"Nāc, kāds esi, nāc pie Jēzus!" - Pārdomas, iesākoties Gavēņa laikam...

Foto: unsplash.com; Kristina Flour

Kristīgo dzīvi uzsākdami, mēs bieži tiekam mācīti, ka Dievs ir Kungs, Karalis un Ķēniņš, Augstais Tiesnesis, Visas Radības Kungs un tādēļ mums, dodoties Viņa priekšā, jābūt "sagatavotiem un reprezentabliem", tomēr pēc Jēzus ienākšanas pasaulē šim uzstādījumam vajadzēja mainīties. Jo Jēzus ir dzīvā Dieva attēls, mūžīgās Mīlestības iemiesojums un Vēsts, kas apkopota Vārdā - Jaunajā Derībā, it īpaši, Evaņģēlijā. Daudzi no mums prātā patur šos pirmos, brīdinošos vārdus par to, ka mums Dieva priekšā jāiet sagatavotiem un reprezentabliem, un nekad dzīvē vairs nemaina savu stāju Dieva priekšā, tomēr jāatceras, ka kopš Jēzus ienākšanas pasaulē mēs ikviens, ne tikai kristieši, bet IKVIENS, tiekam aicināti Dieva klātbūtnē "tādi, kādi esam". Nāc, kāds esi, nāc pie Jēzus! Ar šo vadmotīvu izdzīvosim arī šo Gavēņa laiku, šo laiku, kad pieminam Jēzus nesto Pestīšanas upuri un Viņa Krusta nāvi, kas vainagojās ar uzvaru pār to [nāvi] - Lieldienām!

Un mums to ir svarīgi atcerēties, ka Jēzus mūs aicina tādus, kādi esam - grēcīgus, noskumušus, sāpinātus, dzīves nomāktus, vienvārdsakot, dzīvās bēdu ielejas, bet Viņš vēlas mūs dziedināt un darīt par Saviem īstajiem, izredzētajiem un patiesajiem sekotājiem, sekotājiem Viņa Mīlestības gaismā un ceļotājiem Viņa brīnišķīgajā sirds bagātībā, parādot mums dievišķā klātbūtni dzīves ciešanās. Emeritētais pāvests Benedikts XVI savā fundamentālajā darbā par Jēzu - "Jēzus no Nācaretes" - II daļas 190. lappusē raksta; 

"Jēzus ciešanās visi pasaules netīrumi saskaras ar bezgalīgi tīro, ar Jēzus Kristus dvēseli un tādējādi ar pašu Dieva Dēlu. Netīrais, pieskaroties tīrajam, parasti dara to netīru, aptraipa, bet šeit notiek otrādi: kur pasaule ar visu savu netaisnību un savu nežēlību, kas to aptraipa, saskaras ar bezgalīgi tīro, tur viņš, Tīrais, ir stiprākais. Šajā saskarsmē pasaules netīrumi patiešām tiek sasūkti, aizvākti, pārveidoti bezgalīgās mīlestības sāpēs. Tā kā cilvēkā Jēzū ir bezgalīgi labais, tad tagad pasaules vēsturē ir klātesošs un darbīgs visa ļaunuma pretspēks, labais vienmēr ir bezgalīgi lielāks nekā visa ļaunuma masa, lai arī cik tā būtu briesmīga."

Mēs nekad, nekad, nekad nebūsim gatavi, perfekti un sagatavoti, lai reprezentabli nostātos Dieva priekšā, tādēļ mums ir svarīgi atcerēties, ka Jēzus aicinājums nav perfektajiem, bet mums, ikvienam. Viņa aicinājumu ir paudis kāds jezuīts un mums šim aicinājumam šajā Gavēņa laikā būtu pienākums atsaukties: "Nāc, nāc kāds esi, tikai nāc. Jēzus ir tavs draugs. Viņš ir šeit tevis dēļ! Viņš tevi gaida! Ļoti, ļoti gaida!" Šie vārdi izskan kā atgādinājums, kā nerimtīgi atgādinošas zvana skaņas mūsu galvās - mēs nekad, nekad, nekad nebūsim perfekti gatavi, perfekti reprezentabli, perfekti lūgšanās un garīgajā dzīvē, tādēļ iesim Jēzus klātbūtnē tādi, kādi esam. Jo Jēzus mūs gaida, aicina, mudina atsaukties un nākt. Nākt pie Viņa tādiem, kādi esam. 

Kas var būt vēl vairāk atbrīvojoši, ja ne pārliecība, ka neesam ne atstumti, ne nicināti sava grēcīguma, savas nepilnības, savu trūkumu dēļ, vai ne, draugi? Mēs lasām evaņģēlijos un arī emeritētais pāvests Benedikts XVI mums par to nemitas atgādināt, sakot: "Jēzus augšāmcelšanā ir sasniegta jauna iespēja cilvēka esamībā, kas attiecas uz visiem un paver cilvēkiem nākotni, jauna veida nākotni." Šī atbrīvojošā apziņa atver jaunas durvis mūsu ceļā pie Jēzus - MĒS KĻŪSTAM VIŅA BĒRNI, VIŅA DZĪVES LĪDZMANTINIEKI! Šī atbrīvojošā sajūta mūs padara par īpašiem Jēzus sirdī - mēs esam kļuvuši par draugiem ar Pasaules Karali, visa redzamā un neredzamā Radītāja Dēlu, Pasaules Ķēniņu. Mums Jēzus jāuztver vieglāk, kā vienkāršs draugs, nevis kā Tiesnesis vai Soģis, tad arī mēs vieglāk ieejam draudzībā ar Viņu. 

Lai runātu un būtu vienotībā ar patiesu Draugu, mums ir jābūt pašiem. Tādiem, kādi esam. Ar trūkumiem, sāpēm, ciešanām, nepilnīgiem. Šajās pārdomās ir svētīgi atcerēties, ka dižais trapists Tomass Mērtons ir sacījis, ka svētais ir tas, kurš ir pats, tāds, kurš ir autentisks, īsts savā patībā un redzamajā lietu realitātē, tad nu ļausimies šai īstuma apziņai un ieiesim svētumā pie Tēva un Dēla Svētā Gara visaptverošajā žēlsirdībā un Mīlestībā, kāda tā ir Tēvam, redzama un satverama Dēlā, kura dzīves līdzmantinieki esam kļuvuši.

Šī Lielā Gavēņa laikā atcerēsimies, ka mums nevajag svētdienu, lai mēs sarunātos ar Dievu, mums nevajag kādu īpašu brīdi, lai sarunātos ar Draugu Jēzu - ikkatrā mirklī, ikvienā dienā, ik brīdi, lai kādi mēs arī nebūtu, lai kas mūs arī neiepriecinātu vai neapbēdinātu, mēs esam aicināti pavadīt laiku Jēzus bezgalīgās Mīlestības un žēlsirdības klātbūtnē, sarunājoties, kontemplējot vai vienkārši esot kopā. Jēzus mūs aicina, tādēļ atcerēsimies šī Gavēņa vadmotīvu: "Nāc, nāc kāds esi, tikai nāc. Jēzus ir tavs draugs. Viņš ir šeit tevis dēļ! Viņš tevi gaida! Ļoti, ļoti gaida!" 

Neliec Viņam gaidīt, iepriecini Draugu, mūsu Pestītāju, Miera Princi! 

Laiks, lai atsauktos Jēzum, ir.. TAGAD! 

Lai tas kalpo kā novēlējums ikvienam no jums, mani draugi - ieiet vieglās un draudzīgās attiecībās ar Pasaules Godības Princi un Ķēniņu - mūsu Pestītāju Jēzu Kristu! Āmen.

[Lūgšana]: Jēzu, tanī naktī, pirms Tu nomiri, Tu lūdzi savus draugus palikt ar Tevi. Šajā Gavēņa laikā, Kungs, māci mums palikt mierīgiem un Tev uzticīgiem šajā pasaules nemiera un vētru jūrā. Žēlastības un Mīlestības Kungs, sūti mums savu Svēto Garu, lai mēs paliekam Tavā priekšā, aicinām ikvienu kļūt par Tavu draugu, ar visām problēmām nākt Tavā priekšā un atcerēties, ka pasaules problēmu vienīgais risinājums esi Tu, mūsu mīlestības un žēlsirdības Kungs un Dievs. Šeit un tagad, un mūžīgi mūžos. Āmen.