Dažas būtiskas atziņas par garīgo vadību...
Photo by Jeremy Bishop on Unsplash
Garīgā vadītāja galvenais devums ir prasīt atbildību, atbalstīt lēmumu pieņemšanā un sniegt ieskatu jautājumos, lēmumos un dzīves virziena noteikšanā, kas ietekmē cilvēka garīgumu (iekšējās dzīves motivāciju) un briedumu (patiesības integrēšanu dzīvē).
Padomdošana un līdzgaitniecība kā attīstību veicinošs dialogs
Photo
by Morgan
McDonald on Unsplash
Mūsdienās daudzi no mums noteikti ir dzirdējuši vai pat paši pielietojuši vārdu "mentorings", kas principā tā pati padomdošana un līdzgaitniecība cilvēka garīgajā dzīvē un garīgās izaugsmes veicināšana vien ir, vien nosaukta mūsdienīgāk. Latviski nesen klajā nākusi uzteicama grāmata par šo tēmu - Pola D. Stenlija un Dž. Roberta Klintona darbs "Mentorings" (angl. Connecting: The Mentoring Relationships You Need to Succeed in Life). Protams, mentorings sabiedrībā tiek skaidrots dažādi, atkarībā no "interpretētāja personiskās perspektīvas, profesionālā vai kalpošanas konteksta vai citu faktoru dēļ". Bet pēc konsekventākās un lakoniskākās definīcijas un būtības mentors ir palīgs. Kā skaidrots arī šīs grāmatas ievadvārdos, "mentors ir palīgs, kas apzināti palīdz tev augt, veicinot tavu izaugsmi garīgajos un praktiskajos aspektos, nenoņemot no tevis atbildību par pieņemtajiem lēmumiem vai paveicot uzdevumus tavā vietā. Mentors ir palīgs, kas iet tev līdzās kādā dzīves posmā un palīdz tev sasniegt nosprausto mērķi vai pārvarēt izaicinājumu." Šādā aspektā šeit mēģināšu palūkoties uz garīgo līdzgaitniecību un padomdošanu kā attīstību veicinošu dialogu, kurā tiek veicināta gan mentora, gan mentorējamā izaugsme un notiek abpusēja personības dažādu dimensiju pilnveidošanās.