Būtiskākās atziņas no teologa Jura Rubeņa meistarklases «Apzinātība. Vērība. Klātbūtne»

Foto: unsplash.com, Aaron Burden

Pavisam nejauši pirms kāda laika uzgāju, ka šī gada 5. janvārī norisinājās konference "Iedvesma un Līdzsvars 2017", kurā ar diviem priekšlasījumiem uzstājās arī manai domāšanai un pasaules uzskatam tuvais mācītājs, kontemplācijas un meditācijas skolotājs, teologs Juris Rubenis. Viena no šīm priekšlasījumu tēmām bija meistarklase "Apzinātība. Vērība. Klātbūtne". Liela tēma, nenoliedzami, tādēļ šo klausoties un vērojot, sev piefiksēju būtiskākās šīs lekcijas atziņas, ar kurām tagad dalos arī ar jums, mani lasītāji. Lai noder un bagātina jūsu iekšējo pasauli un ienes jaunas vēsmas jūsu domu, jūtu un aktivitāšu pasaulē! Svētīgi! 

• Nopietnu jautājumu risināšana prasa pārmaiņas visā mūsu dzīves sistēmā.
• Visu reliģiju un to tradīciju uzdevums ir palīdzēt cilvēkam pamosties un orientēties šajā ļoti sarežģītajā realitātē, kurā mēs atrodamies. 
• Vienīgā adekvātā vai gudrā reakcija šajā sarežģītajā pasaulē ir nevis steigties veidot koncepcijas vai spriedumus, bet pamosties un ļoti rūpīgi vērot - redzēt, kur es esmu, kāda ir šī pasaule, kas šajā pasaulē notiek, kas notiek manī.
• Meditācija cilvēka ķermenī izraisa bioķīmiskas un fizikālas izmaiņas, tā palīdz pārvarēt stresu, normalizēt asinsspiedienu un samazināt (vai pat pilnīgi noņemt) sāpes. Ir konstatētas izmaiņas cilvēka vielmaiņā, sirds darbībā, elpošanā, asinsspiedienā un smadzeņu ķīmijā.
• Meditācija - tā ir prakse, kas var palīdzēt daudziem cilvēkiem sevi sakārtot ķermeniski.
• Meditācijas un vērības prakse palīdz izvairīties no izdegšanas un stratēģiski redzēt situāciju, kurā mēs atrodamies. 
• Visas labās lietas kļūst par sliktām, ja tās kļūst kā atkarības.
• Bieži vien mēs strādājam par daudz tāpēc, lai bēgtu paši no sevis un izvairītos no jautājumiem, ar kuriem mēs satiktos, ja mums būtu pārāk daudz brīva laika. 
• Vajadzētu būt kādam cilvēkam, kurš laiku pa laikam vadītājam pienāktu klāt un pateiktu: "Pastrādā drusku mazāk, atpūties, nedari šodien visu, ko esi izdomājis!" 
• Ja mēs sev neizcīnām brīvības telpu, tad darbs "apēd" mums mūsu dzīvi.
• Garīgums ir labprātīga atvērtība un gatavība pārmaiņām, pārveides procesam, kas nepieciešams, lai es kļūtu par patiesu, identisku cilvēku.
• Labs garīgums nevis cilvēku apkalpo, bet nāk, lai cilvēku mainītu - darītu mūs plašākus, dziļākus, redzīgākus.
• Īsts garīgums vienmēr ir transformatīva lieta, kas grib cilvēku attīstīt un mainīt, lai mēs varētu plašāk redzēt sevi un to realitāti, kurā mēs atrodamies.
• Lai mēs varētu satikt sevi un realitāti, kurā mēs esam, mums laiku pa laikam ir vajadzīgs klusums un vērība.
• Garīgums pamatā nav stāsts par reliģiskām ceremonijām un dogmām, bet gan tā ir vērīga attieksme pret esību - dzīvi, kas ir pati lielākā Dieva dotā dāvana. 
• Lai mēs spētu pieņemt gudrus, redzīgus lēmumus, mums jābūt pamodinātiem, apzinātiem un vērīgiem pret visu, kas ir. 
• Vērības prakse mums atgādina: no tā, KĀ tu redzi, ir atkarīgs, KO tu redzi. MAN eksistē tikai tas, ko pamanu. Mana pasaule ir tā pasaules daļa, ko redzu.
• Katrā reizē, kad es savā dzīvē esmu saticies ar sevi kādā dziļākā līmenī, es esmu pārvarējis bailes. 
• Konfrontēšanās ar sevi vienmēr ir izaicinošs un biedējošs process. 
• Spēja ieraudzīt, spēja kļūt uzmanīgam, ieraudzīt to, ko es parasti neredzu, negribu redzēt vai nespēju vēl redzēt, ir pati svarīgākā tēma dzīvē. 
• Tas, ko mēs redzam šobrīd, ir tikai daļa no iespējamā un mums ir bezgalīgas iespējas augt. 
• Bieži mēs vēlamies, lai tā pasaule mainās, bet neparaugāmies uz sevi, lai redzētu, ka jāmainās ir mums, jāaug un jāpilnveidojas mums pašiem.
• Pašas lielākās pārmaiņas ir pārmaiņas tajā, kas redz, tajā, kas skatās.
• Vērība vai apzinātība vienmēr ir mūsu inteliģences pamats. Vērīgs, uzmanīgs cilvēks ir inteliģents cilvēks. 
• Inteliģents cilvēks ir cilvēks, kurš tiecās daudz maz adekvāti uztvert realitāti. 
• Daudzi cilvēki, kuri jocīgi reaģē, parāda, cik slikti viņi redz lietas, cik slikti viņi redz pasauli.
• Katram cilvēkam patiešām ir vajadzīgs kvalitatīvs klusums.
• Klusums un vienatne, kurā mēs mācāmies apzinātību vingrināt. Klusums palīdz kļūt vērīgākam. Klusumā sākam pamanīt to, kas vienmēr ir klātesošs, bet troksnī nemanāms.
• Meditācijas prakse lielā mērā saistās ar šiem trim vārdiem - atlaišana, iztukšošanās, brīvība. 
• Pirmajā dzīves daļā mēs apgreidojamies, mācāmies, ieķeramies, otrajā dzīves daļā pati lielākā lieta ir daudz ko atlaist un aizmirst. 
• Ja tu esi pārāk pilns ar sevi, tad principā tevī nekas jauns nevar ienākt.
• Vērības prakse motivē cilvēku atlaist, iztukšoties, atbrīvoties no visa, kas var aiziet. 
• Paliek pāri tas, kas tu esi īstenībā; tad tu vari satikt sevi, to, kas tu esi īstenībā.
• Starp stimulu un atbildi ir telpa. Šajā telpā ir mūsu vara izvēlēties atbildi. Mūsu atbildē ir mūsu izaugsme un brīvība.
• Netrenētam cilvēkam 95% viņa rīcības nosaka automātiskas reakcijas - cilvēka paša tur nav klāt, rīkojas kā tāds automāts, kurš noteiktā veidā reaģē uz noteiktiem stimuliem.
• Ceļš ir pats labākais simbols, kas norāda uz komforta zonas atstāšanu. 
• Patiesā ceļā vienmēr ar tevi notiek nestandarta lietas, tāpēc tevi maina ceļš, tāpēc tevi maina nestandarta situācijas.
• Ticība ir ļaušanās dzīvei.
• Cilvēki visbiežāk ir dažādu atkarību gūstekņi, kas rada slimas attiecības ar realitāti. 
• Visbiežāk ļaunums nāk nevis no ārpuses, bet no nesaprastas iekšējās dzīves.
• Patiess garīgums nevēlas, lai cilvēks no tā kļūtu atkarīgs. Garīgums nav jauna "pozitīva" atkarības forma, bet ceļš pretī patiesai brīvībai.
• Tagad un šeit. Vienīgais mirklis, kurā notiek mana dzīve, ir šis. Tāpēc šis mirklis ir pats svarīgākais pasaulē, Veids, kā es izturos pret šo mirkli, ir veids, kā es izturos pret visu pārējo. 
• Visas lielās reliģiskās tradīcijas ir vienprātīgas pārliecībā, ka cilvēkam nepieciešama esošā apziņas stāvokļa pārmaiņa. 
• Apgaismība vai otra piedzimšana nenozīmē iegūt ko jaunu, nebijušu, bet atpazīt un pieņemt to, kas mūsos jau ir. Apgūsti sevi!
• Mūsu uzdevums ir iemācīties satikties ar to mirkli, kurā esam, kurā pukst mana dzīve.
• Svarīgākais garīguma akcents ir nevis mainīt uzvedību, bet gan mainīt veidu, kā uztveram lietas (gr. - metanoeite).
• Lai uzticētu sevi nepazīstamajam (Ceļam, dodoties pretī kādam (Dievam), ko tu nepazīsti!), nepieciešama ticība pozitīvai dzīves jēgai (evaņģēlijam). Ticība ir pieņemšana, ka es nekontrolēju procesu.
• Mainieties (metanoeite - gr.) - es nevaru sekot Jēzum (īstenot autentiska cilvēka ceļu), ja palieku tāds, kāds esmu.
• Garīgums - kaut kas ir šeit, liela, maksimāla perspektīva, ko tu neredzi, šeit ir daudz vairāk nekā tu redzi, tādēļ ir jāmaina sava domāšana.
• Vīriešiem atvērties ir piecreiz grūtāk, taču atvēršanās vienmēr nes pašas lielākās pārmaiņas, tā ir reāla brīvlaišana no cietumiem dziļumā un iekšpusē. 
• Ķermenis ir enkurs realitātē un caur labām attiecībām ar ķermeni varam veicināt savu garīgo attīstību un izaugsmi. 
• Meditācijas, vērības praksē mēs mācāmies draudzēties ar savu ķermeni, pieņemt savu ķermeni.
• Meditācija mums māca jaunu, labu saikni ar ķermeni.
• Kad pamēģini konfrontēties ar savu apziņas stāvokli, tad saproti, ka dzīvo iekšējās jukās un visu organizē, pieņem lēmumus šajā stāvoklī.
• Vērības mācīšanās prakse ir, kad tu celies, un celies, un celies, un celies, un celies, un kādā brīdī tu jau esi klātesošs. 
• Kad esi izvests ārā no visām komforta zonām, ar tevi var notikt pašas vislabākās lietas, mācies tās pieņemt un izdzīvot. 
• Mēs piedalāmies realitātē, mēs to nedz esam kontrolējuši, nedz to kādreiz kontrolēsim.
• Šajā pieredzes, vērības ceļā mēs iepazīstam sevi pilnīgi no jauna.
• Kad mēs kļūstam patiesāki, autentiskāki, mēs kļūstam labāki. 
• Šī pasaule nav par mani, viss ir par kaut ko lielāku, par lielāku Realitāti.
• Lai varētu kaut ko jaunu piedzīvot, ir jāieiet teritorijā, kurā vēl neesi bijis.
• Patiesi jaunu lietu galvenā indikācija ir tā, ka jūs nobīstaties!
• Ja tu izej laukā, kurā vari piedzīvot jaunas lietas, tikai tad tu atveries un esi gatavs jaunajam!
• Pamodināts un redzīgs cilvēks labāk orientējas dzīvē, autentiskāk un gudrāk pieņem lēmumus un viņa dzīve vienkārši ir jēgpilnāka. 

KOPSAVILKUMS

• Atsakieties no vērtēšanas.
• Meditācija nav kontroldarbs.
• Meditācija ir vienkāršs uzmanības akts, kura laikā atkāpjas neirotiska, nemitīga nodarbošanās ar sevi.
• Meditējiet ar izlēmību, prieku un iedvesmu.
• Meditācija ir dabiska, katrs cilvēks, kas vēlas meditēt, ir spējīgs to darīt.
• Pierodiet meditēt regulāri.
• Iesākumā ir labi atrast meditēšanai 15-20 minūtes laika vismaz reizi dienā.