«Latviešu grāmatniecības laika skala» un «Teksts mūs neinteresē» - grāmatniecība Latvijā divos jaunizdevumos

Grāmatu attēli: lnb.lv; fona attēls:  Photo by Bekky Bekks on Unsplash

Mēs bieži domājam par grāmatu kā par tekstu – stāstu, informāciju vai zināšanām, kas tajā rakstītas. Taču patiesībā grāmata ir daudz vairāk nekā tikai vārdi uz papīra. Tā ir arī vēsture, dizains, kultūra un veids, kā cilvēki dažādos laikos ir domājuši, mācījušies un dalījušies ar idejām. Tieši par to liek aizdomāties divas interesantas grāmatas – "Latviešu grāmatniecības vēstures laika skala" un "Teksts mūs neinteresē", kas tapušas Latvijas Nacionālā bibliotēka programmā "Latviešu grāmatai 500".

Latviešu grāmatniecības vēsture ir daudz senāka, nekā sākumā varētu šķist. Par tās simbolisko sākumu tiek uzskatīts 1525. gads, kad vēstures avotos pirmo reizi minēta latviešu valodā drukāta grāmata, lai gan pats izdevums līdz mūsdienām nav saglabājies. Tomēr šis notikums iezīmēja svarīgu pagrieziena punktu latviešu valodas, kultūras un zināšanu attīstībā.

Tieši šim garajam ceļam cauri gadsimtiem pievēršas grāmata “Latviešu grāmatniecības vēstures laika skala”. Tā vienuviet apkopo nozīmīgākos notikumus latviešu grāmatniecības vēsturē – no viduslaikiem līdz pat 2025. gadam. Izdevums ļauj redzēt, kā laika gaitā mainījusies grāmatu rakstīšana, drukāšana, izdošana un lasīšanas paradumi. Īpaši interesanti man šķita tas, ka tajā iekļauta informācija arī par lībiešu un latgaliešu grāmatniecību, kā arī par grāmatām un bibliotēkām, kas paredzētas neredzīgiem un vājredzīgiem lasītājiem.

Vēl viens nozīmīgs fakts – šīs grāmatas idejas autors bija ilggadējais bibliotēkas direktors Andris Vilks, un tā kļuva par vienu no viņa pēdējiem lielajiem projektiem. Tas piešķir izdevumam arī simbolisku nozīmi – kā sava veida kopsavilkumu par latviešu grāmatniecības attīstību.

Savukārt grāmata “Teksts mūs neinteresē” liek paskatīties uz grāmatu pavisam citādi. Tā radīta kā dokumentācija izstādei, taču vienlaikus tā ir arī ceļvedis, kas palīdz pamanīt lietas, kurām parasti nepievēršam uzmanību – teksta izkārtojumu, proporcijas, papīru, drukas tehniku un dizaina elementus.

Lasot par šo izdevumu, man radās doma, ka grāmata patiesībā ir arī dizaina objekts. Mēs bieži koncentrējamies tikai uz saturu, bet aizmirstam, ka grāmatas izskats, struktūra un vizuālais noformējums arī ietekmē to, kā mēs uztveram tekstu un kādu lasīšanas pieredzi gūstam. Šajā izdevumā apkopoti izstādes materiāli, fotogrāfijas un raksti par grāmatu dizainu un iespiešanas vēsturi, kas ļauj labāk saprast grāmatas tapšanas procesu.

Manuprāt, šīs abas grāmatas lieliski papildina viena otru. “Latviešu grāmatniecības vēstures laika skala”palīdz ieraudzīt lielo vēsturisko kopainu – piecu gadsimtu garumā veidojušos grāmatniecības tradīciju. Savukārt “Teksts mūs neinteresē” pievērš uzmanību detaļām – tam, kā grāmata tiek veidota, dizainēta un kā tā darbojas kā fizisks objekts.

Tieši tāpēc šie izdevumi kopā rada daudz plašāku priekšstatu par grāmatu. Tie parāda, ka grāmata nav tikai informācijas nesējs – tā ir arī kultūras artefakts, kas spēj ietekmēt sabiedrību, valodu un pat mūsu domāšanas veidu.

Un varbūt tieši tāpēc, pat digitālajā laikmetā, grāmata joprojām saglabā savu īpašo vērtību.