Ignāciskais garīgums. Esi tas, kas tu esi - Dievs mīl mūs visus!

Foto: attēls atrasts internetā, google.lv

Ikvienam no mums dzīvē ir savs neatkārtojams aicinājums. Tā pamatā ir vēlmes, kuras mūsos iedēstījis Dievs, kā arī mūsu talanti, prasmes un individualitāte. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Ignācijs sacījis, ka Dievs vēlas būt ar mums dziļās attiecībās un ka Radītājs "tieši un nepastarpināti sazinās ar radību". Dievs zina, ka mūsu dziļākās vēlmes ir tās, kas nesīs prieku mums un pasaulei. 

Un tas attiecas uz ko vairāk nekā tikai darbu, nodarbošanos vai karjeru. Aicinājumam var būt maz kopīga ar cilvēka faktisko darbu. Jo dziļākais aicinājums ir kļūt par to, kas tu esi, par tavu "patieso es", par personu, kuru Dievs radījis un par kuru aicina tevi būt.

Viens šī ceļa posms ir pieņemt to, ka Dievs mūs jau mīl. Ka Dievs mīl mūs tādus, kādi esam. Vīriešus un sievietes, jaunus un vecus, bagātus un nabadzīgus - Dievs mīl mūs visus. Vienalga, kā tu pats sevi uztver, - Dievs uz tevi raugās kā uz savu mīļoto. Grūti tam noticēt? 

Tieši tā arī Dievs mīl mūs - mīl tādus, kādi esam.

Sevis pieņemšana ir pirmais solis ceļā uz svētumu. Tomēr daudziem ceļš uz sevis pieņemšanu var būt grūts. Vīriešiem, sievietēm un bērniem, kas piederīgi etniskajām vai sociālajām minoritātēm, cilvēkiem ar fizisku invaliditāti, ar nelabvēlīgas ģimenes mantojumu, ar atkarībām vai pat tiem, kuri tikai jūtas nepievilcīgi, neizglītoti vai nevēlami, - viņiem visiem var nākties gadiem ilgi cīnīties, lai pieņemtu sevi kā Dieva mīļoto bērnu. 

Tomēr šis ceļš ir būtisks. Tā, piemēram, daudzi geji un lesbietes man ir stāstījuši, ka viņu garīgais ceļš patiesībā sākās tikai tad, kad viņi sevi pieņēma kā geju vai lesbieti, tas ir, tādus, kādus Dievs viņus ir radījis. Svarīgs solis viņu attiecību veidošanā ar Dievu ir nonākt pie šāda skatījuma uz sevi un, kas ir vēl svarīgāk, ļaut Dievam mīlēt viņus tādus, kādi viņi ir, nevis tikai tādus, kādus sabiedrība varētu gribēt viņus redzēt, vai arī kādiem viņiem pēc sabiedrībā valdošā uzskata vajadzētu būt.

"Jo Tu esi veidojis manu iekšieni un mani esi radījis manas mātes klēpī," teikts 139. psalmā, "es pateicos Tev, ka tik brīnumaini esmu radīts; Tavi darbi ir apbrīnas cienīgi." Dievs mūs mīl tādus, kādi esam, jo tādus Viņš mūs ir radījis.

(Džeimss Mārtins SJ "Jezuītu ceļvedis (gandrīz) visā")