10 baušļi "veselīgai" un cienījamai komunikācijai - ar sabiedrību un vispār ar apkārtējiem līdzcilvēkiem
Photo by Markus Winkler on Unsplash
Pēc pēdējā laika notikumiem medijos un sociālajos tīklos, tādos kā Facebook un Twitter, kad politiķi un ļaudis, kuri sevi uzskata par gana inteliģentiem, lai pārstāvētu tautas intereses un viedokli mūsu parlamentā, uzdrīkstas ļoti neinteliģentā, pat neaudzinātā un nekulturālā saziņas stilā emocionāli pazemot cilvēkus, kuri uzdod viņiem jautājumus, man radās vēlme vismaz daļēji paust savu viedokli par to, kādai būtu jābūt komunikācijas kultūrai un saziņai ar sabiedrību un vispār ar saviem līdzcilvēkiem. Atļāvos tos nodēvēt par 10 baušļiem veselīgai un cieņpilnai savstarpējai komunikācijai. Esmu bijis lielas starptautiskas kompānijas sabiedrisko attiecību speciālists un ļoti intensīvi strādājis ar augsta līmeņa cilvēku komunikāciju, tādēļ ir tikai loģiski, ka man ir viedoklis šajā jautājumā, kuru tad es arī atļaušos šeit izteikt un publicēt.
1. Tev būs ieklausīties!
Emocionālā inteliģence prasa spēju aktīvi klausīties. Ja kāds vēršas pie Tevis, lai Tu viņu uzklausītu vai palīdzētu atrisināt kādu jautājumu, vispirms ļoti atvērti ieklausies otra cilvēka vēstījumā un ziņā, viņa priekšlikumos. Ar to sākas savstarpējā komunikācijas kultūra, iespēja sadarbojoties atrisināt ne vienu vien sasāpējušu problēmu un atrast nestandarta risinājumus. Ar aktīvu klausīšanos Tu sūti ziņu otram, ka tas, kas satrauc otru, ir svarīgs arī Tev. Tādējādi Tavam spriedumam un/vai secinājumiem tiek piešķirts papildus svars, jo Tev rūp tas, kas rūp otram!
2. Tev būs izrādīt empātiju!
Ja nevēlies vai neesi gatavs otru patiesi uzklausīt, labāk nesāc komunicēt, bet, ja esi nonācis līdz komunikācijai, tad ne vien sāc ar aktīvu klausīšanos, bet arī izrādi cieņu un empātiju otra sasāpējušajai problēmai. Izrādīt empātiju nozīmē redzēt problēmu no otra cilvēka skatupunkta. To pasaules literatūrā dēvē par kognitīvo empātiju. Bieži vien varbūt ir vēlēšanās pateikt, ka es nespēju to otru saprast, jo man nav tādas situācijas bijušas, tad vienkārši iejūties situācijā, kurā tas otrs cilvēks ir un mēģini padomāt un izjust, kā Tu rīkotos. Tā ir emocionālā empātija. Iejūtoties otra problēmā, vieglāk ir rast risinājumu un tas sniedz arī emocionālo drošību, atbalstu un parāda cieņu pret otru personu.
3. Tev būs fokusēties uz pozitīvo!
Katrā lietā vienmēr var atrast kaut ko pozitīvu. Tas pirmkārt. Pat ja no pirmā skatiena šķiet, ka Tev šajā situācijā nav nekā kopīga ar otru, raugies uz otra situāciju caur kādām pamatstāvokļu, eksistenciālām bāzes pozīcijām. Jā, varbūt Tu nevari piekrist otra cilvēka pozīcijai vai ieskatiem par jautājumu, taču, piemēram, vispārcilvēciskās īpašības, pamattiesības, sadzīves izaicinājumi ir kopigi teju ikvienam. Tas to arī nozīmē - fokusēties uz kopīgo, raudzīties pozitīvi uz kopīgo, nevis atšķirīgo. Un vēlāk, kad ir nodibināts saprašanās pamats, tad fokusēti, pamatoti un stingri argumentēti drīksti izteikt savu nepiekrišanu vai viedokli, kur jūsu domas dalās.
4. Tev būs būt sirsnīgam un reālistiskam!
Ļauj otram būt pašam, īstam un godīgam, atklātam sarunā, neuzstādi kaut kādas iedomātas latiņas un savā galvā uzbūvētus kvalitātes standartus, kādam būtu jābūt otram cilvēkam vai kādiem iedomātiem standartiem būtu jābūt jūsu savstarpējā komunikācijā. Izrādot sirsnību, vienkāršibu un reālistiski apspriežot radušos problēmu, jūs motivēsiet otru cilvēku tuvoties savam mērķim un pats jutīsiet gandarījumu par panākumiem. Kā arī - otrs cilvēks jums izrādīs cieņu nevis amata, statusa vai padomu dēļ, bet gan jūsu sirsnības, atvērtības un reālistiskā skata uz dzīvi dēļ. Un pie šī punkta vēl pieder arī spēja atklāti un godīgi atvainoties, ja esat kļūdījies. Spēja atzīt savas kļūdas ir lielu un emocionāli inteliģentu cilvēku pazīme, tādējādi jūs parādāt, ka savstarpējās attiecības ir būtiskākas un vērtīgākas nekā jūsu iedomātais ego standarts.
5. Tev būs būt tiešam!
Cilvēki nekādā ziņā nav zīlnieki un burvji, kuri spēs nolasīt jūsu domas. Tādējādi abām pusēm komunikācijā ir jābūt tiešām un atvērtām par saviem ieskatiem par problēmu un tās iespējamajiem risinājumiem. Atklātība ved pie risinājuma daudz veiksmīgāk nekā sarunas "caur puķēm". Protams, mēdz būt situācijas, kad ir negatīvi risinājumi un/vai lēmumi, bet pat tad atklātība komplektā ar taktiskumu un augstsirdību, un cieņu, tādi lēmumi tiek akceptēti pieņemošāk un saprotošāk.
6. Tev būs respektēt un cienīt otru!
Komunikācijā ar otru vienmēr ievēro zelta standartu: sazinies un runā ar otru tā, kā Tu vēlētos, lai sazinās un runā ar Tevi. Tas neprasa nemaz tik daudz. Esi pieklājīgs, sasveicinies, sarunā neizmanto sarkasmu vai ironiju, uzsmaidi otram, izrādi pozitīvas un siltas emocijas, atvērtību un pamanīsi, kā pasaule un apkārtējie ap Tevi uzplaukst un kļūst draudzīgāki un atvērtāki!
7. Tev būs prast ieturēt pauzi!
Pauzes ieturēšana savstarpējā komunikācijā palīdz nofokusēt domas, palīdz sakārtot sakāmo un it īpaši tas ir jāņem vērā, ja esi "uzvilcies". Kā saka tautas paruna, aizskaiti līdz 10, ievelc elpu, apdomā un tad saki savu sakāmo. Protams, teorētiski tas ir vienkārši pasakāms, bet praktiski grūti vienmēr īstenojams, tomēr pie šī personības aspekta mums visiem der piestrādāt. Mums ikvienam ir savas uzlabojamās prasmes, mēs mācāmies no savām un citu kļūdām un tā mēs pieaugam arī savā empātijā un emocionālajā inteliģencē. Atceries, komunicējot vienmēr ieturi pauzi, pirms saki savu sakāmo! Tas palīdz noturēt fokusu uz sarunbiedra problēmām un saviem ieteiktajiem risinājumiem!
8. Tev būs būt atklātam!
Savstarpējā saziņā un komunikācijā nemēdz būt sliktākas situācijas, kā just un/vai vēlāk uzzināt, ka otrs no Tevis ir kaut ko slēpis vai nav pateicis visu informāciju un apstākļus! Būtisku faktu un lietu noklusēšana nepalīdz atrisināt situāciju, bet bieži vien to padara vēl sliktāku. Atklātība nenozīmē visu par sevi stāstīti visiem visu laiku. Atklātība nozīmē teikt otram to, ko tu domā, kā tu redzi lietas un savu principu un vērtību nostādīšanu citu cilvēku redzeslokā, paliekot pie tām, bet tai pat laikā cienot un ar pieņemšanu ieklausoties otrā cilvēkā un viņa vērtību sistēmas izklāstā. Atklātība nozīmē dažādu vērtību sistēmu savstarpējo līdzāspastāvēšanu un vienam otra pieņemšanu nevis vērtību un principu karus, kas ne pie kā laba nekad nav novedis.
9. Tev būs zināt, kad piekāpties!
Emocionālā un vispārējā inteliģence prasa uzmanīties un atturēties no cīņas un agresīviem uzbrukumiem jebkuram paziņojumam un viedoklim, kuram tu nepiekrīti. Cilvēki ir emocionālas būtnes un mums ikvienam gribas līdz pat pēdējam pieķerties un pastāvēt par savu viedokli, tomēr cīņa par savu viedokli aizver prātu un sašaurina domāšanu, līdz ar to otrs cilvēks vairs nedzird Tavus spriedumus un secinājumus par izveidojušos situāciju. Tas nebūt nenozīmē piekrišanu viedokļiem un paziņojumiem, kuriem nepiekrīti. Te der atcerēties vecumveco teicienu - izvēlies cīņas par kurām ir vērts pastāvēt!
10. Tev būs būt konsekventam!
Savstarpējai komunikācijai vienmēr būtu jābūt vairāk vai mazāk, bet efektīvai, tas nozīmē - abām pusēm jābūt uzklausītām, sadzirdētām un nonākušām pie kāda slēdziena un/vai risinājuma. Vienmēr sniedz otram nepieciešamo laiku, lai kādu arī otrs cilvēks neizvēlētos komunikācijas formu - caur telefonu, mutiski klātienē vai rakstiski, izmantojot elektroniskos vai tradicionālos saziņas kanālus. Atceries, ka laiks vienmēr ir sabiedrotais, it īpaši, savstarpējā komunikācijā un risinājumu meklēšanā otras puses samilzušajām problēmām. Mēs ikviens esam aizņemti savās lietās un problēmās, tādēļ vienmēr esi atvērts un pielāgojies iespējai noteikt vienu vai otru sarunas laiku. Un, kad esi noteicis sarunas laiku un brīdi, neļaujies tā nemitīgai pārcelšanai un atcelšanai. Tas palīdz saglabāt fokusu un orientēties uz risinājuma sasniegšanu pārredzamā laika periodā, kas vienmēr ir produktivitātes rādītājs. Un, visbeidzot, atgādinājums: jo svarīgākas attiecības, jo vairāk velti laiku sarunai "aci pret aci"!