"Mērtona Nekurienes pils" - padomdevējs ceļā pie Dieva (5. daļa)
Foto: atrasts internetā, google.lv
Pēdējā jeb piektā nodaļa Džeimsa Finleja grāmatā "Mērtona Nekurienes pils" ir "paslēpta" zem virsraksta "Ieskats". Interesanti, kādēļ "Ieskats" un grāmatas beigās? Vai tas ir ieskats grāmatā vai ieskats tur, kur šīs grāmatas pamācības un skolotājs Mērtons mūs aizved? Man gribētos teikt, ka ieskats tur, no kurienes Dievs ienāk mūsu ikkatra dzīvēs un uz kurieni esam aicināti ikviens doties - no mīlestības uz mīlestību. Jo "caur slepenu ieeju Viņš ienāk, un tas, ko velti tik ilgi meklējām, pēkšņi mūs tur savā apskāvienā un dalās noslēpumainajā klātbūtnē". Patiesi, šis ieskats ved mūs taipus durvīm, ieejai, no kurienes ierodas Viņš...
Beidzot, pašās grāmatas beigu lappusēs atklājas lielais Noslēpums - kas ir šis vārds vai šis spēks, pateicoties kuram mēs varam ieiet Nekurienes pilī? Tas vārds ir Dieva vārds un spēks ir Viņa spēks, kas darbojas caur mums, līdzcilvēkiem pret apkārtējiem. Bez komunikācijas un sadraudzības nav iespējams ieiet Dieva visaptverošās beznosacījumu Mīlestības Nekurienes pilī. Dieva mērķis nav vien tikai "pliki" komunicēt, bet vienot, tādējādi mēs redzam, ka no sākotnējās Dieva uzrunas mūsu dzīvēs jeb komunikācijas mēs nonākam pie komūnijas, vienotības. Komūnijas pie Vakarēdiena galda, komūnijas draudzē, komūnijas Baznīcā. Visbeidzot - komūnijas ar Dievu un Dievā.
Vienam no Latvijā labākajiem Mērtona mācības pazinējiem un zinātājiem, mācītājam un kontemplācijas skolotājam Jurim Rubenim patīk atsaukties uz Mērtonu arī savās runās, uzrunās un sprediķos, un tas īstenībā priecē, jo tā līdz cilvēkiem nonāk tas, kas citādāk varbūt paliktu vien grāmatu plauktos. Kādēļ es šo rakstīju? Tādēļ, ka izlasīju kādu teikumu un uzreiz atminējos, ka tādu to reiz citēja arī Rubenis, sakot, ka "patiesās esības izzināšana nebūt nav saistīta ar vērīgu un intelektuālu izpratni un zināšanām. Tas nav tas pats, kas ilgi un smagi domāt, līdz tai kā mīklai esam atraduši risinājumu".
Lūk, šeit atspoguļojas cilvēka patiesās esības izzināšanas ceļš - tas ir pieredzes, ne zināšanu ceļš. Pieredzes, kurā mums atspoguļojas redzamā un neredzamā Dieva realitāte, kuru mēs piedzīvojam, kuru mēs nododam tālāk un sludinām kā Dieva visaptverošās beznosacījuma mīlestības piepildītu pasaules notikumu redzējumu.
Viņš meklē lēnām, apzinādamies, ka dārgums ir tepat kaut kur aiz lapām. Un tieši tā mums ir jālasa, tieši tā ir jāklausās citos un jāgaida klusumā. Mūsu uzmanības pilnās gaidas un ticība vedīs uz mirkli, kad atklāsim savu patieso esību Dievā. Šī sagatavošanās ļaus izprast, ka visas radības ir Viņa simboli. Šī sagatavošanās ir mūža darbs un pilda mūs ar Dieva gaismu, pat ja ejam tumsā.
Ja mēs nudien un patiesi vēlamies atklāt un izzināt savu patieso esību, mums ir jāatveras šādai vēlmei un jālūdz pēc Dieva īpašas dāvanas, mums ir jālūdz, lai Viņš dāvā mums pareizu un skaidru izpratni par patieso esību, lai attur mūs no sekošanas pasaules nīcīgajai dabai un izturēšanās veidam, bet lai ieved mūs mūžīgajā mīlestībā. Kad lūgšanas rezultātā mēs apzināsimies, ka esam ieskatījušies savā īstajā patībā, savā esībā, mēs turpināsim lūgt, jo lūgšana - tā ir Dieva augsne, kurā mūsu īstajai esamībai dzīt saknes un nostiprināties. Tad mēs spējam atteikties no simboliskas redzēšanas, bet redzam visu tā, kādu to Dievs mums atklāj.
Visa dzīve, visas reliģijas, visa pasaule, visi līdzcilvēki, arī svētās grāmatas, bīskapi un pāvesti kļūst saredzami tādi, kādi tie ir patiesībā, nevis kādus tos ir pataisījuši cilvēki vai paši sevi paaugstinājuši. Dievs nav kaut kur tur tālumā, aiz mākoņiem, Viņš ir jaunā gaismā saredzams, tepat starp mums, Dieva klātbūtne ir saredzama un ieraugāma visapkārt mums.
Šī grāmata "Mērtona Nekurienes pils" jau no pirmajām tās lappusēm lasītāju ved garīgo pārdomu un lasījumu ceļā, lai visbeidzot lasītājs, nonākot pie beigu nodaļām, secinātu - jā, tieši šīs garīgās pārdomas ļāva man ieraudzīt jaunu pasauli, atvērt jaunas durvis, lai ieraudzītu Dievu bez citu uzliktām maskām vai rozā brillēm. Dieva ir Dievs, Viņš nav nežēlīgs, Viņš ir bez nosacījumiem mīlošs tēvs ikvienam, nevis tikai pareizos baznīckanonus ievērojošajiem. Viņš ir "nepareizā" un "neērtā" Jēzus tēvs, jo Jēzus taču arī visus mīlēja bez nosacījumiem - muitnieks, prostitūta, dzērājs vai netikle, visi tika mīlēti vienādi un ar visiem tika ēsts pie viena galda, arī tizlajiem, aklajiem un nabagiem.
Garīgas pārdomas ir patiesās esības izpratne ar saprātu. Tā ir izpratne par šo cilvēku un mūsu identitāti sniedzošajām attiecībām ar Dievu. Šo apziņu nevaram gūt ar ārējo esību. [..] Garīgo pārdomu apzināšanās ir filosofisks mīlestības jautājums. Dievs atklāj savu būtību sev un mums kā Svēto Trīsvienību. Mūsu radīšana ir mūsu aicinājums kļūt par Dieva līdzību. [..] Cilvēks, kas sadzird aicinājumu uz garīgām pārdomām, tiek saukts uz neredzama bezdibeņa malu. Viņu notur barjera, kuras tur nav, un viņš cer saņemt visu no nekā. Tur ir tumsa un šajā tumsā - klātbūtne, kas maisa ūdeņus un rada vēl dziļāku tukšumu. Dievs iztukšo mūsu ego no visa, atbrīvojas no tā, kas tajā atrodas, līdz pāri paliek tikai tukšas gaidas... [..] un tad Viņš mums atklāj mūsu pašu slēpto identitāti Viņā un aicina pazīt sevi Viņā.
Ikviens no mums ir aicināts. Aicināts vispirms būt pats, būt tas, kas esi. Mums jāatceras, ka mūsu ikviena kā indivīda identitāti nosaka "vēsturisku, kulturālu, psiholoģisku un ģenētisku faktoru kopums". Mēs esam aicināti tos akceptēt savā dzīvē, sadzīvot ar tiem, tomēr nefokusēties un nedefinēties tikai ar tiem, jo mēs, cilvēki, tomēr esam kas vairāk. Mūsos ir gan gara, gan tukšuma, gan mīlestības, gan nāves matērijas, gan pret sevi iekšēji, gan arī kā ārēji izrādāma pieredze, sauksim to tā. Mērtons mūs aicina saprast lielo fundamentālo apziņu, ka "Dievs ir VISS visā", Viņš ir tas, kas ir un mēs esam aicināti dzīvot šīs atziņas un apzināšanās gaismā.
Mēs tiekam aicināti, kaut arī mēs nespējam apzināties, mēs tiekam uzmeklēti un vadīti, tādēļ mums pilnībā ir jāpakļaujas Viņa absolūtajai žēlastībai un, kā es nesen pats piedzīvoju, jāļaujas iekrist Viņa siltajās un maiguma piepildītajās Tēva rokās! Tur Dievs mums atklās, kas Viņš ir, ka Viņš patiešām ir Dievs un ka mēs patiesībā ikviens esam Viņa mīlēti kopš pasaules radīšanas pirmsākumiem, vēl pirms mēs vispār bijām iecerēti... Bet mēs tikām, tiekam un tiksim mīlēti, lai mīlētu cits citu. Jo Dievs ir devis savu vienpiedzimušo Dēlu... Tas ir ceļš uz Nekurienes pili un pils vārtu atslēga. Seko man!
Iepriekšējās pārdomu daļas lasi šeit: 1. daļa | 2. daļa | 3. daļa | 4. daļa