Kolāža: Didzis Kukainis
Pavisam nesen izdevniecība "Zvaigzne ABC" klajā laidusi Latvijā, šķiet, respektētākā un sirdsgudrākā mācītāja, teoloģijas doktora un kontemplācijas, meditācijas skolotāja Jura Rubeņa jaunāko grāmatu "Viņa un Viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss". Pēc šīs grāmatas iznākšanas žurnāls Ir aicinājis mācītāju Rubeni uz sarunu par šo grāmatu un tajā iekļautajām tēmām. Kā jau vienmēr, arī izlasot šo interviju, mani uzrunāja mācītāja vēstījums un ar būtiskākajām intervijas atziņām vēlos padalīties arī ar citiem.
Sirds, kas ir bijusi ievainota, gandrīz vienmēr ir plašāka nekā sirds tā, kurai veicies paštaisni norobežoties un dzīvot "pareizās shēmas" ietvarā.
Skaistas attiecības paredz intensīvu darbu.
Aizbēgot no attiecībām tajā brīdī, kad tās sāk prasīt darbu, nozīmē, ka tu nekad neko neiemācies.
Jautājums - ko otrā cilvēkā meklēju? Objektu patērēšanai vai sastapšanos dvēseles līmenī.
Esmu vēlējies grāmatu [Viņa un Viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss] uzrakstīt kā integrālu pasaules redzējumu. Vēlos pastāstīt, ka visam ir sava vieta cilvēkā un kādā veidā varam priecāties par saviem resursiem, izdzīvot visas savas iespējas gudrā mijiedarbībā. Tiklīdz izslēdz kādu daļu realitātes, rodas problēmas.
Pazemība ir ļoti vērtīga lieta cilvēka pasauluztverē - ka tu dzīvo nevis sava mazā ciematiņa robežās, bet redzi, ka pasaule ir daudzveidīga. Ir zināma jēga acīmredzot, kāpēc Dievs, kas šo pasauli radījis, to veidojis tik daudzveidīgu.
Mums jāaug. Ja neaugsim, vienmēr būs tā, ka vieni ar augstprātību skatīsies uz citiem kā uz muļķiem, bet otri uz pirmajiem - kā svētuma, visu vērtību sagrāvējiem, pret kuriem vēl jānotur pēdējais bastions.
Atziņas ņemtas no intervijas ar teologu Juri Rubeni žurnālā "Ir" #37, 15.-21.IX, 2016. (38.-41. lpp.)
Sadaļā tiks publicētas atcerēšanās un pat citēšanas vērtas atziņas no intervijām ar dzīvesgudrām un viedām personībām.