Brīnīties un būt zinātkāriem jeb Baudot «Filozofiju»...
Attēlā: grāmatas vāka fragments
Kā vēsta un māca viedie gudrības skolotāji un vēstneši, filozofija ir gudrības mīlestība, kurā iegrimstot, mēs ikviens varam un spējam attīstīt sevī tās vieduma dāvanas, kuras mūsos spēj izgaismot šī gudrības mīlestība. Iepazīstot gan šo, gan daudzus citus filozofiska satura darbus un mācības, patiešām «varam ķert kaifu» līdzīgi kā mēs to gūstam fiziskās aktivitātēs vai gūstot mākslas baudīšanai līdzvērtīgu apmierinājumu. Daudzu filozofu saprastais un līdz mums nonākušais «var ne tikai rosināt domāšanu, tas var pacilāt kā diža māksla, pārsteigt ar eleganci kā matemātiski pierādījumi, un smīdināt kā profesionāli jokdari». Tā nu mēs varam sākt iepazīt un izbaudīt šīs «Filozofijas» sniegto bagātību, kura latviešu lasītājiem ir kļuvusi pieejama nesen, grāmatai topot izdotai izdevniecībā «Zvaigzne ABC».
Radīšanas stāsta (1Moz 1) izklāsts kā vairāklīmeņu ekoloģisma veicināšanas paraugs
Photo by
Sharon McCutcheon on
Unsplash
Šī eseja ir veltīta senā Radīšanas stāsta, kas lasāms 1. Mozus grāmatas 1. nodaļā, aplūkošanai dažos no iespējamajiem daudzejādiem rakursiem, caur kuriem raugoties, mēs varētu aplūkot dažādus attieksmes modeļus cilvēka attiecībām starp Dievu kā Radītāju, Viņa radīto dabu un mums, cilvēkiem, kā mums dotās dabiskās vides jeb radītās dabas pārvaldniekiem. Šajā esejā mēģināšu aplūkot teoloģiskos, filozofiskos un ētiski morālos ekoloģisma modeļus, kas varētu sniegt ikvienam papildus zināšanas par to, ko un kā mainīt savā rīcībā un attieksmē, lai iesaistītos vides saglabāšanā tās ilgtspējas nodrošināšanas veicināšanai.