Tomass E. Vudss Jaunākais, Ph.D. «Kā katoliskā Baznīca veidoja Rietumu civilizāciju»
Fona attēls: Photo by Mateus Campos Felipe on Unsplash; kolāža: Didzis D. Kukainis
Tikko esmu saņēmis Tomasa E. Vudsa Jaunākā grāmatu "Kā katoliskā Baznīca veidoja Rietumu civilizāciju", kuru latviski izdevis "Mieram tuvu" apgāds — grāmatu, kas jau ar savu nosaukumu izaicina mūsdienās bieži atkārtotu pieņēmumu: ka Rietumu civilizācija ir veidojusies, Baznīcai stāvot tai drīzāk ceļā nekā līdzās. Pirms ķeros pie lasīšanas, šķiet būtiski noformulēt sākotnējo jautājumu, nevis spriedumu: vai un kā Katoļu baznīca ir bijusi strukturējošs spēks Eiropas intelektuālajā, juridiskajā un kultūras attīstībā?
Šo darbu iecerēts lasīt paralēli citam, šķietami ļoti atšķirīgam stāstam — Irēnes Valjeho grāmatai "Papiruss", kas Rietumu civilizācijas pamatus meklē tekstā, grāmatā un ideju fiziskajā pārvietošanā cauri gadsimtiem. Ja "Papirusa" centrā ir rakstītā vārda trauslā, bet noturīgā kontinuitāte, tad Vudss jau nosaukuma līmenī piedāvā institucionālu skatījumu: Baznīca kā struktūra, kas šo kontinuitāti ne tikai saglabā, bet arī organizē, sistematizē un normatīvi ietekmē.
Šis salīdzinājums šķiet auglīgs tieši tāpēc, ka abi darbi runā par vienu un to pašu civilizāciju, bet atšķirīgās tonalitātēs, atļaušos sacīt šādi. "Papiruss" ļauj ieraudzīt kultūru kā nejaušību, aizrautību un cilvēku individuālu pūļu virkni; "Kā katoliskā Baznīca veidoja Rietumu civilizāciju" sola parādīt, kā šīs pūles tika institucionalizētas un pārvērstas ilgtspējīgā civilizācijas formā. Lasīšana būs mēģinājums saprast, vai šie skatījumi ir konkurējoši — vai tomēr savstarpēji papildinoši.