DidzisKukainis.lv | pārdomas par dzīvi, grāmatām, teoloģiju un garīgumu...
  • Blogs / Raksti
  • Grāmatu apskatu arhīvs
  • «Grāmatas 10 atziņas»
  • ..iz intervijām..
  • ..domu dzintargraudi..
  • Jura Rubeņa garīgā gudrība
  • Ričarda Rora garīgā gudrība
  • Baznīca, Bībele, Teoloģija
  • Pāvestības vēsture
  • Agape | LGBT+ kristieši
  • Garīgums & Līdzgaitniecība
  • Anatomisko preparātu restaurācija
  • Publikācijas
  • Noderīgas saites

Gnozeoloģija un izziņas process cilvēkā (2. daļa)

18. marts, 2018 pl. 11:08,

Photo by Sanwal Deen on Unsplash; kolāža: Didzis Kukainis

Tikai daudzpusīgā (atslēgas vārds - "daudzpusīgums", latīn. multidimensionalitāte) gnozeoloģija ļauj "iziet" uz transcendento, vienpusīgās gnozeoloģijas tos nepieļauj. Cilvēks ir daudzpusīgs - 4 dimensijas: attiecības pašam ar sevi; attiecības ar līdzcilvēkiem; attiecības ar materiālo vērtību pasauli; attiecības ar Dievu. Vienpusīgās gnozeoloģijas ir: empīriķi - tikai jutekliskā pazīšana; racionālisti - tikai prāta jēdzieni; strukturālisti - cilvēks ir kā pielikums struktūrām, kas nosaka mūsu dzīvi (piem., freidisms, simbolisms). Jāatmet visas gnozeoloģijas, kas neskata cilvēku visā tā daudzdimensionalitātē, tomēr daudzpusīgās gnozeoloģijas skatījumā tā uzturēs kritisku dialogu ar vienpusīgajām gnozeoloģijām, atmetot to, kas maldīgs, bet uzņemot vērtīgos elementus, lai tos papildinātu saskaņā ar daudzdimensionalitāti.


Prāta stāvokļi attiecībā pret patiesību:

Neziņa (nescientia) - totāla zināšanas prombūtne. 

Ignorance (ignorantia) - vajadzīgās zinātnes pārvaldīšanas trūkums. 

Šaubas (dubium) - prāta svārstība starp divām pretrunām. Šaubas var radīt gara nemieru. Ja izzinām un saprotam patiesību, šaubas var pārvarēt, aizvedot mūs no nenoteiktības uz noteiktību jeb intelektuālo drošību. 

Aizdomas jeb nedrošs pieņēmums (suspicio) - svēršanās uz pretrunu, paliekot nenoteiktībā, piem., kāds, iespējams, "apgriezis kažoku"... 

Varbūtība motivē prāta spriedumu (opinio) - pieķeras vienai no pretrunas pusēm, bet vēl ar zināmām bailēm par otrās puses patiesību. 

Kļūdīšanās (error) - nepatiess spriedums; maldīšanās ir tikai tad, ka apgalvo nepatiesību. 

Noteiktība jeb intelektuālā drošība (certitudo) - piekrišana drošticamai patiesībai bez jebkādām maldīšanās bailēm. Tad tāds ir pilnīgs prāta stāvoklis attiecībā pret patiesību. 

Pārējie ir nepilnīgi prāta stāvokļi.

Intelektuālās drošības jautājums - kā varam būt droši par to, ka zinām patiesi?

Intelektuālās drošības jautājums:

Tiek veikts izziņas process (saskaņā ar shēmu 1. daļā), pēc tā dvēseles intencionalitāte vērš savu refleksiju uz šo veikto izziņas ceļu. Ja šī izziņa notiek atbilstoši Patiesībai, tad šī refleksija ar to saskan, tādējādi varam būt pārliecināti, ka zinām patiesi.

Universālā skepticisma kritika un kā veicināt skeptiķa atveseļošanos?

Skeptiķis netic iespējai iegūt Patiesību; nemitīgas šaubas par visu, prāts diezvai var izzināt; process ir viss, mērķis - nekas; viss ir relatīvs.

Vienīgā visstiprākā pieeja Patiesībai ir ontoloģiskā pieeja (pieeja, kas apliecina, ka Dievs ir augstākais, pilnīgākais Labums). Patiesība ir ontoloģiska. Absolūtā Esamība uztur Patiesību, jo IR PATIESĪBA. Izziņas process ir Mīlestības darba turpinājums, pats augstākais Labums. Izziņas process nodrošina (nosaka) mūsu pasaules redzējumu. 

Izziņas struktūra tiek atklāta (refleksijas ceļā), nevis konstruēta!

Cilvēks var būt tikai līdzdalīgs Patiesībā, nevar viņu izsmel: ir atrasta kāda patiesība, bet aizvien tiecas, meklē... jo aizvien alkst, jo patiesības meklējumi ir dinamiski. Patiesība ir dota, bet viņu aizvien ir jāmeklē un tā rodas aizvien jauni filosofiski un reliģiski teksti, paplašinās sapratne par to, kas ir Patiesība. Kā nemeklē patiesību, tā zūd saskare ar patiesību.

Prāts nerada maldus, maldus rada dvēseles apetetīvā daļa, nepareizi ietekmējot tās intelektīvo daļu - nestrādā intelekts, tādējādi spriež, redz nepareizi. Prāts darbojas pareizi, bet apstākļi ietekmē un rodas maldi. 

Gnozeoloģiju mācās savas intelekta formācijas dēļ, lai pareizi, droši atrastu patiesību.

Patiesības avots = Autoritāte & Tradīcija. Dievs ir Persona, personība. Patiesībai ir personālistisks raksturs. Apgaismības laikmetā tiek nosvītrota Autoritāte & Tradīcija, to nozīme; vajag domāt pašam. 20. gs. modernā hermeneitika (Gadamers) atjaunoja Autoritātes & Tradīcijas nozīmību.



Jaunākie ieraksti

  • Vijoļbūve, Meistars un skaņā rezonējoša dzīve - Martins Šlēzke «Skaņa»
    8. aug. 2023
  • Dzīļu psiholoģijas atziņas pārmaiņu izdzīvošanai Dž. Holisa grāmatā "Dzīvot starp pasaulēm"
    27. jūl. 2023
  • Renesanses dzīves un gleznu krāsu pasaules sapņojumā tveroties jeb par romānu "Sapnī ar Botičelli"
    22. jūn. 2023
  • Rakstu cikls «Pāvestības vēsture» | 19. Pāvesta Pija XII izaicinājumu pilnais pontifikāts
    17. jūn. 2023
  • Vasarīgas pārdomas par lasīšanu un tās dāvāto inteliģenci, renesansi, rokrakstiem un grāmatām...
    15. jūn. 2023
  • Cerības ceļvedis ikdienas pasaulē. Linards Rozentāls "Spēks jaunai dienai"
    16. apr. 2023
  • Jura Rubeņa Lieldienu lekcija “Grūtais ceļš uz otro briedumu. Ko nozīmē dziedināta dzīve?”
    5. apr. 2023

Par sadaļu "Baznīca, Bībele, Teoloģija"

Šajā sadaļā jūs varēsiet iepazīties ar dažādiem rakstiem un informāciju teoloģijā, tās dažādajos aspektos, kā arī ar informāciju par Baznīcas vēsturi un Bībeles kanona vēsturi un izcelsmi. Taču šis nav iegrožojošs avots un katrs lai sev paņem tik, cik noderīgs, aktuāls un nepieciešams! Svētīgi, draugi!


Teoloģiskās domas bagātināšanai iesaku:

Tulkotājas Marutas Mazlovskas lapa «Vārds Vārdā» (teoloģisku tekstu tulkojumi)


Ieteicamā literatūra:


  • Blogs / Raksti
  • Grāmatu apskatu arhīvs
  • «Grāmatas 10 atziņas»
  • ..iz intervijām..
  • ..domu dzintargraudi..
  • Jura Rubeņa garīgā gudrība
  • Baznīca, Bībele, Teoloģija
  • Pāvestības vēsture
  • Agape | LGBT+ kristieši
  • Garīgums & Līdzgaitniecība
  • Publikācijas
  • Noderīgas saites
© 2013-2023 Didzis Kukainis. Visas tiesības aizsargātas.