Audz un pilnveidojies kopā ar «Manifestu ikdienas varonim»!
Photo by
Caleb Lumingkit on
Unsplash
Kā jau zināt, neesmu es pārāk uz pašpalīdzības grāmatām un lai gan ir ļaudis, kuri Robina Šarmas darbus ierindo šajā kategorijā, es tam tā pa īstam nevēlētos piekrist. Jā, varbūt daļēji mēs katrs tiecamies meklēt kādu mūs atbalstošu viedokli un spēcināt sevi ar viedām domām, tās tā pa īstam neiedzīvinot savā reālajā ikdienas dzīvē, es tomēr vēlētos sacīt, ka Šarmas darbi ietilpst motivējošās literatūras sarakstā, jo viņa grāmatas un paustās atziņas vedina uz sevis paša izcilības veicināšanu, kas, mūsdienu kontekstā raugoties, nebūt nav nekas nebūtisks vai pārmērīgs. Mūsdienu laikmets ir pilns ar cilvēkiem - kopijām, taču savas izcilības un talanta apzināšanās būtu nepieciešama mācībstunda daudziem no šiem sabiedrības locekļiem, lai tie spētu iziet no šī kopiju esamības un turpināšanas algoritma, kuru lielā mērā rada šī patērnieciskā vide visapkārt. Tādēļ šajā ierakstā dalīšos ar nelielu daļu no tām atziņām, kuras mani uzrunāja, lasot šo jaunāko Robina Šarmas darbu "Manifests ikdienas varonim".
Benedict XVI «Last Testament in his own words»
Foto: grāmatas vāka attēls; kolāža - Didzis Kukainis
Pieminot emeritētā pāvesta Benedikta XVI došanos mūžībā, aicinu atcerēties viņa atstāto teoloģisko mantojumu, tādēļ atjaunināju šo ierakstu un pacēlu to augstāk ierakstu rindā blogā!
Kā emeritētais pāvests pats ir sacījis, tad šī ir viņa pēdējā grāmata, līdz ar to tas ir saprotams, kādēļ grāmatai tāds virsraksts "Pēdējais novēlējums viņa paša vārdiem". Tiesa gan, tā nav tikai paša Benedikta XVI sarakstīta grāmata, tā ir intervija grāmatas apjomā, sarunājoties ar viņa ilggadējo intervētāju Pēteri Zēvaldu. Latviski mēs esam piedzīvojuši citas viņa iniciētas intervijas - grāmatas iznākšanu - "Pasaules gaisma". Ja "Pasaules gaisma" šķita drusku tāda skandalozāka, jo atklāja pāvesta skatījumu uz aktuālajām Baznīcas sāpēm, tad šī grāmata "Pēdējais novēlējums" emeritētā pāvesta Benedikta XVI vārdos izpauž tādu kā retrospektīvu skatījumu uz viņa dzīvi, izglītību, ticības formāciju, pieskaras viņa dažādām darba dzīves atmiņām, vēsturiskajam fonam 2. pasaules kara laikā, mazāk komentējot pāvestības laika aktualitātes un notikumus.
"Pūļa neprāts" jeb Vai visi modernās domas eksperimenti ir patiešām droši?
Attēls: Kodoka.lv / Twitter
Man atklāti jāsaka, ka neko daudz par autoru iepriekš nebiju dzirdējis, taču lai par pasauli un tās norisēm varētu spriest un izdarīt secinājumus kaut cik objektīvi, ir nepieciešams iepazīt dažādus viedokļus un dažādus autorus. Tādēļ es, pamanot šo grāmatu un tās pieteikumu, nodomāju, ka man to noteikti nepieciešams izlasīt, jo tajā aplūkotās tēmas šobrīd ir "trendā", kā saka modernie jaunieši. Pēc grāmatas izlasīšanas pāris vakaros, jāsaka, ka ilgi nevarēju aizmigt, jo domas mijās pa galvu, formējās kāds nebūt savs viedoklis, līdz ar to, protams, miegs kavējās. Es galīgi negribu sacīt, ka mani spēj no iekšējā līdzsvara "izsist" kādas grāmatas paustās atziņas, taču nevaru neatzīt, ka šī Daglasa Marija grāmatas "Pūļa neprāts" tēzes un novērojumi darīja mani bažīgu, domājot par nākotni arī šeit, Latvijā. Īsumā - šo grāmatu iesaku izlasīt ikvienam, kuram interesē modernās domas eksperimenti un cik tie ir droši vai nedroši cilvēces vēstures gaitas kontekstā, it īpaši, 21. gadsimtā, kad mums ir pieejamas tik daudz moderno tehnoloģiju un esam spiesti sadzīvot arī ar to nesto negatīvo pienesumu.
Īstens baudījums intelektam un dvēseles bagātināšanai jeb Umberto Eko «Prāgas kapsēta»
Fons: Photo by Krisztina Papp on Unsplash Kolāža: Didzis Kukainis
Ir pagājušas trīs nedēļas, kad iesāku lasīt šo Umberto Eko darbu "Prāgas kapsēta". Itāļu autors, izcils semiologs, filozofs, medievists un daudzu akadēmisku un mazāk akadēmisku darbu autors latviešu lasītājam ir labi pazīstams un viņa darbi pieejami. Es personīgi no šī rakstnieka darbiem esmu lasījis maz, taču, balstoties uz savām zināšanām vēsturē vai izpratnē par semiotiku un viduslaikiem, nolēmu, ka reiz šai savai Eko lasīšanas nevainībai jāpieliek punkts un ņēmu plauktā apputošo darbu un sāku lasīt. Darbs "Prāgas kapsēta" nav tā vieglākā literatūra, ne arī pati aizraujošākā no visa kādreiz lasītā, taču romāns ir iespaidīgu notikumu caurstrāvots un ir vērts kaut vienreiz izlasīt, lai bagātinātu savu intelektu un dvēseli, jo šis darbs patiešām veicina valodas bagātināšanos, kā arī domāšanu un līdzi sekošanu varoņu mistiskajām un pat mītiskajām gaitām.