Viena dvēsele un viena miesa - Bernards no Klervo un visas Īrijas arhibīskaps Malahijs...

Attēls: atrasts google.lv; attēlā: sv. Bernards un sv. Malahijs

Es pieļauju, ka daudziem ļaudīm, it īpaši - katoļiem un citiem konfesionāli domājošajiem, šķiet, ka Baznīca un draudze ir tāda kā kopiena, kurā nekad neielaužas nekas cilvēcīgs, kurā, ja kāds ir pasludināts par svēto, vairs nav iespējamas ne mazākās satricinājuma pēdas... Draugi, svētums ir cilvēcība. Svēts tu esi tad, kad esi cilvēks un tieši tāds, kādu Dievs tevi radījis, līdz galam. Tādi bija arī daudziem pazīstamais svētais Bernards no Klervo un viņa sirdsmīļotais, svētais Īrijas arhibīskaps Malahijs. Mīļie draugi, kristietībā un ne tikai, ir atrodamas vairāk viendzimuma attiecības nekā jūs varat iedomāties, pat ja atceraties tās vienas, kas minētas Bībelē - Dāvida un Jonatāna slavenais mīlasstāsts! Kristietība un kristīgā kultūra ir daudz vairāk queer (no angļu val. - iekļaujošs termins, kas sevī ietver ikvienu LGBT minoritāti) nekā pati Baznīca (ar šo es domāju institucionalizēto Baznīcu) to vēlas apzināties un pasludināt! 

---

Visas Īrijas arhibīskaps, svētais Malahijs ir 11. gadsimta svētais, kurš nomira visu laiku pazīstamākā abata, sava sirdsmīļotā, svētā Bernarda no Klervo, rokās. Šis mīlasstāsts, šīs viendzimuma attiecības ir īpaši saistošas visiem LGBT kristiešiem ar divām viņu dzīves laika iezīmēm - Bernards Malahiju vienmēr savā abatijā sagaidīja, sveikdams skūpstiem un, dzīves nogalē, abi ir apbedīti viens otram blakus, viens otra drēbēs - arhibīskaps Malahijs abata drēbēs un svētais Benedikts arhibīskapa drēbēs. Baznīcas kalendārā svētā Malahija diena tiek atzīmēta 3. novembrī.

Svētais Malahijs savukārt ir "vainojams" pie visu laiku slavenākā pareģojuma, kas pieejams 21. gadsimta kristietim - "Paredzējuma par pāvestiem". Šis paredzējums paredz, ka kopš Malahija laika būs vēl 112 pāvesti (pēdējais pāvests būs Francisks!) un tad nāks Lielā Tiesa jeb Kunga Diena, laicīgi izsakoties - Lielais Pasaules gals, kad nāks Kungs Jēzus. Šis paredzējums joprojām saglabā savu popularitāti, īpaši tas tuvs fanātisko grupu kristiešiem.

Malahijs (dzimis 1094. gadā - miris 2. novembrī, 1148. gadā), dzimis Armagh, Ziemeļīrijā un tur arī uzaudzis līdz pat savai kļūšanai par arhibīskapu. Malahijs ir pirmais īru izcelsmes svētais Katoļu Baznīcā. 

Ap 1139. gadu Malahijs kā visas Īrijas arhibīskaps - primāts pirmoreiz apmeklēja Klervo abatiju, kur tanī laikā kā abats bija vēlākais svētais, Bernards no Klervo (dzīvojis 1090-1153). Bernards pazīstams kā mistiskā žanra rakstnieks, piecu pāvestu padomdevējs, taču visvairāk zināms kā klosteru reformas veicējs, kurš izveidojis cisterciešu mūku un mūķeņu ordeni. Bernards ir plaši atzīmēts kā pēdējais no Baznīcas Tēviem. Arhibīskaps Malahijs pat jautāja pāvestam pēc iespējas kļūt par cisterciešu mūku, taču pāvests neatļāva (iespējams, zinādams par viņa un Bernarda attiecībām!). 

Malahijs 1142. gadā atkārtoti apciemoja Klervo abatiju, lai tiktos ar Bernardu. Bernards viņu publiski sagaidīja ar skūpstiem, kā to apraksta pareizticīgo priesteris Ričards Klīvers savā darbā: "Bernarda gadījums ir jāuzskata par dziļi romantisku situāciju modernā vīrieša geja dzīvē, kurā Bernards saka: "Es sagaidīju viņu ar skūpstiem."

Bernarda un Malahija attiecības ilga gandrīz desmitgadi, kad Malahijs un Bernards no Klervo apvienojās trešo, pēdējo un uz mūžiem, reizi. Malahijs 1148. gadā apciemoja Klervo un šajā laikā sajustās slikti. Viņš nomira Bernarda rokās Visu svēto dienā, 2. novembrī. Un šeit atkal Ričards Klīvers stāsta Džofres (Geoffrey) piefiksēto, kad viņš bijis Bernarda sekretārs un ceļojumu sabiedrotais:

Džofre no Okseras mums pastāsta, kas notika vēlāk. Bernards uzvilka habitu, tērpu, paņemtu no Malahija ķermeņa, sagatavota apbedīšanai Klervo, un viņš to uzvilka, lai celebrētu apbedīšanas misi. Viņš izvēlējās nedziedāt rekviēma misi, bet misi bīskapam apliecinātājam: personisku kanonizāciju, pēc parauga, kā to dara teoloģija. Bernards vēlāk tika apbedīts blakus Malahijam, Malahija habitā (apģērbā). Kā Bernardam, tā arī mums šodien šāda veida kaislīga mīlestība kalpo kā kanāls īsta mīlestības Dieva piedzīvošanai. 

Pēc Malahija nāves Bernards nodzīvoja vēl piecus gadus, kuru laikā viņš sarakstīja darbu "Svētā Malahija no Armagh dzīve" (kaut tanī laikā vēl Malahijs nebija svētais!), kurā viņš, Bernards, idelalizēja savu mīļoto, kuru viņš tik ļoti mīlēja. 

Bernards savas dzīves laikā aizliedza skulptūras un gleznojumus abatijā, bet 15. gadsimta nogalē Klervo abatijas altārgleznā parādījās Kristus kristību gleznojums - kopīgi pieredzēts kā no Bernarda, tā Malahija.

Mūsdienās Īrijas arhibīskaps pasaulē plašāk iepazīstams ierodas kā jauneklis, kurš ieņem šo amatu, kā jūs redzat to attēlā zemāk:

Foto: atrasts internetā, google.com

Malahijs un Bernards bija sava laika cilvēki, kuri atbalstīja Baznīcas mācību par celibātu. Šodienas cilvēki varētu sacīt, ka viņi bija homoseksuālas orientācijas, bet izvairījās no seksuāliem kontaktiem. Viduslaiku kritiķi radīja radīja jaunas formas seksualitāti, kura atbilda vispārējām kategorijām, bet tai pašā laikā iedrošināja tos, kas seko terminam "kvīri" (LGBT un  vinu atbalstītāju lokam - aut. piez.) Tie virzīja savu seksualitāti pretī Dievam un pieredzēja Dieva mīlestību cauri dziļai draudzībai ar citu dzīvu būtni, cilvēku... kā tas bija ar attiecībām starp Malahiju un Bernardu.

Lūgšana, kuru sarakstījis Bernarda rakstvedis Džofrē, skaidri atklāj, kā Klervo kopiena saprata un svinēja viendzimuma mīlestību starp Bernardu un Malahiju. Kopienas brāļi pateicās Dievam par "šīm divām zvaigznēm, kuras garāmejot izstaroja gaišumu" un "divkāršu bagātību". 

Oriģinālais raksta avots: http://qspirit.net/saint-malachy-same-sex-soulmate/