Juris Rubenis: Ko nozīmē atsacīties no visām citām drošībām, vienīgo drošību atrodot Dievā?
Kolāža: Didzis Kukainis
Šī "Svētrīta" pārdomām mēs uzklausīsim Svēto Rakstu vārdus Marka evaņģēlija 10. nodaļā, sākot ar 17. pantu: "Kad viņš izgāja uz ceļa, viens pieskrēja un, ceļos nometies viņa priekšā, lūdza: "Labais Skolotāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvību?" Jēzus tam sacīja: "Kādēļ tu mani sauc par labu? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs. Baušļus tu zini: nenogalini; nepārkāp laulību; nezodz; nedod nepatiesu liecību; nekrāp; godā savu tēvu un māti." Bet tas viņam sacīja: "Skolotāj, to visu es esmu pildījis kopš savas jaunības." Jēzus, viņu uzlūkojis, iemīlēja to un sacīja: "Vienas lietas tev trūkst. Ej un pārdod visu, kas tev ir, un izdali nabagiem, tad tev būs manta debesīs; nāc un seko man." Un viņš, sadrūmis par šo vārdu, aizgāja nomākts, jo viņam piederēja lieli īpašumi. Uzlūkojis visapkārt savus mācekļus, Jēzus tiem sacīja: "Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā!" Un mācekļi bija satraukti par viņa vārdiem, Tad Jēzus vēlreiz tiem sacīja: "Bērni, cik grūti ir ieiet Dieva valstībā! Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā!"" Āmen.