Par garīgo atdzimšanu un pēdējo savas Zemes dzīves dienu...
Foto: atrasts internetā, google.lv
Ieraksts pirmoreiz publicēts 2012. gada 20. jūlijā
Dzīve ir lieliska, dzīve ir skaista, ja vien zem matērijas gružiem atrodat Dievu. Nepieļaujiet mainīgajam dzīves un nāves attēlam jūs hipnotizēt - saskatiet nemirstību! Tā ir visiepriecinošākā lieta, ko varat piedzīvot. Dievs neredzams mīt mēnesī, saulē un zvaigznēs, un pat jūsu sirdsapziņa ir Dieva balss. Ir tikai viens ceļš uz Dieva atklāsmi - patiesa ticība un meditācija.
Jūs, kurš lasāt, un es, kurš šo rakstu, tāpat kā pārējie iedzīvotāju miljardi, kuri šobrīd dzīvo uz Zemes, pēc simtas gadiem eksistēs tikai kā domas. Gan izcilie, gan necilie būs jāaprok zem velēnām vai jāatdod kremācijas liesmām. Mēs, kas šobrīd jūtamies tik pārliecināti, ka ēdīsim savas brokastis, pusdienas un vakariņas, reiz nespēsim nedz runāt, nedz norīt kādu kumosu. Lūpas būs slēgtas uz mūžiem.
Mēs, kam tik ļoti patīk uzklausīt komplimentus, strauta čalas, skaistas melodijas un mīļoto čukstētos vārdus, reiz nedzirdēsim ne skaņas no šīs skumjās pasaules.
Ja tam neizbēgami jānotiek, tad kādēļ nodrošināt pastāvīgu komfortu šim ķermenim, kas kūst kā no sviesta darināsta lelle? Nāves kvēle izkausēs sastingušos ķermeņa atomus. Vai vispār esat apsvēris, ka jums pieder tikai šī viena dzīve un pēc tās piebiedrosieties citu dvēseļu ēnu miljoniem, kas savulaik ir domājušas, dzīvojušas, mācījušās, priecājušās un nomirušas, paņemot līdzi nepiepildītās cerības?
Reinkarnācija neapšaubāmi ir reāls notikums, bet vai aptverat, ka jums nekad vairs nebūs tieši tāds pats ķermenis un prāts, draugi tajā pašā veidolā, tāds pats dzīvesveids un nāve kā šajā dzīvē?
Atcerieties: dažus skumju un prieka pilnus gadus jums uz laika "kinoekrāna" jāatveido noteikta loma. Pēc tam šī konkrētā dzīves kinofilma tiks ielikta aizmirstības plauktā un nekad netiks demonstrēta. Taču var arī gadīties, ka to parāda uz citas reinkarnācijas "ekrāna".
Vai jāraud par to, ka dvēselei jānomet lētais miesas ietērps, lai tā vietā uzvilktu mirdzošu nemirstības mantiju? Vai jābīstas nāves, ja jāmirst ir visiem - kā nemirstību sludinošiem svētajiem, tā arī bailēs no nāves trīsošiem vienkāršiem ļaudīm? Tā ir universāla pieredze, kas jāpiedzīvo visiem.
Fragments no Paramhansas Joganandas grāmatas "Karma un reinkarnācija"