Gaidi ar sirdi: pirmās Adventa sveces vēstījums

Attēls: Didzis Daniels Kukainis

1. Adventa laiks ir kā klusa, nemanāma durvju atvēršanās uz iekšējo telpu, kurā mēs bieži aizmirstam ieiet. Adventa gaisma nav skaļa, tā nedod pavēles un nerunā kā sprediķis. Tā vienkārši izplešas, radot iespēju – atvērties mazliet vairāk, kļūt maigākiem pret sevi un citiem, saklausīt to, kas ir dziļāks par ikdienas troksni.

Garīgais skolotājs Henrijs Nouvens reiz teica: “Pacietīga gaidīšana ir iekšēja attieksme, kas ļauj mums atpazīt Jēzus kluso klātbūtni mūsu dzīvē.” Šie vārdi raksturo to, kas notiek mūsos šajā jaunā liturģiskā jeb Baznīcas gada iesākumā. Mēs nepiespiežam gaismu nākt – mēs vienkārši radām vietu, kur tā var tikt ielaista.

Adventa gaidīšana var kļūt par brīdi, kad mēs sev atļaujam apstāties un pajautāt: kas šobrīd manī prasa mieru? Kur es varu kļūt pieņemošāks? Kā es varu tuvoties mīlestībai, kas nav atkarīga no nosacījumiem? Tas nav sarežģīts garīgs uzdevums, bet gan atgriešanās pie cilvēkmīlestības, kas mūsos jau mīt no mūsu pirmsākumiem.

Tomass Mērtons rakstīja: “Iekšējais miers rodas tad, kad mēs ļaujam Dieva klusajai gaismai atspoguļot to, kas mēs patiesībā esam.” Adventa laikā šī gaisma nav spoža vai pārspīlēta. Tā ir maiga, bet nelokāma. Tā atsedz sirdi – nevis lai radītu vainas sajūtu, bet lai atgādinātu, ka dziļi mūsu būtībā dzīvo labestība, līdzcietība un vēlme dzīvot saskaņā ar mīlestību.

Varbūt šis Advents var kļūt par ielūgumu iemācīties no jauna būt klātesošiem: sev, citiem, Dievam. Būt klusiem, bet ne pasīviem. Mīlošiem, bet ne sentimentāliem. Līdzcietīgiem, bet nezaudēt skaidrību. Tā ir gaidīšana, kas veido mūsu raksturu un ļauj sirdij ienākt gaismā lēni, bet noturīgi.

Un šajā procesā mēs ne tikai gaidām Jēzus gaismu – mēs paši tai kļūstam līdzīgāki. Katrs maigs vārds, katra apzināta klusuma minūte, katrs neliels žests, kas nāk no sirds, kļūst par Adventa sveci, kas iededzas mūsos un ar ko mēs varam sniegt gaismu citiem.

Lai šī 1. Adventa nedēļa ir maigs sākums pārmaiņām, kas nav uzspiestas, bet piedzīvotas. Un lai šajā gaidīšanas brīdī tu sajūti, ka Dieva mīlestība nav tāls apsolījums – tā veidojas tieši tur, kur tu tai dod vietu.