Brīnīties un būt zinātkāriem jeb Baudot «Filozofiju»...
Attēlā: grāmatas vāka fragments
Kā vēsta un māca viedie gudrības skolotāji un vēstneši, filozofija ir gudrības mīlestība, kurā iegrimstot, mēs ikviens varam un spējam attīstīt sevī tās vieduma dāvanas, kuras mūsos spēj izgaismot šī gudrības mīlestība. Iepazīstot gan šo, gan daudzus citus filozofiska satura darbus un mācības, patiešām «varam ķert kaifu» līdzīgi kā mēs to gūstam fiziskās aktivitātēs vai gūstot mākslas baudīšanai līdzvērtīgu apmierinājumu. Daudzu filozofu saprastais un līdz mums nonākušais «var ne tikai rosināt domāšanu, tas var pacilāt kā diža māksla, pārsteigt ar eleganci kā matemātiski pierādījumi, un smīdināt kā profesionāli jokdari». Tā nu mēs varam sākt iepazīt un izbaudīt šīs «Filozofijas» sniegto bagātību, kura latviešu lasītājiem ir kļuvusi pieejama nesen, grāmatai topot izdotai izdevniecībā «Zvaigzne ABC».
Man kādreiz ir jautājuši, kurā dzīves periodā man iepatikās filozofija un kādēļ man tā ir tuva un mīļa joprojām. Neatceros precīzi kontekstu un iemeslu, taču man filozofija sāka piesaistīt kaut kur ap 25 gadu vecumu, kad sāku iegādāties pirmās filozofiskā satura grāmatas un sāku tās lasīt un to vēstījumā iedziļināties. Vienkāršā atbilde varbūt varētu būt tāda, ka man vienkārši patīk domāt un saprast, kā domāšana, kā idejas attīstās un kā tās ir kļuvušas par to, kā mēs tās mūsdienās uztveram. Man vienkārši patīk domāt un analizēt idejas, mēģināt saprast, kādēļ cilvēki uzskata tā vai citādi, kādēļ viens vai otrs filozofs ir domājis tā un ko mēs savai ikdienai varam no filozofijas kā nopietnas mākslas un zinātnes reizē paņemt.
«Grāmatā aplūkotie filozofi atklājas kā stipras personības: daži ir optimisti, citi pesimisti; daži pedantiski un rūpīgi, citu domāšana nenolaižas zemāk par ērgļa lidojumu; daži izsakās skaidri un precīzi, citi - poētiski, un vēl citi - blīvi un abstrakti, un ir pacietīgi jāiedziļinās, lai saprastu saturu. [..] Piemēram, jums var iepatikties asprātīgais un šarmantais Hjūms, jūs varat izbaudīt viņa brīnišķi skaidro izteiksmi un tomēr īsti nepiekrist viņa teiktajam; varat arī Šopenhaueru uzskatīt par lielisku un lasāmu ar baudu, reizē skaidri jūtot, ka viņš nav bijis diezko patīkams cilvēks. Galvenais, ka šie domātāji ir bijuši un joprojām ir interesanti. [..] Filozofija ir īpašs domāšanas veids. Bieži vien nav ne pareizu, ne nepareizu atbilžu, un dažādi filozofi, analizējot jautājumus, ko zinātne nespēj izskaidrot un ko reliģija neskaidro -, bieži nonāk pie kardināli atšķirīgiem secinājumiem.»
Un tā, pēc grāmatas ievada daļas, lasītājs sāk ceļojumu lielajā filozofijas pasaulē, iepazīdams un izzinādams viedo vīru atstāto mantojumu sākot ar Milētas Talesa, pirmā zināmā grieķu filozofa, idejām, kas cenšas pasauli izskaidrot racionāli. Bet, pirms dodamies tālāk, pastāstīšu īsumā par grāmatas koncepciju, kas mani ārkārtīgi uzrunāja. Filozofijas vēsture un tās pārstāvji ir sadalīti periodos, un pirms detalizētākas iepazīstināšanas ar katru no viņiem, šajā darbā ir visaptveroša laika skala, uz kuras atbilstošais filozofu periods ir izklāstīts, sākot ar agrāko perioda pārstāvi un beidzot ar perioda noslēdzošo filozofu un viņa idejām.
Viduslaiku posma laika skala
Šī laika skala ir ārkārtīgi nozīmīga un vērtīga, jo palīdz neapmaldīties vēsturiskajās peripetijās un noturēt uzmanību uz filozofiskās domas attīstības tendencēm. Pēc šī laika skalas nodrošinātā perioda ievada mēs nonākam tālāk pie atvērumiem, kurā atkal ir daudz labu un uzteicamu lietu. Katrā atvērumā, kas ir veltīts kādam domātājam, filozofam, mēs sastopam konteksta sadaļu, kurā mēs kā lasītāji tiekam iepazīstināti ar vēsturisko fonu un idejas attīstības vēsturi un saikni ar attiecīgo filozofu. Un viena no, manuprāt, īpaši uzteicamajām lietām šajā darbā ir tā, ka pie katra filozofa mēs sastopam shematisku viņa domas izskaidrojuma attēlu - kā attiecīgais domātājs, filozofs ir nonācis pie saviem spriedumiem. Šis shematiskais domas izvietojums daudziem lasītājiem sniedz īsu un konspektīvu attiecīgās filozofiskās skolas un domāšanas modeļa izskaidrojumu. Tāpat, protams, lasītājs pie katra filozofa izlasīs viņa domas attīstības vēsturi un tās ietekmi uz vēlāko gadsimtu filozofiem un zinātni, tās skaidrojumiem.
Attēlā redzama Milētas Talesa domas attīstības shēma
Šīs ir tās shēmas, kuras es minēju, caur kurām izzināms katra filozofa domas rašanās un attīstības ceļš. Un cauri visai grāmatai vijas ne vien šādas shēmas, bet, kā jau minēju iepriekš, arī katra perioda laika skalas, uz kurām izvietoti būtiskākie attiecīgā perioda filozofu dzīves skaitļi, kā arī būtiskākie esošā laikmeta notikumi, kas palīdzējuši attīstīt attiecīgo filozofisko domu.
Šajā attēlā mēs redzam Sokrata attīstās domas un domāšanas ceļu
Es personīgi gluži visiem filozofiem un viņu attīstītajām domām dzīvē neesmu kaismīgs piekritējs, jāsaka atklāti, taču antīkajai filozofijai, piemēram, Sokrata un Platona veidolā piemīt tas domas dziļums, kam es labprāt pievēršos, lasot Dialogus un visus pārējos iespējamos darbus, cik nu šie diženie aiz sevis atstājuši un kas ir sasniedzis mūsdienas. Un tomēr, šajā filozofijas rokasgrāmatā enciklopēdiskā manierē ir apkopoti visi tie pasaules dižākie prāti no vissenākā līdz pat mūsdienīgākajiem, lai ikkatram rastu iespēju atrast sev tuvāko domas un atziņas gaitu, tādējādi šo viedo grāmatu iesaku ikvienam, kuram patīk domāt, apcerēt lielās pasaules idejas un saprast, kā tās attīstījušās un ko mēs no tām varam paņemt katrs savā dzīves ceļā. Lai noder!