Tiesneses un profesores Sanitas Osipovas neievēlēšana AT - bīstams signāls demokrātijai...

Tiesnese un profesore Sanita Osipova. Attēls: LSM.LV

Uzreiz teikšu - neesmu jurists un pat ne tuvu šai cunftei, taču kā pilsonis, kuram augstā vērtē ir demokrātija un ikviena cilvēka cieņa, šodienas Saeimas balsojums par tiesneses un profesores Sanitas Osipovas neievēlēšanu par Augstākās Tiesas tiesnesi izsauca savveida iekšēju sašutuma vētru. Daudz diskutēju tviterī, taču gribas domas salikt vienkopus un drusku plašāk apskatīt, tad nu izdomāju, ka uzrakstīšu šim veltītu rakstu. Līdz šim par juridisko specialitāti esmu vien interesējies kā parasts ierindas pilsonis, kā likumpaklausīgs pilsonis, tomēr demokrātiskā iekārtā mums ir iespēja runāt un to es vēlos izmantot. 

Pēdējā laikā daudz esmu sekojis līdzi TV raidījumiem par un ap demokrātiju, daudzos no kuriem ir piedalījusies un runājusi arī nu jau bijušā Satversmes Tiesas priekšēdētāja, profesore Sanita Osipova. Viņas runas veids un pamatotie viedokļi allaž ir izsaucis man dziļu cieņu, bet kopš pirmajiem viendzimuma ģimeņu jautājumiem, kuri bija nonākuši Satversmes Tiesā, mana interese par ST darbu un tiesas spriedumiem tikai pieauga. Sāku sekot tiesas vadītājas gaitām nopietnāk un nedaudz vairāk iedziļinoties tēmā - lasot spriedumus, mēģinot izkost to jēgu un kodolu, iedziļinoties Satversmes noteiktajā cilvēka cieņas principā un tā tālāk. Daudz vairāk esmu sapratis šīs konkrētās tiesas un tiesneses darba specifiku, izaicinājumus mūslaiku Latvijas politiskajā situācijā un apstākļos. 

Sanita Osipova Satversmes tiesā bija tikai viena no septiņiem tiesnešiem. Lai arī tiesas priekšsēdētāja, tas nenozīmē, ka kaut kāda tur galvenā, kura pieņem visus gala spriedumus. Pagaidām mums nav autoritāra vara, arī tiesās nē, līdz ar to katrs tiesnesis ir autonoms un balsta savus lēmumus un spriedumus tikai uz sev vien atbildamiem iebildumiem un argumentiem. Kā jau rakstīju iesākumā, neesmu jurists, līdz ar to lūdzu atvainot tos juristus, kas šīs manas pārdomas lasīs un saskatīs kādus maldus, droši tos komentāros drīkst norādīt. Tiesnese Osipova kļuva publiskāka pēc slavenā ST lēmuma par viendzimuma pāru vienas puses atzīšanas iespējas tēva pabalsta saņemšanai. Taču, kas jāuzsver īpaši, Satversmes tiesas tiesnesim, ja viņš nepiekrīt kopējam lēmumam, divu nedēļu laikā ir iespēja paust savu nostāju, publicējot t.s. atsevišķās domas. Kā es saprotu, atsevišķās domas ir savveida "pret" balsošanas manifestācija, kas apliecina, ka vairākums gan lēmumu pieņēmis, taču viens vai vairāki tiesneši iebilst. Un te jāsaka, ka sākās profesores Osipovas sāpju ceļš - viņa kā Satversmes tiesas priekšsēdētāja rīkoja un uzstājās preses konferencēs, runāja un klāstīja savus un tiesas argumentus par un pret pozīcijās, taču politiķi uztvēra tikai vienu signālu - mums valstī grib legalizēt viendzimuma laulības. Tas tā nebija domāts un tas to nenozīmē, pilnīgi un galīgi nē. 

Lai arī aizstāvu un pastāvu par visu cilvēku absolūti vienlīdzīgām tiesībām, tostarp, arī LGBT tiesībām, jāuzsver, ka LGBT cilvēki un to veidotās ģimenes nav kaut kas ārpus nācijas vai no kosmosa nokritis. LGBT ģimenes ir bijusi un ir, un turpinās būt mūsu sabiedrības realitāte, no tā mēs neaizbēgsim un neizvairīsimies. Agri vai vēlu šī tēma būs jākustina un tas vilciens jāsāk ripināt. Tas, ka šis vilciens tika iekustināts, par laimi vai nē, bet Sanitas Osipovas dienesta laikā Satversmes tiesā, jāsaka, ka tā ir nelaimīga sakritība, kas maksājusi amatu Osipovas kundzei. Viņa personīgi bieži vien ir piesaukusi cilvēka cieņas principu. Un te nu tas arī parādās - jo tu vairāk cīnies par visu cilvēku vienlīdzību, tostarp, par mazāk aizsargāto tiesībām, tur pamostas uzreiz iedomāti valsts sargi un norok karjeru. Esmu pasaulē daudz kur bijis, daudz kur mācījies un dzīvojis, redzu, ka LGBT tiesību iedzīvināšana sabiedrībās nav tās iznīcinājusi, bet gan tieši otrādi - attīstītās demokrātijas ir palikušas iekļaujošākas un pieņemošākas, cilvēki un pāri, arī viendzimuma, nebaidās būt paši un realizēt savas dzīves saskaņā ar savām vēlmēm, interesēm un iespējām. Bet neviena valsts nav gājusi bojā, iekarota vai iznīcināta ar sēra upēm tikai tādēļ, ka visi attiecīgās valsts pilsoņi ir vienādu tiesību apveltīti. 

Tas, ko šodien izdarīja Saeimas deputātu skaits, kuri nebalsoja, vai balsojumā atturējās un balsoja pret - jūs esat vienkārši politiski angažēti un ideoloģiski brēcot, noraidījāt izcilas tiesībzinātnieces un profesores karjeru. Protams, Osipovas kundze bez darba nepaliks, viņai ir iestrādes un pieredze jaunās juristu paaudzes skološanā, taču Saeima pierādīja, ka Latvijā tiesiskums un demokrātija ir apdraudēti, noraidot kandidatūru, kuru Augstākās tiesas kolēģija ir atzinusi par piemērotu tam darbam, ko veic šī tiesa. Saeima nostājās atklātās pozīcijās pret tiesu varu, parādīdama, ka nebūs te nekāda šiverēšana pa tiesām, ja mums nepatīk Tavi lēmumi. Taču Osipovas kundze gan Satversmes tiesā, gan arī Augstākajā tiesā nevienu lēmumu nedz pieņēma, nedz pieņemtu vienprātīgi. Tur ir tiesnešu kolēģijas, vairāki tiesneši, kas koleģiāli un balstoties uz tieslietu un judikatūras principiem spriestu un lemtu. Kā jau daudzi rakstīja tviterī, Saeimai nav ne jausmas, kā neizglītotiem pamatskolniekiem, kā tiek spriesta tiesa un kā tiek taisīti spriedumi šāda līmeņa tiesās. 

Satversmes tiesas funkcijas iekļauj un paredz, ka Satversmes tiesa labo, koriģē, atceļ un rekomendē mainīt kādai sabiedrības grupai vai indivīdam nelabvēlīgu tiesību aktu. Bet Satversmes tiesa NERAKSTA un NEIZDOD jaunus likumus. Te ir tā būtiskā atšķirība, par kuru daudzi nevēlas nedz dzirdēt, nedz iedziļināties. Satversmes tiesa skatās jautājumu, kā tas saskan vai nesaskan ar attiecīgajiem Satversmes jeb mūsu valsts pamatlikuma pantiem. Un te ietilpst arī cilvēka cieņas princips, kas tik ļoti bieži un daudz izskanēja no tiesneses Osipovas mutes gan televīzijā, gan preses konferencēs, gan arī citur sniegtajās intervijās. Cilvēka cieņa ir absolūti fundamenāla lieta ikvienā eiropeiskā 21. gadsimta civilizētā valstī, taču atrodas cilvēki, tostarp, Saeimā u.c., kuri uzskata, ka tiesnese Osipova vienpersoniski grib mainīt valsts pamatlikumu jeb Satversmi. 

Nesen noskatījos televīzijas raidījumu veltītu Satversmes simtgadei, kas ir šogad - Latvijas sabiedrībā ir šokējoši maz procentu to cilvēku, kas kaut reizi rokās ir turējuši un atceras kaut ko no Satversmē lasītā - tikai kādi daži procenti. Lielākā tiesa ļaužu, kopskaitā laikam bija kādi 60 procenti, kuri neko par Satversmi nezina. Kā, vienkārši kā? Un jūs atļaujaties vēl apšaubīt Satversmes tiesu, kurā strādā profesori un visaugstāk kvalificētie Latvijas juridiskās elites pārstāvji? Piedošanu, šeit es paklusēšu. Jūs cīnatiers pret, bet mūžā neesot izlasījuši Satversmi un pat rokās neturējuši? Protams, mēs visi esam savai zemei mīļi, atsaucoties uz prof. Osipovas vārdiem, taču - kā jūs varat cīnīties pret, ja pat nezināt, kas tur ir rakstīts? Bļaustīties nav liela māksla un es to redzu gan sabiedrībā, gan arī šodienas Saeimas balsojumā. Pietrūkst vienkāršas gara un sirds inteliģences, bet to ir grūti iegūt, ja nav motivācijas tvert spēles laukumu un tautas plašumu un dažādību plašāk, iekļaujot ikkatru vienu sabiedrības locekli. 

Šie viendzimuma pāri savu tiesību aizstāvēšanu ir iekustinājuši un, te nu jāsaka atklāti, ne prof. Osipova, nedz Saeima nevar nedz ietekmēt, nedz apstādināt šo kustību. Bet prof. Osipovas kontekstā es to nedomāju šauri negatīvi, es to domāju tādā kontekstā, ka jebkura tiesa atzīstot šīs lietas, dod tikai tām papildus stimulu un iedvesmu, taču Saeima, kas parādīja savu lienošo un atpakaļrāpulīgo gaitu šodienas balsojumā - jūs zināt, ka jūs nākamajās vēlēšanās lidosiet kā korķi. Augstākā tiesa ir lēmusi un apstiprinājusi, ka viendzimuma pāru ģimenes atzīšanas faktu apstiprina Administratīvā līmeņa tiesa, un te jāpiebilst, ka, redzat, tiesnese Osipova nav viena, kas lemj un virza procesus, tiesu vara savā neatkarībā un padotībā tikai likumam un taisnīguma principam to lemj. Zinu, ka mums noteikti sabiedrībā būtu politiķi, kas grib ierīkot Latvijā autoritāru vienvaldību, kura spriedīs tiesu, lems un izdos likumus, taču mēs esam uz ES viļņa un Eiropas tiesību telpā, cerams, ka ar tādiem augstvērtīgiem juristiem, kā prof. Osipova mēs tur arī noturēsimies!