Hosē Ortega i Gasets "Masu sacelšanās"
Kolāža: Didzis Daniels Kukainis; fona attēls: unsplash.com
Man bija liels prieks un patīkams pārsteigums, kad Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds klajā laida slavenā spāņu filozofa Hosē Ortegas i Gaseta pašu slavenāko grāmatu, kā to savos priekšvārda vārdos nosauc Gaseta mantojuma pētnieks Havjers Samora Bonilja no Madrides Komplutenses universitātes. Šī grāmata "Masu sacelšanās" latviskotā versijā ir jau ar iekļautiem vēlākajiem grāmatas papildinājumiem, tādējādi latviešu lasītājs, kuram patiesi rūp Eiropas liberālā doma un gara aristokrātija, šo darbu novērtēs un atzīs par savas bibliotēkas vērā ņemamu papildinājumu. Grāmatas valodā var sajust autora jēgpilno un skaisto izpausmes veidu, kas ir tikpat daiļskanīgi pārnests mūsu valodā. Hosē Ortega i Gasets bija patiesi intelektuāls cilvēks, kurš sevi netaupīja jau no jaunības gadiem, bagātīgi publicēdamies plašsaziņas līdzekļos, tādējādi cenšoties mainīt sabiedrību, izplatot savas idejas ar rakstu un publisku aktu palīdzību. Šī ieraksta ievadu noslēdzot, jāatzīst, ka šī grāmata pamudinās ikkatru tās lasītāju pārdomāt savu piederību vai nu pie "cilvēka - masas" vai "gara aristokrātijas" pārstāvjiem. Un tāpat jāpiebilst, ka nesen klajā laista arī šajā darbā minētā Gistava Lebona "Pūļa psiholoģija", kurai arī drīzumā grasos pieķerties.
A. Victor Coonin "Donatello and the Dawn of Renaissance Art"
Kolāža: Didzis Daniels Kukainis; attēli: google.lv
Šī ieraksta titulattēlā no kreisās puses varam aplūkot šajā ierakstā aplūkoto grāmatu, vidū augšā ir redzams grāmatas autors, vidū apakšā - Donatello, pa labi - Donatello veidotā skulptūra "Dāvids", kuru mākslinieks veidoja laika posmā no 1430. līdz 1440. gadam. Kopš nesen iegādājos pirmās piecas grāmatas no šīs grāmatu sērijas "Renaissance Lives", esmu patiesi iepriecināts, ka savā blogā lasītājiem un interesentiem varu piedāvāt arī citādākas literatūras apskatus, ne vien latviskos pārpublicējumus. Renesanse ir tiešām nozīmīgs kultūras vēstures posms un interesanti ir iepazīt tā laika vēsturi caur prizmu, kurā vērojam mākslinieku daiļradi, kas atstājusi paliekošu iespaidu pat pēc 700 gadiem.
Mets Freizers "Mēs esam nemirstīgi" | Pēcnāves dzīves noslēpumi
Kolāža: Didzis Daniels Kukainis; fona attēls: Photo by Andraz Lazic on Unsplash
Mani personīgi allaž interesējusi pēcnāves dzīves tematika. Bet ne tādā tīri ezotēriskā nozīmē, taču vairāk balstīta uz kaut kādiem nebūt "pierādījumiem". Šajā vietā es saprotu, ka izsakos nedaudz ķecerīgi, jo noteikti kāds varētu uzdot jautājumus par to, kā tad pierādīt pēcnāves dzīves eksistenci un zināt, kā ir tur - aiz priekškara, kas aizvērsies, kad mēs pametīsim savu miesīgo ķermeni un dvēsele dosies Mūžības ceļos, uz debesīm... Dziļi fundamentāli ticīgiem cilvēkiem šis jautājums it kā ir skaidri zināms, jo nomirstot tie gaidīs Kristus otro atnākšanu, pēc kuras tie augšamcelsies un tos tiesās... Ja es vēlos būt pavisam godīgs, tad jāsaka, ka šie solījumi, lai gan balstīti Bībelē un Baznīcas sludinātajā Atklāsmes mantojumā, īsti nespēj apmierināt zinātkāras dvēseles, kurām ir nedaudz cits vērtīborientieris dzīvē, balstīts zinātniskajā pieejā lietām un vēlmē rast atbildes uz saviem jautājumiem. Tādēļ top šis ieraksts par nesen izdevniecībā "Zvaigzne ABC" klajā nākušo Meta Freizera grāmatas latviskojumu "Mēs esam nemirstīgi" jeb par pēcnāves dzīves noslēpumiem. Lai iedvesmo un spēcina!
Robert Black "Machiavelli: From Radical to Reactionary"
Kolāža: Didzis Daniels Kukainis; fona attēls: Photo by brooklyn on Unsplash