Kad meli un cinisms noved līdz traģēdijai jeb "Nāvējošie gaisa dārzi"

Kolāža: Didzis Kukainis (Blogeris Didzis)

Imanta Liepiņa vārds noteikti ir dzirdēts, jo viņš ir patiešām 'racējs' - žurnālists, rakstnieks un sabiedriskais aktīvists, kurš neklusē, bet izceļ saulītē visas nejēdzības, izgaismo cinismu, melus un nolaidību, tīšu kaitniecību un citas 'šeptes'. Šajā grāmatā "Nāvējošie gaisa dārzi", ko nesen klajā laida izdevniecība "Dienas Grāmata", Liepiņa kungs detalizēti un uz nopietnu faktoloģisko materiālu balstīti izgaismo alkatības un cinisma izraisīto lielāko traģēdiju miera apstākļos Latvijas jaunāko laiku vēsturē - Zolitūdes "Maxima" lielveikala sagrūšanu ar 54 cilvēku bojāeju. 

---

Viena no patiesākajām atziņām, ko es šajā grāmatā izlasīju, ir šī un tai ir visnotaļ cinisks, bet arī dziļi vieds kodols, jo, lai gan ēka būtu sagruvusi, tā varēja neparaut sev līdzi 54 dzīvības:

Nebija iespējams novērst pašu katastrofu - ēkas sagrūšanu. Tā bija ielikta jumtā jau būvēšanas laikā. Bet bija pilnīgi iespējams novērst cilvēku bojāeju.

Izlasot visu šo darbu, patiesi un pamatoti redzams, ka oligarhu vara, apzināti nepareizas konstrukcijas un kāre iedzīvoties, apzināti iegādājoties neatbilstošas skrūves, tas viss apliecina un apraksta, cik cilvēki ir liels traucēklis varas un naudas mašinērijai, ka cilvēks ir absolūti bezvērtīgs... No vienas puses, skumji lasīt bija šo grāmatu, ka viss patiešām ir tā, kā ir - kam nauda, tas diriģē varu, kā rezultātā vainīgo nav un cietēji ir tikai vienkāršie iedzīvotāji. Tas vēlreiz pierāda, ka oligarhu vara ir sliktākā vara, kāda vien var būt civilizētajā pasaulē un Latvijā, diemžēl, tā ir realitāte, jo nekādas īstas tautas demokrātijas šeit nepastāv. 

Bet arī veikala apmeklētāju lauciņā savs akmentiņš ir iemetams - signalizācija un brīdinājumi skanēja jau no 16.21 un līdz pat 17.46, kad notika pirmais nogruvums, signalizācija skanēja 38 reizes, pie tam, kā vēstīts grāmatā, ap 15.55 veikala "Drogas" sienās parādījās pirmās plaisas, kas redzamas ar neapbruņotu aci... Daudzi tādi visādi fakti minēti, kas liek domāt, analizēt, vērtēt un pārdomāt, lai tāda nelaime vairs neatkārtotos. Grāmata ir mudinājums ikvienam apzināties, ka mums katram ir jābūt maksimāli godīgam, maksimāli atbildīgam un maksimāli uzticīgam savai sirdsapziņai, veicot savus tiešos pienākumus, jo šajā gadījumā tieši ciniska nolaidība bija nelaimes izraisītāja.

Man interesanta grāmatas daļa bija kolēģes, reanimatoloģes dr. Laimas Ozoliņas stāsts, kur viņa detaļās atstāsta tās dienas notikumus, kā viņas un citām NMPD brigādēm Imantas apakšstacijā iedots izsaukums uz sagruvušo "Maxima" lielveikalu un kā brigādes un to mediķi strādājuši kā kara apstākļos... Skarbi apraksti, tieši, asiņaini - tik reāli, ka galvā uzreiz veidojas vizualizācijas. Jā, ja tā padomā, cilvēks pēc savas būtības ir viens ārkārtīgi trausls 'gaļas maiss'. Lasot un apdomājot dakteres Ozoliņas vārdus, tālāk lasot arī Neatkarīgās Rīta Avīzes galvenās redaktores Anitas Daukštes atmiņas un iespaidus, tikt tiešām pārņem apokaliptiskas vīzijas un domas par to dienu - 21. novembri... Tas varēja nenotikt, ja vien cilvēki būtu izpildījuši savu darbu godam un visu nenoteiktu cinisks alkatīgums un absolūta necieņa pret cilvēkam visdārgāko - Dzīvību. 

Izlasot šo darbu, tu, cilvēks, reāli saproti, kas un kā notiek, kad notiek masīva traģēdija, "Nāvējošie gaisa dārzi" visādās nozīmēs ir laba mācību grāmata un lasīšanas vērta, lai saprastu, cik liela vara piemīt oligarhiem un viņu naudai. Grāmatai ir arī liela loma savas sirdsapziņas izmeklēšanā un pārbaudīšanā - vai es vienmēr rīkojos saskaņā ar labiem un patiesiem nodomiem, vai neesmu nolaidīgs un tā tālāk. Grāmata izved ekskursijā pa oligarhu un cinisku ekspluatatoru un 'ietaupītāju' domāšanas un rīcības labirintiem, tekstā ir bagātas liecības un stāsti par to, kā notika viss - gan projektēšana, gan būvēšana, gan sabrukšana, gan glābšana - viss par un ap Zolitūdes "Maximu" un ar to saistītajiem cilvēkiem un procesiem. Vērts izlasīt, patiešām!