Dieva mežonīgā puse - kā to izskaidrot? Teoloģiski - garīgas pārdomas...
Foto: Photo by Marc Szeglat on Unsplash
Nesen savā Whatsapp sarakstē saņēmu kādu pavisam interesantu ierosinājumu un jautājumu reizē - pamēģināt sniegt atbildi uz jautājumu par Dieva (Radītāja) mežonīgo pusi. Protams, jautātāja arī atsaucās uz Jauno Derību, kuru mēs visi zinām kā tuvākmīlestības, cieņas, pieņemšanas, piedošanas utt. augstāko padomdevēju, vai ne? Jo ja jau Jēzus tā darīja, tad mums, kristiešiem un visiem labas gribas cilvēkiem būtu vēlams rīkoties tāpat, jo, galu galā, atrodamies Rietumu kristīgo pamatu kultūrtelpā... Bet mēs ikdienā redzam, ka dabā un cilvēces savstarpējo attiecību mijiedarbē tomēr viss nenotiek tā, kā Jēzus mums ir mācījis, vai ne? Ir kari, ir dabas katastrofas, ir neiecietība, ir naids, ir savstarpēja nogalināšana, dabas iznīcināšana un piesārņošana utt. Un viens no jautājumiem, kas rodas šīs pasaules norišu vērotājiem, ir pavisam loģisks: "Lai gan līdz ar Jēzu Kristu un Viņa nāvi, un augšāmcelšanos Dievs ir kļuvis labs un žēlsirdīgs, bet nekur jau Dieva mežonīgā daba nav pazudusi?" Protams, šeit mēs riskējam staigāt pa ļoti šauru asmeni, jo visu laiku mums pakausī elpos mūsu kā cilvēku antropomorfizācijas domas par Dievu un Viņa visvarenību. Ērtāk, protams, ir Dievu saprast caur mūsu domāšanas prizmu un savveida antropomorfizāciju, bet.. mēs to nevaram atļauties un tas nav labais tonis akadēmiskā un teoloģiskā diskusijā.