Pārlasot "Straumēnus" jeb Citādā literatūra manā grāmatplauktā...

Foto: atrasts internetā, google.lv
Raksts pirmoreiz publicēts 2012. gada 6. augustā
Mani pēdējā laika grāmatu lasīšanas paradumi un Braiena L. Veisa grāmata "Mīlestība nekad nebeidzas"...

Foto: atrasts internetā, facebook.com
Raksti pirmoreiz publicēti 2012. gada 1. augustā un 15. augustā
Konfūcijs manā grāmatplauktā...

Attēlā: grāmatas vāka fragments
Raksts pirmoreiz publicēts 2012. gada 22. jūlijā
Koncentrējiet domas uz Labo ceļu. Stingri turieties pie tikuma. Balstieties uz cilvēciskumu. Rodiet izklaidi mākslās. /Konfūcijs/
Konfūcija sacītais un cilvēku nezūdošā interese par šo diženo skolotāju - šie divi faktori ir pamatā fenomenam, ka jebkuram sevi un citus inteliģentus cilvēkus cienošam indivīdam Konfūcijs ir nezūdoša garīga un morāla autoritāte. Nedaudz Konfūcijam un viņa sacītajam esmu pieskāries jau arī 2010. gada decembrī, taču šoreiz manas pārdomas izraisīja jauniegūtā grāmata par Konfūciju - Atēnas izdotā Anpiņas Dzjiņas sarakstītā "Īstais Konfūcijs. Domātāja un politiķa dzīve." Un, grāmatu atverot, pretī veras skaidrs un nepārprotams teikums, ka Konfūcijs nodevās dzīvei un arī zināja, kā to dzīvot. Un Konfūcijs uzskatīja, ka mācīšanās un vēlme sevi pilnveidot ir tā, kas mūsu dzīves laikā neļauj mums pieļaut kļūdas. Tāpat arī mācīšanās un pilnveidošanās cilvēkam sniedz izpratni par dzīvē būtisko un ilglaicīgo, līdzīgi kā tas ir ar daudzu citu viedo vīru atstātām mācībām, kuras pauž diezgan līdzīgus uzskatus. Manuprāt, viss ģeniālais ir vienkāršs - dzīves būtiskākās lietas ir arī lglaicīgākās un tās ir garīgums, zināšanas, pārdomas un apceres par dzīves jēgu, uzdevumiem un mūsu sūtību, kā arī grāmatu lasīšana un daudzu burvīgu literatūras šedevru iepazīšana savas dzīves laikā.
Pilnveidojot sevi, pilnveidojam apkārtējos cilvēkus jeb pēc grāmatas "Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari" izlasīšanas...

Attēlā: grāmatas vāka fragments
Raksti pirmoreiz publicēti 2012. gadā, no 2. jūnija līdz 10. jūlijam
Protams, visas tās emocijas un patīkamās sajūtas, kuras pārņem, kad izlasīta patīkama un aizraujoša grāmata, nevar nekādiem vārdiem aprakstīt, taču nedaudz emociju pasaulē gan arī var ieiet, izlasot manas pārdomas.
To, ka nedrīkst lasīt dažādas atsauksmes par grāmatām, pirms pats esi tās iegādājies un izlasījis, to zināju sen un arī šajā gadījumā rīkojos līdzīgi - neko nelasīju internetā, bet iegādājos grāmatu, izlasīju, izpratu tanī sniegtās pamācības un savas sajūtas lieku šeit, pārdomās "uz papīra".
Zem Skorpiona zīmes...

Raksts pirmoreiz publicēts 2012. gada 12. aprīlī
Man pat negribas īsti rakstīt šos vārdus un šo grāmatas nosaukumu, kur nu vēl ko vairāk, jo kaut ko tādu uzzināt par vēstures patieso seju ir ne tikai šoks, bet pat vājprātīgs izbrīns, kādu līdz šim neesmu nekad piedzīvojis... Lūk, kāda patiesībā ir vēsture!
Par dvēseļu sarunām debesīs jeb Reinkarnācija ir izaugsmes skola...
Foto: atrasts internetā, google.lv
Raksts pirmoreiz publicēts 2012. gada 24. jūlijā
Reiz jau senāk rakstīju, kā pie manis nokļūst dažādas interesantas lasāmvielas jeb grāmatas - mani it kā kāds virzītu gar grāmatnīcas grāmatu plauktiem un liktu attiecīgās grāmatas izvēlēties. Es īpaši daiļliteratūru neiegādājos, kaut gan pēdējā laikā kaut ko no tās tomēr esmu nopircis, piemēram, Kafkas stāstus un nedaudz arī kaut ko biogrāfisku, piemēram, "Iemīlējies Prusts". Taču mani uzrunā ezotēriska un metafiziska literatūra, īpaši tāda, kura spēj sniegt zināšanas par kaut ko, kas nav no šīs jeb Zemes pasaules, bet gan attiecas uz gara jeb dvēseļu pasauli, jo tā ir vieta, uz kuru mums būs jādodas, lai nedaudz atpūstos un sagatavotos savai nākamajai inkarnācijai jebšu arī paliktu turpat un pilnveidotos Debesīs...
Grāmatas apskats: Federiko Andahazi "Anatoms"

Attēlā: grāmatas autors Federiko Andahazi; atrasts internetā, izmantojot google.lv
Par Hansu Kingu, viņa uzskatiem un viņa sarakstīto grāmatu "Katoļu baznīca"...

Foto: Hanss Kings; atrasta internetā, izmantojot google.lv
Raksts pirmoreiz publicēts 2012. gada 23. jūlijā
Hanss Kings nav parasts katoļu baznīcas teologs un vispār kristietības vēsturnieks, tāpat kā viņa grāmata tāda nav. Viņš pats saka šādi: "Bet es rakstu šo vēsturi kā viens no tiem, ko tā ir tieši skārusi, kā cilvēks, kurš tādus fenomenus kā garīgās represijas un inkvizīcija, raganu dedzināšana, ebreju vajāšana un sieviešu diskriminācija, arī izrautus no vēstures konteksta, var "saprast", bet nevar "piedot". Es rakstu kā cilvēks, kurš nostājies to pusē, kuri kļuva par upuriem vai savā laikā iepazina dažu Baznīcas praktisko darbību nekristīgumu un apzīmogoja tās ar kauna zīmi." Hanss Kings man ir ļoti tuvs autors, jo mūsu uzskati lielā mērā sakrīt un atbalstu viņa uzskatos es gūstu arī par Baznīcas ietekmi uz vēstures veidošanās procesu un tās darbību dažādos vēstures periodos. Kings šajā savā darbā parāda katoļu Baznīcas ārkārtīgo pretrunīgumu, ko pats arī pamato, sacīdams: "Baznīcas vēsturnieki un teologi domā, ka katoļu Baznīca ir milzīgs, vecs koks, kurā vienmēr ir arī sapuvuši augļi un nokaltuši zari, bet kurš tomēr nepārtraukti attīstās, plaukst un pilnveidojas."
Par garīgo atdzimšanu un pēdējo savas Zemes dzīves dienu...

Foto: atrasts internetā, google.lv
Ieraksts pirmoreiz publicēts 2012. gada 20. jūlijā
Dzīve ir lieliska, dzīve ir skaista, ja vien zem matērijas gružiem atrodat Dievu. Nepieļaujiet mainīgajam dzīves un nāves attēlam jūs hipnotizēt - saskatiet nemirstību! Tā ir visiepriecinošākā lieta, ko varat piedzīvot. Dievs neredzams mīt mēnesī, saulē un zvaigznēs, un pat jūsu sirdsapziņa ir Dieva balss. Ir tikai viens ceļš uz Dieva atklāsmi - patiesa ticība un meditācija.
Izlasot grāmatu "Pagrīdes citādība"...

Foto: atrasts internetā, google.lv
Raksts pirmoreiz publicēts 2012. gada 17. augustā
Neko jaunu un dižu pēc šīs gana skandalozās grāmatas izlasīšanas jau es nepateikšu, taču savu redzējumu publiskošu. Vispirms man jāatvainojas, ka šis noteikti būs ļoti subjektīvs pārspriedums, taču neko citu no manis nevar sagaidīt, jo pats esmu padomju pēdējo gadu produkts, līdz ar to nevaru objektīvi izsacīties par "to laiku" tikumiem un notikumiem.
Grāmatu iegādājos tīri intereses pēc, lai palasītu tās paaudzes stāstus par saviem cilvēciskās esamības un mīlestības meklējumiem, jo es nekādi citādi to nevaru nosaukt, pretējā gadījumā tā jau būtu nicināšana, kura man ir nepieņemama. Protams, ne visu aptaujāto viedoklim un viņu personīgajam redzējumam un ne visos aspektos es varu piekrist, taču, kā jau rakstīju, šis ir mans subjektīvais viedoklis.
Pārdomas, radušās pēc A. Saļikova grāmatas "Sūfiji. Mīlestības ceļš" izlasīšanas un tajā paustās gudrības apdomāšanas...
Attēlā: grāmatas vāka fragments
Puspajokam, pusnopietni - lēnām sāku
palikt kā Gogolis, jo, kā nakts, tā īstais laiks pārdomu
rakstīšanai. Tā runā, ka Gogolis arī rakstījis caurām naktīm, tādēļ
es tā viņu pieminu...
Pāris vārdos sakot - šī A. Saļikova grāmata būtu jāizlasa katram
ikvienam, jo tās garīgās pērles un dziļie domugraudi, kuri birtin
birst no šīs grāmatas teksta rindām noteikti neatstās vienaldzīgu
nevienu lasītāju, kurš paņems un izlasīs šo bagātīgo grāmatu. Pats
autors par šo grāmatu saka sekojošo un es varu tikai viņa vārdiem
pievienoties: "Šī grāmata ir kā ceļojums uz sevi, ar galveno
ceļamērķi - harmonija visās lietās un attiecībās, atvērtība un
pieņemšana - līksma un pateicīga pieņemšana." Un tieši tādēļ
šādas grāmatas nevar tā vienkārši lasīt kā romānus, man personīgi
blakus bija bloknots, kurā es atzīmēju un piezīmēju visas man
būtiskās lietas, ko es bagātīgi saņēmu no šī daiļdarba. Šo grāmatu
esmu jau paspējis izlasīt divas reizes, taču šī literatūras un
filosofiskās domas pērle ir no tiem literatūras šedevriem, kuru var
un vajag vērt vaļā pēc iespējas bieži un katru reizi atradīsi
tekstā ko jaunu, iepriekš nemanītu un tieši aktuālajā momentā
noderīgu kā padomu. Šī grāmata nav vienkārši literatūra, bet liela
un nozīmīga bagātība sevis un savas attieksmes pret notiekošo
harmonizēšanai.