Garīgo dimensiju un pieredžu daudzveidība: 21. gs. pētījumi un perspektīvas (1. daļa)

Foto: Didzis Kukainis

Šīs divas grāmatas, kuras pavisam nesen ir iegūlušas manas bibliotēkas plauktā, jāsaka, ka tagad būs mana viena no sirdij tuvākajām lasāmvielām un pārdomu avotiem. Jo beidzot ir publikācijas, kuras balstās uz zinātniskiem pamatiem un praktiski izslēdz subjektīvus vērtējumus par garīgām pieredzēm visā to daudzveidībā. Jeidens un Ņūbergs savā darbā (67. lpp.) saka: "[..] iztirzāsim konceptuālos un statistiskos sasniegumus, kas pavēruši iespēju zinātniskai garīgās pieredzes izpētei mūsdienās."

Daudziem, kuri teoloģiju un reliģiju redz tikai kā ticību pārdabiskajam un sekošanu dogmatiskiem priekšrakstiem, Baznīcas norādījumiem un dievkalpojumu apmeklēšanu, koncepts par "garīgumu" un tā zinātnisku izpēti un aprakstīšanu var šķist kaut kas neatbilstošs viņu izpratnei. Tad arī tas lai tā paliek, es nekādā ziņā netaisos kādu pārliecināt par šo grāmatu un to vēstījuma vērtīgumu, es kā zinātnes cilvēks, ar visnotaļ eksaktu skatu uz dzīvi, šos darbus vērtēju visnotaļ atzinīgi un tā arī tos aprakstīšu.

Kā raksta Jeidens un Ņūbergs, jau kopš Džeimsa laikiem ir bijuši un allaž būs cilvēki, kuri šādu skaidrojumu uztvers kā garīgās pieredzes vērtības devalvāciju (69. lpp.). Tāpat abi autori ļoti atzinīgi kopumā izsakās par Džeimsa atziņām un darbu, kuru savā grāmatā dēvē par "Daudzveidību" un kurš drīzumā nonāks arī manā bibliotēkā, lai iepazītos ar to nepastarpināti. 

Jo vairāk es šo Jeidena un Ņūberga darbu lasu un iepazīstu, jo biežāk es savā Libristo vēlmju grozā ielieku pa kādai jaunai, līdz šim nelasītai grāmatai... Bīstami lasīt šādas dzīvi un izpratni mainošas grāmatas :) Man, protams, grāmatplauktā stāv arī nesen klajā nākusī grāmata "Psihonauti", kurai arī esmu plānojis pieķerties. Tā varētu būt arī saistoša lasāmviela pēc tam, kad abi šie autori arī savā darbā apraksta pētījumus par psihedēlisko vielu izmantošanu garīgas pieredzes gūšanai un stimulēšanai. 

Protams, šī Jeidena un Ņūberga grāmata ir ļoti bagāta gan ar pētījumu teorētiskajiem aspektiem, pamatojumiem un dizainiem, gan arī ar ļoti plašu skaidrojumu par pētījumu metodoloģiju un to priekšvēsturi, raugoties no mūsdienu kognitīvo zinātņu perspektīvas, bet tas, manuprāt, piešķir daudz lielāku svaru un vērtību šīm konkrētajam darbam, kad lasītājs varbūt nav ar tik plašām priekšzināšanām psiholoģijas un kognitīvo procesu vēsturē pirms mūsdienu aktuālajiem pētījumiem. 

"Kā minēts šīs grāmatas ievadā, neiroattēlveidošana un neirozinātne tiek izmantotas arī jaunas zinātnes nozares - neiroteoloģijas - ietvaros. Neiroteoloģiju ir izveidojis un proponē Ņūbergs, un tās mērķis ir iezīmēt saikni starp galvas smadzenēm un cilvēka reliģisko un garīgo esību. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi apzināties bioloģisko faktoru nozīmi garīgās pieredzes daudzveidībā. Tādējādi mēs varam ne tikai identificēt dažādus garīgās pieredzes veidus un elementus, bet arī labāk izprast, kā šāda pieredze pārklājas ar galvas smadzeņu un ķermeņa funkcijām. Šāda bioloģiska informācija savukārt var palīdzēt labāk izprast garīgās pieredzes būtību." (111. lpp.)

Atsaucoties uz garīgo pieredžu daudzveidību, gan šīs grāmatas autori Jeidens un Ņūbergs, gan arī ņemot vērā Džeimsa idejas un izteikumus viņa darbā, kurš ir ļoti plaši iztirzāts šajā grāmatā, jācitē sekojošais:

"Pīlārs, uz kura tā [reliģija] balstās, nav nekas cits kā reliģiskās pieredzes vispārējais pamats: fakts, ka cilvēka daba ir duāla un viņš ir saistīts ar divām domāšanas sfērām, vienu seklāku un otru dziļāku, un var iemācīties apdzīvot jebkuru no tām." (151. lpp.)

Tātad - no mūsu pašu izvēles, tikumu izpratnes un ieradumiem ir atkarīgs, kuru no savas apziņas sfērām mēs vairāk apdzīvosim, kurā iemitināsim savu pieķeršanos, domāšanu un uz kuru balstīsimies, veidojot savu dzīves taku. Jo kā uzskatīja Džeimss, specifiski mentālie stāvokļi spēj pārcelt cilvēka morālos ieradumus no zemākās morālās patības uz augstāku. To mēs bieži vien varam novērot arī no dažādiem dzīves netikumos bijušiem, bet tagad jaunatgrieztiem un mainījušamies cilvēkiem, kā populāriem, tā mazāk zināmiem.