Daniils Harmss "Prozas izlase" jeb Krītošās vecenes uzķerot...

Attēlā: grāmatas vāka fragments

Kurš kaut reizi mūžā ir uzķēris kādu krītošu veceni? Vienu, divas, piecas, sešas? Neviens, pilnīgi pareizi! Arī es nē, bet tieši pa logu izvēlušamies veceņu motīvs mani uzrunāja, lai kaut cik vairāk ieinteresētos par tādu krievu autoru kā Daniilu Harmsu un viņa īsprozas darbiem. Kad nu "Mansards" ir izdevis Harmsa "Prozas izlasi", tad nu garām paiet nevarēju. Tiesa gan, sākšu ar kritiku. 9 eiro par grāmatiņu plānos mīkstos vākos - bišķi ir par "sālītu" priekš tādas kvalitātes, jo man jau grāmatiņai vāks atlocījies un stūrīši apdiluši, kaut tikai somā vienu dienu grāmata pavadījusi. Bet - lai nu kā ar tiem vākiem un to naudu, saturs ir labs. Man patika!

Dzeru spāņu heresu un domāju, kā apcerēt pa dienu lasītos teikumus iz šīs grāmatas... Teikšu, kā ir - vietumis smējos, vēderu turēdams, lai gan biju darbā un paralēli veicu ļoti nopietnus darba pienākumus, pa starpai vien Harmsu ielasoties. Un tā - izlasīju visu. Smieklīgi, ja daudz kas nebūtu ne tikai patiesi, bet arī ar savu vēsturisko kultūrkontekstu. Tas ir Harmss.

Par kādām vecenēm Tu te runā? Par šitām te, draugs:

KRĪTOŠĀS VECENES

Viena vecene aiz pārmērīgas ziņkārības izvēlās pa logu, nokrita un nositās.
Pa logu izkārās cita vecene un sāka skatīties lejup uz beigto, bet aiz pārmērīgas ziņkārības arī izvēlās pa logu, nokrita un nositās.
Pēc tam pa logu izvēlās trešā vecene, pēc tam ceturtā, pēc tam piektā.
Kad izvēlās sestā vecene, man apnika uz viņām skatīties, un es devos uz Maļcevas tirgu, kur, kā stāsta, vienam aklajam esot uzdāvināta adīta šalle.

Lai gan vecenes nav iekš šīs prozas izlases, tās ņemtas no "Satori", bet nu šajā darbā nedz tēli, nedz notikumi nav itin ne par mata tiesu mazāk harmsiski, izsakoties tautas valodā.

Harmsu nevar saprast. Ar to ir jāsāk. Harmss nav daiļliteratūra. Harmss ir Harmss. Lasīju un - vēlreiz lasīju. Ne visu, bet dažas vietas gan. Jo kaut ko tādu vienkārši ar pirmo reizi uztvert nevar. Bet, kad "iebrauc" kontekstā un vēstījumā, Harmsa kods pilnībā "atveras" un tu, lasītāj, saproti, kas tas vispār ir un kādēļ viss ir attēlots tā, kā attēlots. Harmsiski. Jo Harmss nav Puškins, nav arī Dostojevskis un ne arī Tolstojs. Harmss ir Harmss. Drusku vajag smadzenes piepūlēt, to viņš no lasītāja pieprasa.

Neesmu krievs, esmu latvietis. Cik no nostāstiem un teikām vēstīts, manī drusku esot krievu asinis un ne šādas tādas... Bet ne par to šeit ir stāsts. Oriģinālā nelasu. Valodu saprotu, bet tādā sadzīves līmenī. Ne lai Harmsu lasītu. Citi saka - dumjš, jo krievu literatūra TIKAI un VIENĪGI oriģinālā jālasa. Lai nu tā būtu, apmierinos ar tulkojumu. Mani uzrunāja, izsmīdināja un lika šo visu uzrakstīt. Pajūsmot, nekritizēt. Tik vien kā izdevniecību par plāniem vākiem un dārgo grāmatas cenu. Bet nu - gan jau... Lai Die's ar tiem mansardiešiem. Bet Harmss - lasiet, mūsdienu jaunieši, lasiet! Vajag. Iesaku!