Pilnveidojot sevi, pilnveidojam apkārtējos cilvēkus jeb pēc grāmatas "Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari" izlasīšanas...

Attēlā: grāmatas vāka fragments

Raksti pirmoreiz publicēti 2012. gadā, no 2. jūnija līdz 10. jūlijam

Protams, visas tās emocijas un patīkamās sajūtas, kuras pārņem, kad izlasīta patīkama un aizraujoša grāmata, nevar nekādiem vārdiem aprakstīt, taču nedaudz emociju pasaulē gan arī var ieiet, izlasot manas pārdomas.

To, ka nedrīkst lasīt dažādas atsauksmes par grāmatām, pirms pats esi tās iegādājies un izlasījis, to zināju sen un arī šajā gadījumā rīkojos līdzīgi - neko nelasīju internetā, bet iegādājos grāmatu, izlasīju, izpratu tanī sniegtās pamācības un savas sajūtas lieku šeit, pārdomās "uz papīra".

Mani nebeidz pārsteigt tā sajūta, ka labas grāmatas, no kurām gan es, gan tie, kuriem tās iesaku, var kaut ko iegūt savai pilnveidei, atrod mani pašas, grāmatnīcās mani īpaši uzrunājot. Un tā notika arī ar "Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari". Kā jau vēsta grāmatas apakšvirsraksts, tad grāmatu izlasot un izprotot tanī paustās atziņas, var gūt iedvesmojošu pieredzi savas dzīves pilnveidošanai mūsu trauksmes pilnajā gadsimtā. Un es pilnībā varu parakstīties zem šiem vārdiem. Jau no grāmatas pirmajām lappusēm mums pretim veļas zināšanu bumba, kura tālākajās grāmatas lappusēs kļūst aizvien koncentrētāka. Lai gan daudzi neesot atraduši šajā grāmatā neko īpašu, es gribu sacīt, ka viņi, acīmredzot, nezin, ko meklē vai arī neprot (varbūt nemaz negrib?) ņemt pretī tās zināšanas, kuras tiem bagātīgi tiek kaisītas priekšā. Šeit atkal svētīgi atcerēties senseno teicienu par pērlēm un cūkām.

Grāmatas bagātības sāk īsteni parādīties no otrās nodaļas. Pirmajā nodaļā ir vispārīgs apraksts par sižetiskās līnijas ierosinošo notikumu, kas parāda to, kas daudziem tāpat skaidrs - jānotiek dzīvē kaut kam gana sliktam ar veselību, lai aizdomātos par turpmāko dzīves ceļa virzību un beidzot kaut ko tajā visā mainītu.

Protams, nevienam nekas šajā grāmatā netiek uzspiests un likts īstenot savā personīgajā dzīvē, bet gan, protams, rekomendēts labākas, saskanīgākas un iedvesmojošākas dzīves veidošanai. Un tās literārās pērles - jā, man un arī daudziem būtu ko pamācīties! Padomi un ieteikumi - bet kādās formās un teikumos! Pat nepiekrītot tiem, vienkārši gribas īstenot un ieviest tos savā turpmākajā dzīvē.

Grāmatas autors pirmajai nodaļai liek trāpīgu virsrakstu "Modinātājzvans". Tas tādēļ, lai aizdomātos, ka arī mūsu ikviena dzīvē var pienākt mirklis, kad mums būs jāpārdomā savas dzīves patiesās vērtības. Ir vērts aizdomāties!

Man jau pat gandrīz nekas nav jāsaka saviem vārdiem, jo šajā grāmatā, burtiski to atverot jebkurā vietā, var izlasīt kādu ikviena dzīvē noderīgu un pielietojamu atziņu.

Personīgi man ne vienmēr viss šajā dzīvē šķiet pieņemams un akceptējams, un tādas lietas ir arī šajā grāmatā, piemēram, doma par mūsu nemirstību u.tmldz. Es uzskatu, ka mirst visi un tas pat visiem ir jādara, jo savādāk nevar sasniegt to dvēseles līmeni, kurā vairs nenotiek reinkarnācija ar kārtējo iemiesošanos uz Zemes. Bet tanī pat laikā šajā grāmatā ir minēts teikums, ka šī filosofija var palīdzēt atjaunot sevi - gan garīgi, gan fiziski un tam gan es visnotaļ varu piekrist, jo tik tiešām šīs grāmatas mācība to spēj izdarīt. Esmu par to pilnībā pārliecināts!

"Brīdī, kad pārtrauc izšķiest laiku, dzenoties pakaļ dzīves lielajām baudām, sāc izjust prieku par mazumiņu, vai nu vērojot zvaigžņu dejas mēness piestarotajās debesīs, vai arī ļaujoties saules glāstiem burvīgā vasaras rītā."

Visbeidzot - iesaku grāmatu izlasīt ikvienam, kurš vēlas atklāt "dārgumu krātuvi - spēju patverties sevī, gaidot apgaismību un brīdi, kad tiksi izmantots kādiem augstākiem mērķiem."

"Kā tu baro savu ķermeni, tā tu baro savu prātu!"

"Gribasspēka trūkums ir garīga saslimšana!"

"Liels gribasspēks un spēja sevi disciplinēt ir svarīgas īpašības, kas piemīt ar stingru raksturu apveltītiem sava izvēlētā ceļa gājējiem."

"Ar tēraudcietu disciplīnu tu kaldināsi raksturu, kurā netrūks ne drosmes, ne miera. Ar stingra gribasspēka palīdzību tev lemts sasniegt dzīves augstāko ideālu un dzīvot dievišķā mājoklī, kurā mājo labestība, prieks un vitalitāte. Tas, kuram šo tikumu nav, līdzinās bez kompasa palikušam jūrniekam, kurām beigās lemts iet bojā kopā ar savu kuģi."

*******

Jau no pirmā atvēruma šī grāmata sāk sava lasītāja pārsteigšanu. Savu gudrības graudu mums sniedz Džordžs Bernards Šovs, sakot sekojošus vārdus: "Manā izpratnē dzīve ir ne tikai sveces liesmiņa vien. Tā ir varena lāpa, kura šobrīd man ielikta rokās. Un es gribu, pirms nodot to tālāk nākamajām paaudzēm, likt tai liesmot, cik vien iespējams spoži." Vai nav brīnišķīgi un viedi vārdi, salīdzinot mūsu dzīvi ar varenu lāpu? Vai vārdi nav patiesi un konteksts skaidrs? Tie parāda arī mūsu patieso būtību - katram cilvēkam sava dzīve jāizdzīvo cik maksimāli iespējami un to var izdarīt, ja atrod sevī vēlmi tiekties pēc garīguma un to meklēt... Ne baznīcu garīgumu, bet dvēseles patieso garīgumu, kas sevī ietver līdzcietību, mīlestību un dievišķo bausli "mīli savu ienaidnieku" - lūk, garīguma meklēšanas alfa un omega!

Es esmu sapratis vienu unikālu dzīves patiesību, ko iesaku arī ikvienam citam izprast - mūsu dzīvi mēs veidojam paši un savas dzīves notikumus lielākoties izvēlamies paši, tikai ar pavisam nelielu ārējo spēku ietekmi. Ja runātu proporcijās un procentos, tad tas apmēram varētu būt 80:20. Suzuki ir sacījis šos vārdus un viņam ir pilnīga taisnība: "Es esmu dzīves mākslinieks, un mans mākslas darbs ir mans mūžs."

Un šī grāmata, ko daudzi dēvē par savu, ikvienam sniedz dzīves uzskatus izmainošu redzējumu, tā parādot, kur īstenībā slēpjas visa patiesība un mūsu eksistences jēga. Mūks mūs aicina mainīt redzespunktu, no kura raugāmies uz lietām, jo mūsu dzīvē nevar ienākt nekas jauns, ja mēs nevēlamies paraudzīties savādāk, ar paplašinātu interesi un redzesloku, jo ikdienišķā sterilā dzīve mūs noved pie situācijas, kad dzīves trauks ir pilns un tam seko dzīves noriets. Jau senāk esmu apzinājies, ka cilvēks un viņa mūžs nav doti šajā pasaulē tāpat vien; katram ir uzdevums, mērķis un sūtība. Pirmais un pats svarīgākais ir - garīgi pilnveidoties, lai sirdī iemājo mīlestība pret savu esību, tad radīsies vēlme mīlēt citus un arī spēks to visu realizēt. Viljams Džeimss ir sacījis šādus vārdus: "Vairākums cilvēku dzīvo - fiziski, intelektuāli vai morāli - visai ierobežotā sava potenciāla lokā. Ikvienā no mums rodams vitalitātes un enerģijas avots, no kura pasmelt spēku, par ko pat neesam sapņojuši."

Ikvienā dzīvē pārmaiņas var ienākt tikai tad, ja tās vēlas pieņemt un pieņemt bez kavēšanās. Ja vēlas pārmaiņas, tās aktīvi jāmeklē, jāīsteno un tad neizpaliks arī rezultāts. Un ikvienu pārmaiņu pirmais katalizators ir dziļa ielūkošanās sevī un savas būtības izpratne, sūtības un esamības izziņa. Jau Karls Jungs ir sacījis sekojošo: "Cilvēka vīzija top skaidra tikai tad, ja viņš spēj ielūkoties savā sirdī. Tas, kurš vēro ārējo pasauli - sapņo. Tas, kurš lūkojas sevī, gūst apgaismību." Lūk, kādēl arī es personīgi nodarbojos ar pašizziņu - lai nonāktu līdz apgaismībai. Skaidri apzinos, ka tas nav ātrs ceļš, bet tādēļ tam ir dots mūsu mūžs, lai kaut mūža nogalē to sasniegtu, izprastu un nodotu tālāk. Labāk to ir sākt darīt agrāk, jaunākos gados, lai būtu nedaudz vairāk laika šai sevis pašizziņas nodarbei.

Ja jāsaka godīgi, daudzas mācības un idejas, kuras ir paustas šajā grāmatā, nemaz nav ne jaunas un ne arī ar kaut ko īpaši unikālas. Es daudzas no tām esmu jau lasījis arī Epiktēta un citu filosofu darbos, kuros arī pausta nostāja, ka viss ir atkarīgs no tā, kā uz doto mirkli, situāciju vai gadījumu paraugās - skumji vai optimistiski. Tas arī viss, jo mūsu prāts ir mūsu galvenais ierocis, ar kuru nepieciešams gudri un pareizi rīkoties, lai mūsu ziedošo prāta dārzu nepiesārņotu ar negatīvo un indīgo.

Ir daudz domātāju, filosofu un gudru ļaužu domas, pārdomas un filosofija iepazīta, daudz ideju, domu un viedokļu aizgūts no tiem arī manā dzīvē, taču šiem indiešu filosofa Patanjali vārdiem ikvienā cilvēkā būtu jākļūst par pamatu turpmākajā attīstībā: "Kad tevi iedvesmo kāds liels mērķis vai kāds neparasts projekts, visas tavas domas pēkšņi atraisās; tavs prāts vairs nepazīst robežu; tava apziņa paplašinās visos virzienos, un tu atrodies jaunā, lielā un brīnišķā pasaulē. Snaudošie spēki, spējas un talanti atdzīvojas, un tu atklāj, ka esi kļuvis daudz varenāks, nekā jebkad esi uzdrīkstējies sapņot."

Mums savā dzīvē jāatrod ar ko pilnīgi aizpildīt savu laiku un ar to pilnībā jānodarbojas - ar šo savu aizraušanos. Taču jāatceras, ka to nevar izvirzīt par pašmērķi, tai jābūt ar vēlmi un tiecību uz laba darīšanu citiem cilvēkiem, kaut parasti tas notiek tīri automātiski, viss ir sajūgts savā kārtībā. Mūks grāmatā sniedz mums vēl kādu vērtīgu padomu, kā padarīt savu dzīvi un esību jēgpilnu: "Vislabākais, ko cilvēks savā labā var sākt darīt, ir regulāri iziet ārpus savas komforta zonas robežām. Izvēlēties kādu mazāk iebraukto ceļu. Atbrīvoties no zirnekļu tīkliem. Vairs nebūt tik pragmatiskiem. Sākt darīt to, ko vienmēr esam vēlējušies."

Šo grāmatu varētu citēt un citēt, jo katrā rindkopā vīd noderīga un aktuāla doma, tādēļ iesaku šo grāmatu izlasīt un izprast ikvienam personīgi, jo tikai tad tā varēs sākt darboties ikviena dzīvē. Un atceries, ka viss ir atkarīgs no tā, ko tu domā, nevis no tā, ko kāds cits domā vai runā par tevi, tavu domāto un runāto!