Ričards Rors par mūsu īsto patību un tās meklējumiem...

Foto: momenti.lv

Esi gatavs Kristum, kura smaids ir kā zibens un kurš atbrīvo mūžīgās slavas dziesmu, kas šobrīd ir aizmigusi tavā papīram līdzīgajā ķermenī. (Tomass Mērtons)

Dievs mūs ir radījis tieši tādus - ar neizdibināmu un nebeidzamu vajadzību būt mīlētiem un mīlēt. "Katrs, kas Dievu mīl, ir piedzimis no Dieva un Dievu pazīst. Kas nemīl, nepazīst Dievu, jo Dievs ir mīlestība." (1Jņ 4:7-8)

Mūžīgā tradīcija vēsta, ka katram cilvēkam ir spēja un arī vēlme atzīt dievišķo realitāti. Un mēs meklējam, to, kas mēs esam. Tieši tāpēc Jēzus saka, ka to atradīsim (sk. Mt 7:7-8). Mūžīgā tradīcija nepārprotami pauž ieskatu, ka saķumā jūs nevarat redzēt, ko meklējat, jo tas, ko meklējat, ir tas, kas meklē. Dievs nekad nav kāds objekts, kuru mēs varētu atrast vai iegūt kā citus objektus. Dievs ir tas, kurš mīt jūsu visdziļākajā subjektivitātē jeb jūsu "patībā". Mēs parasti to saucam par dvēseli. Reliģija to sauc par "dievišķo klātbūtni".

Daudz labprātāk rakstu tiem, kas līdzinās aktrisei Džeinai Fondai, kura nesen sacīja: "Es sevī jūtu klātbūtni, kādu godbijību, kuru ir ļoti grūti izteikt." Mīļā Džeina, mēs mēģināsim šo dziļo izjūtu izteikt un apstiprināt.

Dieva labestība piepilda visus Kosmosa nostūrus, ne no kā neizvairoties un nekam nedodot priekšroku. [..] Patiesībā Dieva vārds un varbūt arī uzvārds ir žēlastība. Žēlastība ir tas, ko dara Dievs, lai uzturētu visas lietas, ko viņš ir radījis mīlestībā un kas ir dzīvas mūžīgi. Žēlastība ir oficiālais Dieva darba nosaukums. Tā nav kaut kas tāds, ko Dievs dod. Žēlastība ir tas, kas Dievs ir.

Neviens nevar pāriet šo tiltu, balstoties uz saviem centieniem, sasniegumiem, šķīstību vai pareizība. Mūs visus šim tiltam nes pāri žēlastība, kas nav ne radīta, ne nopelnīta. Tas attiecināms uz pāvestiem, prezidentiem, princesēm un zemniekiem. Biļeti šim ceļojumam nekad nenodrošina bagātība, bet to sagādā tikai dziļa tiekšanās. Kaps beigās vienmēr izrādās tukšs. Neviens nevar izbēgt no nāves, un neviens nav izslēgts no žēlastības. Un man ir nopietns pamats ticēt, ka neviens arī nav izslēgts no augšāmcelšanās.

Kad atradīsiet savu īsto patību, būsiet atradis absolūtu atskaites punktu, kurš vienlaikus ir gan pilnībā jūsos, gan absolūti pārāks par to, kas jūs esat. Šī atziņa sniedz dvēselei varenu un uzticamu patiesības pamatu. 

Cilvēki, kas atrod vienotu veselumu, ir iekšēji līdzsvaroti, un viņu izaugsme ir sekmīga. Pretstats viņiem ir parasti konformisti vai nemiernieki, kuri vienkārši pievienojas kādiem viedokļiem, un tam nekāda gudrība nav nepieciešama. 

Jūs neradāt savu īsto patību, jūs to nevarat nopelnīt ar kādu tikumisku uzvedību vai rituālu veikšanu. Tā ir mūžīga žēlastība mums visiem, un tajā nav izņēmumu. Mēs ieielpojam un izelpojam Dievu daudz vairāk nekā spējam Dievu "pazīt", saprast vai pat runāt par viņu.

Dziedinošai reliģijai ir jābūt tādai, kura atzīst un pareizi izmanto katru disciplīnu, katru ceļu un katru pieeju Lielajai patiesībai. Rīkojies atbilstoši taisnībai, un tikai tad tā kļūs par tavu patiesību! Ķermenis, prāts un dvēsele funkcionē kā viens veselums.

Jēzus un Dievs nav viens un tas pats. Mums tā ir Trīsvienība. Daudz labāk un pareizāk būtu teikt, ka Jēzus ir vienotība starp Dievu un cilvēku. Tas ir kaut kas tāds, kurā mēs esam aicināti piedalīties. Padarot Jēzu tikai par dievišķu, mēs kļūstam tikai cilvēki, un viss cilvēces pārveides process ir apstājies. 

Šī "pilnīgā un visaugstākā līdzdalība" tika apgūta no Jēzus, kurš nepārprotami ticēja, ka Dievs ne tik lielā mērā aicina mūs uz kādām tālām debesīm, bet sevī pašā kā draugus un līdzgaitniekus. Dievišķais mūsos ir ielicis "dievišķu dabu", kas tiek saukta par mūsos mītošo garu jeb Svēto Garu (Rm 8:16-17). Tas ir pamats, uz kura mums jāceļ un jāatjauno un uz kura mēs varam celt un atjaunot dzīvības un mīlestības civilizāciju. 

Mēs visi tā vai citādi ticam, ka šis Kosmoss ir saprātīgs un labs. Iespējams, tieši tā ir ticības jēga. Pilnīgi noteikti tā ir Mūžīgā tradīcija, kuru atklāj visi labas gribas cilvēki, kas ir gatavi patiesi meklēt.

Fragmenti no Ričarda Rora grāmatas "Mūžīgais dimants"