'Solve et coagula' jeb Par miesas alķīmiju un seksualitātes maģiju...

Kolāža: Didzis Kukainis (blogeris Didzis)

Seksualitāte ir personības un dzīves neatņemama sastāvdaļa, līdz ar to ir ļoti skumji, ja no tās cenšas norobežoties, to cenšas padarīt nevajadzīgu un par to runā kā par kaut ko netīru, pretīgu un nicināmu. Esmu gana daudz ar šādu attieksmi sastapies, tomēr zināmu līdzsvaru ievieš tas, ka mūsdienās cilvēki kļūst kaut nedaudz atvērtāki un akceptē dažādas seksualitātes šķautnes, bet tik un tā vēl tāls ceļš ir priekšā, lai ikviena cilvēka dzīvē seksualitāte un tās nozīmīgā loma personībā ieņemtu tai pienākošos vietu bez apkārtējo nosodījuma, kauna un nezināmas vainas sajūtas izraisīšanas. Šeit aprakstītās grāmatas virsraksts izsaka kādu ļoti sensuālu seksualitātes aspektu – jā, tā ir “maģija” – burvība, kas ietver rīcību, kā rezultātā dziļākie personības slāņi “solve et coagula” – pieredzējuma rezultātā vecais izšķīst, lai kļūtu par kaut ko kvalitatīvi jaunu. Te nav nekādu burvestību, vien sevis dziļāka izzināšana un jauna sevis radīšana, tas arī viss!

“Miesas alķīmija” jeb “Seksualitātes maģija” - kā norāda autori un kam arī es kā lasītājs piekrītu - jāsaprot kā teorētiskas vadlīnijas un kā ieskats šajā miesas alķīmijā un sadeānisma izcelsmē, šī grāmata galīgi nav praktisko padomu rokasgrāmata. “Seksualitātes maģija” varētu pretendēt uz tādas kā savveida teorētiskās bāzes grāmatas statusu, jo tajā tiek aprakstīts gan seksualitātes maģijas teorētiskais aspekts, gan arī tā vēsturiskā attīstība no šamanisma kultūrām līdz pat drusku jaunākiem laikiem, marķīzu de Sadu un Mazohu ieskaitot. Protams, tā ir tikai viena šīs grāmatas šķautne. Vēl viena ir šī maģijas puse – jā, grāmatā tiek aprakstīts gan tās teorētiskais pamatojums, gan arī no tās potenciāli sagaidāmais rezultāts. Pāris vārdos izsakot, “kad runa ir par seksualitāti [..] jāiemācās ignorēt sociālos spaidus jeb “spiedienu” un nerēķināties ar to.” Un pamatojums tam ir pavisam vienkāršs: “Seksuālajās enerģijās per se nav nekā amorāla vai slikta, lai arī daudzas reliģiskās mācības mums cenšas iestāstīt pretējo. [..] Savukārt sadomaģija tiecas raudzīties uz seksualitāti, kas pati par sevi ir “reliģiska” un “svēta”.”

Noslēpums slēpjas tajā, ka seksuālā maģija nav nekas tāds, ko var iepazīt no grāmatām; tā ir jāpieredz, un tikai tad to iespējams saprast. Seksuālā maģija ir fizisku zināšanu forma. Tādēļ jebkuras zināšanas, ko iespējams iegūt, jāpadara fiziskas vai miesiskas, lai tās varētu ietekmēt jūsu dvēseli un garu.

Lasot un mēģinot izprast šī darba jēgu un būtību, dažbrīd netīksmē noskurinājos, jo, runājot atklāti, neesmu BDSM tehniku un aprīkojuma atbalstītājs, un šajā darbā šis viss reizēm bija pārāk detalizēti aprakstīts, un, fantāzijai joņojot, iztēlodamies to visu, tad arī radās netīksme. Interesanti ir iepazīt sadeāniskās maģijas mītisko pusi, kā arī slēptos ordeņus un to izpratni par sadeāniski seksuālo maģiju. Protams, tikumiskajiem šie visi vārdi “seksualitāte”, “maģija”, “sadeānisms”, “miesas alķīmija” un citi var šķist kā zaimošana pret mūsu kristīgās kultūras saknēm, tomēr uzskatu, ka šī grāmata savā veidā nes arī svētību, izglītojot sabiedrību par lietām “par kurām ārpus guļamistabas nerunā”. 

Man absolūti negribas noliegt vai apstrīdēt šīs grāmatas sniegumu un pamatotību, tomēr dažbrīd tajā izskan tādi, manuprāt, pārdroši apgalvojumi, piemēram, ka augstāk psihosensuālā kvalitāte ir pieejama tikai SM (sadomazohistiskajā) seksualitātē un tās maģijā un tā tālāk. OK, nestrīdēšos, neesmu šīs jomas eksperts, taču nepiekrist es drīkstu. Un tālākajās lappusēs es izlasu, ka šīs grāmatas teorija pilnībā kļūst skaidra tikai pēc tam, kad esi iesaistījies noteiktā prakšu pakāpē... Nu ja, nav skaidra tāpēc, ka neesmu BDSM un tās seksualitātes maģijas cienītājs un praktizētājs! ;) 

Par vienu lietu gan es šīs grāmatas saturā priecājos – tā lakoniski un patiesi izskaidro alķīmijas tehnisko terminu “solve et coagula”. Tātad, šis termins apzīmē to, ko pazīst un piekopj gan bruņotie spēki, gan mūku ordeņi, gan citas institūcijas, kuru mērķis ir radīt tās sekotājus jaunā, daudz ideālākā formā. Tā ir “vingrināšanās” būtība. “Solve et coagula” – latīņu izteiciens, kas paredz “sadalīt sastāvdaļās un pārkombinēt tās jaunā un daudz perfektākā formā”. Kad miesas un gara alķīmijā “pakļautais” tiek “salauzts”, pazemots, piespiests pakļauties dominējošā spēkam, viņš vai viņa kļūst par transformācijas objektu, pārtopt daudz pilnīgākā būtnē. Caur “solve et coagula” panākama dziļa personiska transformācija.

Praksē vienmēr ir ārkārtīgi svarīgi atcerēties par pragmatismu, proti, vērst uzmanību uz lietām, kas palīdz izsaukt seksuāla rakstura atbildi, jo seksuāls uzbudinājums ir milzīgs spēka rezervuārs [..] Tas, kas šķiet seksuāli pievilcīgs, sniedz īsto atslēgu uz to, kas iedarbosies maģiskā līmenī.

Tuvojoties grāmatas beigu daļai, tur lasītāju sagaida īstā SM seksualitāte – sāpes, pīrsingi, pēršana, sasiešana un tā tālāk. Šeit detaļās neiedziļināšos, atstājot pašiem lasītājiem šo prieku lasīt šos aprakstus un ļaujoties fantāzijām. Pašās grāmtas beigās ir nelieli pielikumi, kuros pastāstīts par Triskeliona ordeni, kā arī publicēta bibliogrāfija (angļu valodā) par sadeānisko un BDSM seksualitāti, kā arī sniegti kontakti saziņai ar angliskās pasaules SM organizācijām un neliela vārdnīca par un ap grāmatā izmantotajiem terminiem un to skaidrojumiem. Kopumā esmu gatavs šai grāmatai ielikt aptuveni 7 no 10 ballēm, bet tas, iespējams, tikai tādēļ, ka šis absolūti nav mans “topiks”... ;) Bet tiem, kuriem BDSM ir tuva lieta, šī grāmata varētu sniegt kādu vērtīgu atziņu un ieskatu vēsturē.