Par Hansu Kingu, viņa uzskatiem un viņa sarakstīto grāmatu "Katoļu baznīca"...
Foto: Hanss Kings; atrasta internetā, izmantojot google.lv
Raksts pirmoreiz publicēts 2012. gada 23. jūlijā
Hanss Kings nav parasts katoļu baznīcas teologs un vispār kristietības vēsturnieks, tāpat kā viņa grāmata tāda nav. Viņš pats saka šādi: "Bet es rakstu šo vēsturi kā viens no tiem, ko tā ir tieši skārusi, kā cilvēks, kurš tādus fenomenus kā garīgās represijas un inkvizīcija, raganu dedzināšana, ebreju vajāšana un sieviešu diskriminācija, arī izrautus no vēstures konteksta, var "saprast", bet nevar "piedot". Es rakstu kā cilvēks, kurš nostājies to pusē, kuri kļuva par upuriem vai savā laikā iepazina dažu Baznīcas praktisko darbību nekristīgumu un apzīmogoja tās ar kauna zīmi." Hanss Kings man ir ļoti tuvs autors, jo mūsu uzskati lielā mērā sakrīt un atbalstu viņa uzskatos es gūstu arī par Baznīcas ietekmi uz vēstures veidošanās procesu un tās darbību dažādos vēstures periodos. Kings šajā savā darbā parāda katoļu Baznīcas ārkārtīgo pretrunīgumu, ko pats arī pamato, sacīdams: "Baznīcas vēsturnieki un teologi domā, ka katoļu Baznīca ir milzīgs, vecs koks, kurā vienmēr ir arī sapuvuši augļi un nokaltuši zari, bet kurš tomēr nepārtraukti attīstās, plaukst un pilnveidojas."
Un es varu piekrist Kinga jautājumam par to, ka pasaulē nav nevienas tik lielas institūcijas, kura mūsdienu demokrātijas laikmetā tik nievājoši izturētos pret citādi domājošajiem un kritiķiem savās aprindās, un neviena tā nediskriminē sievietes, aizliegdama pretapaugļošanās līdzekļus, priesteru laulības un sieviešu ordinēšanu. Tāpat neviena institūcija tik stipri nepolarizē visā pasaulē sabiedrību un politiku, ieturēdama tik ļoti stingras pozīcijas attiecībā uz abortiem, homoseksualitāti, eitanāziju un tamlīdzīgi. Turklāt tas vienmēr notiek ar nekļūdīguma auru, it kā tā būtu paša Dieva griba.
Arī Hanss Kings norāda, ka Jēzum, kurš visu mērīja ar tuvākmīlestības mēru, otršķirīgi bija daži likumu priekšraksti; Viņš savā valstībā pieņēma arī reliģiski citādi domājošos, muitniekus, laulības pārkāpējus un pat prostitūtas. Respektīvi, tas nozīmē un kas saskan ar manu pārliecību - Dieva valstība un Viņa īstenā Baznīca ir tur, kur ir sieviešu ordinēšana un pilnīgi visu sabiedrības grupu pieņemšana, tostarp, arī homoseksuālu cilvēku nenosodīšana līdz pat viņu ordinēšanai Kristus Vārda kalpa amatā - priestera, bīskapa un citos. Un mana pārliecība sakņojas Kristus pārliecībā - Jēzus prasa ne tikai ārēju Dieva baušļu ievērošanu, bet šo baušļu pildīšanu pēc tuvākmīlestības mēra līdz pat pašaizliedzīgai kalpošanai bez šķiru vai kārtu ievērošanas, ar došanu arī bez saņemšanas pretī, līdz piedošanai bez robežām. Īsi sakot, labvēlīga mīlestība, kura ietver arī pretinieku, pat ienaidnieku. Dieva un līdzcilvēku mīlestība ar sevis paša mīlestības mēru. Lūk, Kristus Baznīca un viss Viņa pamatlikums!
Lasot un pārdomājot H. Kinga rakstīto, es nevaru nepiekrist, ka katoļu un arī dažas citas Baznīcas ir novērsušās no agrīnajiem Baznīcas tēviem, kuri skaidri pasaka, ka sievietes un vīrieši ir absolūti līdzvērtīgi un var ieņemt mācītāju amatus pilnīgi līdzvērtīgi, un tā gan būtu paša Dieva gribas ievērošana, jo Viņš taču radīja līdzvērtīgus cilvēkus - vīrieti un sievieti un to darīja "pēc sava ģīmja un līdzības", līdz ar to Dievs ir absolūti nediskriminējoši līdzvērtīgs un mūsdienās nebūtu pieļaujama tik klaja sieviešu nicināšana un nepielaišana pie garīgajiem amatiem.
Es jau esmu šiem jautājumiem pāris reizes pieskāries un savos uzskatos balstos uz Kristus tuvākmīlestības pārākumu pār cilvēku izdomājumiem un abu dzimumu un visu cilvēku līdzību Dievam, līdz ar to arī to tiesībās ieņemt garīgos amatus, kuru ieņemšanai nav nepieciešama kāda īpaša atļauja vai ordinācija, jo Kristus Vārdu var sludināt ikviens, kuram ir aicinājums (tas var būt saņemts arī harismātiskā veidā - kā redzējums, vīzija vai norādījums "no debesīm" un tas ir uzskatāms arī par ordināciju no Dieva caur Kristus nesto upuri, jo aicinājumu nesaņem persona, kura nav kristīta, līdz ar to augšāmceļoties jaunai dzīvei!)
Mani patiesi skumdina, ka katoļu Baznīca ir autoritāra iestāde, nevis absolūts tuvākmīlestības paraugs, kādai tai vajadzētu būt, ja tā vēlas saukties par patieso Kristus Baznīcu, jo Kristus taču nebija autoritārs un institucionāls, bet gan "visu kalpu kalps" un pie sevis pieņēma ikvienu un neatraidīja kaut kādu iedomātu "grēku" dēļ!
Tāpat kā Hanss Kings, arī es pieskaršos jautājumam par to, kādai Baznīcai turpmākajos gadsimtos pieder nākotne un attīstības perspektīvas. Tātad nākotne būs Baznīcai, kura:
- pieņems un, nepieciešamības gadījumā pēc personas vēlmes, ordinēs sievietes un homoseksuālas personas mācītāja un bīskapa amatā;
- būs ekumeniska un atvērta visiem un visām Baznīcām un draudzēm, tostarp neatkarīgajām, tai skaitā, arī harismātiskajām;
- par savu galveno mērķi un līdzekli izvēlēsies tuvākmīlestību, tostarp pieņems un akceptēs arī LGBT ļaudis, ļaujot arī tiem Baznīcā aktīvi darboties un kandidēt uz Baznīcas amatiem un ordināciju;
- atzīs visu Baznīcas amatu vienotību Kristū, atcels ekskomunikāciju kā līdzekli un balstīsies uz absolūtu euharistijas kopību;
- par saviem "baušļiem" pieņems tādus jēdzienus kā tuvākmīlestība, ekumenisms, katras lokālās Baznīcas autonomija un visu pamatu pamats - Kristus!!!
Tāda, lūk, man paveras nākotnes Baznīcas aina un tādu to saskata arī šis katoļu teologs un Baznīcas vēsturnieks Hanss Kings!