Ceļš uz pilnību līderībā jeb Ieskats līderības un cilvēka tikumu kopsakarībās (II daļa)
Turpinot publikāciju ciklu par tikumības un līderības kopsakarībām, nevaru šo ierakstu nesākt ar kādreizējā ASV prezidenta Ronalda Reigana pausto pārliecību: "Patiesība ir vienīgais pamats, uz kura var uzbūvēt kaut ko stipru, labu un ilgstošu, jo tikai patiesība iztur laika pārbaudi. Meli mirst." Viedi un dziļu pārdomu vērti vārdi, kas pauž vienu no līderim nepieciešamajiem pamatpostulātiem - vienmēr būt konsekventam un pastāvēt patiesībā, lietas saucot īstajos vārdos. Jo meli ir destruktīvi, tiem nav ilgtspējas, ja runājam mūsdienu terminoloģijā. Tamdēļ vienmēr pastāvēsim patiesībā, to izplatīsim, tādējādi nojaucot destruktīvo melu mūrus!
Filipīniešu politiķe, kādreizējā Filipīnu prezidente (1986 - 1992) Korasona Akino reiz teikusi: "Demokrātija, kas atrauta no augstākajām [garīgajām un vispārcilvēcīgajām - D.K.] vērtībām, ir tikai muļķu pūlis." Tam var piekrist vai nepiekrist, tomēr, ja runājam par līderību un līderiem, tad, ja kāds patiesi vēlas tāds būt ne tikai par tādu saukties, sava darbība, it īpaši tāda, kas spēj ietekmēt tautu likteņus un kopējo labumu, jābalsta uz godīgumu, vienkāršību un taisnprātību, rūpējoties par taisnīgu sociālo iekārtu un vispārējo, kopējo labumu. Vēsture daudzreiz ir apliecinājusi, ka tikai tādiem līderiem ir iespējama ilgtspēja. Ilgtspēja gan dotajā mirklī, gan arī mūžam paliekot labās ļaužu atmiņās.
Manuprāt, mūsdienu ļaudis maz aizdomājas par sevis katra īpašo misiju šeit, šajā zemes dzīvē. Taču tas būtu ļoti svētīgi, nepieciešami un pat zināmā mērā obligāti ieteicams, jo "mūsu misija visās mūsu mūža dienās noteiks mūsu īpašo dzīvošanas, domāšanas un darbošanās veidu. Tā [misija - D.K.] ir kritērijs, ar ko mēs samērojam visu, un princips, kas visai mūsu dzīvei piešķir vienotību, integritāti un viengabalainību." Vai te vēl ko piebilst? Domāju, ka nē! Jo tikai cilvēks, kurš apzinājies savu misiju, spēj sevī attīstīt un pilnveidot šo līderības talantu, kas sakņojas personas integritātē un no kā izriet līderim piemītošā spēja [harizma - D.K.] aizraut savus līdzstrādniekus, lai tie kļūtu nevis par akliem sekotājiem, bet gan cēla darba partneriem. Nekas tamlīdzīgs nav novērojams pie vienkāršiem vadītājiem, kuri vienīgie vienmēr un visur "zina", kas kā vadāms un darāms. Tādi "līderi" savus padotos un līdzstrādniekus uzskata par "aitām", pakļāvīgiem bezierunu sekotājiem!
Izvēlēsimies būt/kļūt nevis par vadītājiem, bet gan tikumos sakņotiem un harizmātiskiem līderiem!
Drīzumā sekos pārdomu par līderību nākamais ieraksts!