāsa, nobriešanas, dzīves, nemirstības un uzticības krāsa.

Violeta/Vīna sarkana/Melna krāsa

Violetas krāsas tērpi Baznīcas kalpotāju izskatā parādās Lielā Gavēņa laikā un Adventa laikā. Tāpat violetu krāsu redzēsiet dievkalpojumos par mirušajiem un samierināšanās vai izlīgšanas misēs katoļu baznīcā (Mass for Reconciliation). Violetu krāsu dievkalpojumos par mirušajiem var aizstāt ar melnu krāsu. Pareizticīgajā baznīcā violetā/vīnsarkanā vai melnā krāsa tiek izmantota dievkalpojumos darba dienās Lielā Gavēņa jeb Ciešanu laikā. Violetā krāsa simbolizē sāpes, ciešanas, nožēlu un sagatavošanos. 

Rozā krāsa

Katoļu Baznīcā rozā krāsas tērpus izmanto divas svētdienas Baznīcas gada laikā - Gaudete jeb svētdienā, kas ir trešā svētdiena Adventa laikā un Laetare svētdienā, kas ir ceturtā svētdiena Lielā Gavēņa laikā. Šīs abas ir t.s. Priecājieties! svētdienas, līdz ar to rozā krāsa atspoguļo apslāpētu prieku un grēka nožēlas pārdzīvojumu. Pareizticīgo Baznīca savos tērpos neizmanto rozā krāsu. 

Zila/Gaiši zila krāsa

Katoļu konfesijas ietvaros zilo, biežāk debeszilu krāsu lieto, atzīmējot Marijas bezvainīgās ieņemšanas koncepcijas svētkus. Pareizticīgajā Baznīcā zilo krāsu arī lieto Dieva Dzemdētājas svētkos (Theotokos) un svēto erceņģeļu svētkos. Zilā krāsa apzīmē nevainību un dievišķumu, ar kādu bija apveltīta Jaunaja Marija un svētie erceņģeļi. 

Sarkana krāsa

Sarkanās krāsas tērpus katoļu un varbūt luteriskajā baznīcā sastapsiet šādos svētkos: Palmu svētdienā, Lielajā piektdienā, Ciešanu dievkalpojumā, kā arī martīru jeb mocekļu, svēto apustuļu un evaņģēlistu svētku dienās, tāpat sarkanā krāsa ir Vasarsvētku krāsa. Pareizticīgajā Baznīcā sarkanā krāsa tērpos parādās Svētajā jeb Zaļajā ceturtdienā, Jāņa Kristītāja mocekļa piemiņas dienā, mocekļu svētku dienās, Pirmsziemassvētku gavēņa laikā un Gavēņa par godu apsutuļiem Pēterim un Pāvilam laikā. Sarkanā krāsa simbolizē upurēšanos, žēlsirdību, Svēto Garu un dedzību, kā arī Kristus asiņu simbolu.