Rakstu cikls «Pāvestības vēsture» | 26. Pāvests Leons XIV - jauna laikmeta balss Vatikānā

Foto: pāvests Leons XIV; avots: https://www.aciafrica.org/news/15723/pope-leo-xiv-to-meet-cardinals-at-consistory-to-approve-canonizations

Kad es kā katoļu teoloģijas zinātājs raugos uz pāvesta tronī ievēlēto Leona XIV personību, mani pārņem gan cerības, gan dziļa apziņa par vēsturisko kontinuitāti, ko esmu piedzīvojis savā dzīvē. Esmu bijis liecinieks nu jau četru pāvestu pontifikātiem – Jānim Pāvilam II, kurš iedvesmoja pasauli ar savu harismu un cilvēkmīlestību; Benediktam XVI, kura teoloģiskā dziļums un intelektuālā stingrība sniedza Baznīcai jaunu garīgo pamatu; pāvestam Franciskam, kura līdzjūtība un sociālā taisnīguma uzsvars atvēra Baznīcu uz pasauli; un tagad – Leonam XIV, kurš ienācis Vatikānā ar misionāra pieredzi un diplomātiska līdera raksturu.

Kā teoloģijas interesentu mani īpaši saista iespēja vērot, kādas tēmas jaunais pāvests izvēlēsies savās enciklikās, kādas idejas viņš uzsvērs, lai vadītu Baznīcu šajos sarežģītajos laikos. Ir spēcīga cerība, ka viņa pontifikāts būs līdzsvars starp tradicionālajām vērtībām un nepieciešamību atbildēt uz mūsdienu pasaules izaicinājumiem – no sociālā taisnīguma līdz ekumeniskam dialogam. Katrs jauns pāvests nes sev līdzi iespēju iedvesmot, vadīt un ietekmēt ticīgos visā pasaulē, un Leons XIV neapšaubāmi solās būt šāda iespēja mūsu laikā.

Roberts Frensiss Prevosts, dzimis 1955. gadā Čikāgā, ir pirmais amerikāņu izcelsmes pāvests Baznīcas vēsturē. Lielāko daļu sava dzīves ceļa viņš pavadījis misionāra darbā Peru, kur guva dziļu izpratni par ticīgo ikdienu, nabadzību un sociālo atbildību. Pirms pāvestības viņš bija augustīniešu ordeņa ģenerālis un arhibīskaps, pierādot gan vadības, gan teoloģiskās kompetences, kas nepieciešamas, lai vadītu pasaules Baznīcu. Šī kombinācija – misionāra pieredze un diplomātisks skatījums – padara viņu par līderi, kas spēj apvienot dažādus skatījumus un kultūras.

Leons XIV savā pontifikāta iesākumā jau izrāda skaidru tendenci uz sociālo taisnīgumu un līdzjūtību. Viņa pirmais augsta līmeņa dokuments, apustuliskā eksortācija Dilexit te (“Viņš tevi mīlēja”), koncentrējas uz neaizsargāto un nabadzīgo vajadzībām, turpinot Franciska uzsvērto līdzjūtības mantojumu.

Turklāt viņš jau ir veicis vairākus simboliski nozīmīgus soļus:

• Pirmais kanonizācijas akts, kanonizējot jeb svēto kārtā ieceļot Karlo Akutis un Pjēru Džordžo Frasati, kas ilustrē jaunā pāvesta vēlmi iedvesmot ticīgos ar mūsdienīgiem paraugiem.

• Jauna diecēzes izveide Ķīnā un pirmā bīskapa iecelšana, kas demonstrē diplomātisko un stratēģisko pieeju Baznīcas vadībā.

• Atbalsts tradicionālajai latīņu misei Svētā Pētera bazilikā, kas norāda uz centieniem saglabāt vienotību Baznīcā, respektējot gan tradīciju, gan mūsdienīgumu.

Šie soļi liecina, ka Leons XIV vēlas būt tilts starp Baznīcas tradīciju un mūsdienu pasaules izaicinājumiem – no sociālajiem jautājumiem līdz starpreliģisku dialogu veicināšanai.

No teoloģijas perspektīvas, pāvesta pontifikāts sola jaunas iespējas un refleksiju par Baznīcas mācības attīstību. Es personīgi esmu īpaši ieinteresēts tēmās, ko jaunais pāvests varētu apskatīt savās enciklikās – sociālā taisnīguma jautājumi, mūsdienu tehnoloģiju un ekoloģijas izaicinājumi, ekumeniskais dialogs un ticīgo garīgās dzīves bagātināšana. Leons XIV ir pārliecināts, ka Baznīca nevar būt izolēta no pasaules problēmām, un tas sola spēcīgu, aktīvu pontifikātu, kas iedvesmos ticīgos visā pasaulē.

Šajā jaunajā pontifikātā ir kaut kas ļoti personīgs un simbolisks arī manam ceļam – tas ir brīdis, kad ticība, cerība un atbildība satiekas. Leons XIV kā līderis, kurš nāk no misionāra pieredzes un ir pazīstams ar diplomātisku gudrību, var kļūt par tiltu starp Baznīcas vērtībām un mūsdienu pasaules vajadzībām. Katrs viņa solis, katra vārdu izvēle un katra enciklika var iedvesmot ne tikai ticīgos, bet arī visus, kas meklē taisnīgumu, līdzjūtību un garīgo līdzsvaru. Šis ir brīdis, kad Baznīcas un ticīgo kopīgais ceļš šķiet īpaši dzīvīgs – pilns iespēju mācīties, augt un dalīties ticībā ar pasauli, kurai tas ir tik ļoti nepieciešams šajā tik ļoti trauksmainajā ģeopolitiskajā situācijā.

Leona XIV ienākšana Vatikānā iezīmē jaunu laikmetu Baznīcas dzīvē – laiku, kurā tradīcija un modernitāte satiekas, lai vadītu ticīgos cauri sarežģītajai mūsdienu pasaulei. Kā teoloģijas interesentam man ir privilēģija sekot šim pontifikātam no paša sākuma, lūkojot uz iespēju, ko jaunais pāvests nes sev līdzi – gan garīgajā, gan sociālajā dimensijā. Cerība, ka viņa enciklikas un lēmumi spēs iedvesmot, vienot un vadīt, padara šo brīdi par īpašu un vēsturiski nozīmīgu mūsu dzīvē.

Attēls: pāvests Leons XIV un viņa ģerbonis; avots: https://allthathistory.com/historical-events/pope-leo-xiv-coat-of-arms/2649/