Mistiskā pieredze ir saistāma ar garīgo intelektu...

Photo by Omkar Jadhav on Unsplash

Pavisam nesen Latvijā ir veikts aktuāls un iedrošinošs pētījums psiholoģijā, kurš ir publicēts starptautiskā recenzējamā zinātniskā žurnālā «Psychology of Consciousness: Theory, Research, and Practice». Tieši aktuālās pētījuma un publikācijas dēļ arī jums, mani bloga satura lasītāji un interesenti, vēstu par šo pētījumu. Pētījumu ir veikusi veselības psiholoģijas studiju programmas maģistrante Daiga Katrīna Bitēna Rīgas Stradiņa universitātes profesores Kristīnes Mārtinsones vadībā Rīgas Stradiņa universitātē sava maģistra darba ietvaros. Šajā pētījumā pierādītie secinājumi ir jauni un aktuāli ikvienam, kuram dzīvē var nākties vai jau ir nācies saskarties ar mistisko pieredžu piedzīvošanu. Vēl viens aspekts no manas puses - man ir bijusi lieliska sadarbība ar pētnieci D. K. Bitēnu grāmatu apskatu veidošanā, līdz ar to jāsaka, ka šeit man ir personisks dubultprieks aprakstīt un vēstīt par viņas pētījuma nozīmīgumu ikviena domājoša un prakses piekopjoša indivīda dzīvē. 

Raksta pilnais nosaukums ir «Mistiskajai pieredzei ir ciešākas sakarības ar garīgo intelektu, nekā ar šizotipiskām personības iezīmēm un psihotisku traucējumu simptomiem», tādējādi savā veidā parādot un nostiprinot pārliecību sabiedrībā, ka mistiskās pieredzes nav stigmatizējamas kā psihotiski un šizotipiski traucējumi un tām ir spēcīgs, garīgs raksturs nevis nepieciešamība uzreiz cilvēku stacionēt kādā garīgās veselības specializētajā ārstniecības institūcijā.

«Par mistisko pieredzi zinātniskajā literatūrā pastāv divi savstarpēji pretēji uzskatu virzieni. Vieni autori mistiskās pieredzes uzskata par pieredzi, kas liecina par psihisku saslimšanu, savukārt otri - par indivīda garīgā brieduma sastāvdaļu un nozīmīgu dzīves pagrieziena punktu, kas var pozitīvi ietekmēt cilvēka vērtību sistēmu, ierosināt izmaiņas personībā, uzvedībā, emocijās un pasaules uztverē. [..] Šī pētījuma mērķis ir izpētīt mistisko pieredžu sakarības ar garīgo intelektu kā ar konceptu, kurš ir saistīts ar psihisko veselību, kā arī mistisko pieredžu sakarības ar šizotipiskām personības iezīmēm un mistiskās pieredzes sakarības ar psihotisku traucējumu simptomiem kā ar patoloģiju raksturojošiem konceptiem.»

Rezultāti liecina, ka mistiskajai pieredzei ir ciešākas sakarības ar garīgo intelektu, nekā ar šizotipiskām personības iezīmēm un psihotisko traucējumu simptomiem.

Manā priekšā uz darba galda guļ šī 18 lappušu publikācija, kuru es ar lielu iedziļināšanos esmu izlasījis un uz kuru noteikti ne reizi vien dzīvē atsaukšos. Protams, mums ikkatram jāatceras, ka šajā pētījumā ir piedalījusies vien neliela daļa sabiedrības, šajā gadījumā - 299 sievietes, taču šis pētījums un publikācija ir tā vērti, lai, iespējams, dzīves laikā un gaitā taptu izstrādāti vēl pētījumi šajā pētniecības laukā. 

Pētījuma ievada daļā autori runā par mistiskās pieredzes duālo dabu, aplūkojot pasaules publicētos pētījumus un to autoru secinājumus. Tālāk autori pēta mistisko pieredzi un tās patoloģiskās sekas, kur šajā daļā arī publicēta vesela virkne dažādu pasaules pētnieku atziņu par mistisko pieredžu psihisko dabu un iespējamo saikni ar psihisko saslimšanu. Tālāk pētījuma lappusēs autori apraksta mistisko pieredzi un tās POZITĪVO ietekmi, kas, kā redzams no šī prezentētā pētījuma, tomēr ir iespaidīgāka un vērā ņemamāka nekā šīs pieredzes un psihiskās saslimšanas korelācijas iedaba. 

Tālāk publikācijas tekstā pētījuma autori iesaistās savveida diskusijās ar pētniekiem pasaulē, kuri atzinuši, ka "garīgā intelekta teorija netieši norāda, ka mistiskā pieredze varētu būt vairāk garīgs, nekā patoloģisks koncepts". Un šī zināmā mērā ir pētījuma izejas pozīcija, ja mēs tā raugāmies. Turpinājumā autori detalizēti apraksta t.s. instrumentāriju šī pētījuma rezultātu ievākšanai un datu analīzes veikšanai. Šajā instrumentārijā ietilpst: Misticisma skalas adaptācija latviešu valodā, Garīgā intelekta aptauja, Latvijas klīniskais personības tests, kā arī šī pēdējā minētā dažas apakšskalas un sistēmas detalizētākiem mērījumiem un analīzei. 

Dažas būtiskas atziņas no autoriem, ko aizguvu, lasot šo lielisko un, manuprāt, labi izstrādāto pētījumu:

• mistiskā pieredze nav viennozīmīgi vērtējama kā šizotipiskas personības pazīme;
• pētījuma rezultāti skaidri iezīmē mistiskās pieredzes un šizotipisko personības iezīmju pārklāšanās zonu, kā rezultātā top skaidrāks, kādēļ mistiskā pieredze psiholoģijā bieži tiek vērtēta kā patoloģija;
• patoloģijas cēloņsakarība var pastāvēt abos virzienos. Mistiskā pieredze var izraisīt psihopatoloģiju un psihopatoloģija var izraisīt mistisko pieredzi;
• pētījuma rezultāts ļauj secināt, ka garīgā intelekta un šizotipisko personības iezīmju saistību lielā mērā nosaka un ietekmē tieši mistiskās pieredzes klātbūtne, kā garīgā intelekta sastāvdaļa;
• starp garīgā intelekta radītāju un psihotisku traucējumu simptomiem nepastāv statistiski nozīmīga korelācija, līdz ar to pētījums atbalsta teorijas par garīgo intelektu kā par pozitīvi vērtētu konceptu - pat gadījumā, kad garīgais intelekts ietver tāda mainīta apziņas stāvokļa kā mistiska pieredze piedzīvošanu;
• visbeidzot - pastarpināti iespējams secināt, ka mistiskā pieredze, iespējams, ir vairāk garīgs, nekā patoloģisks fenomens.

Šī pētījuma publikācija latviešu un angļu valodā:

Latviešu valodā šeit;

Angļu valodā šeit.

Ar šo pētījumu saistītās publikācijas, papildus avoti:

Par šo pētījumu raksta:

Rīgas Stradiņa universitāte savā mājaslapā šeit;

«Delfi» zinu portāls šeit;

Skaties.lv raksta šeit;

LR1 publikācija šeit.

Veselības psihologi pēta mistisko pieredzi: