Emīls Zolā "Parīzes vēders" jeb Izcils darbs apetītes rosināšanai...

Attēlā: grāmatas vāka fragments

Manā līdzšinējā mūžā šī grāmata "Parīzes vēders" ir pirmais izlasītais klasiķa Emīla Zolā darbs... Tas priekš manis ir samērā liels sasniegums, jo, negribu sacīt, ka klasiķus nemīlu, bet, drīzāk - mūsdienu un aktuālā literatūra mani tik ļoti ievelk savā pasaulē, ka nav īpaši daudz laika pieķerties klasiķiem. Un tomēr - pēc laba drauga ieteikuma, ka nu noteikti šo darbu man vajag izlasīt, visai negribīgi tomēr paņēmu grāmatu un... jā, izlasīju! No vāka līdz vākam, paralēli veicot šādas tādas piezīmes un mēģinot galvā iztēloties visas tās grāmatā aprakstītās tirgus ainas, tirgussievu brēkas un ne tikai. Kur tad vēl tie kārdinošie dažādu stendu, veikaliņu, paviljonu un tirgotavu apraksti! Ehh, pilnīgi sajutos, it kā būtu tā laikmeta iedzīvotājs un izjustu visu to kārdinājumu uz savas ādas, saostu visas tās smaržas, garšas un izdzīvotu savu personīgo dzīvi Napoleona III Impērijā, tā laika Parīzē - Centrāltirgū, ap sv. Eistāhija baznīcas rajonu. Uzreiz teikšu - šis darbs, šis teksts, itin viss, ik vārds šajā grāmatā rosina izsalkumu un apetīti - ne tikvien runājot par pārtiku, bet arī meitiešiem, tā ka - zēniem jo īpaši jāsaņemas ;)

Par grāmatas politisko fonu pateikšu vien nedaudz vārdus - tā ir 19. gadsimta beigu Francijas impērija, kurā valda Napoleons III jeb Napoleons Bonaparts, daudzi iedzīvotāji ir neapmierināti, bet sīkburžuāzija ir diezgan ieslīgusi pašapmierinātībā un neizvērš nez kādu aktīvu pretošanos šim stāvoklim. Īstenībā, visi šie virtuvju, bodīšu un mājražotņu apraksti paši par sevi jau liecina, kāda tad ir 19. gs. beigu  jeb Otrās impērijas, es teiktu, "aptaukotā" stagnācija - ir tik labi, ka labāk neliksimies ne zinis par notikumiem Impērijā - mēs nevienu neaiztiekam, galvenais, lai mūs arī neaiztiek. Jā, grāmatā ir vērojama šī cīņa starp politiski aktīvi un uz revolūciju noskaņotiem vīriem, kas kādā krodziņā nodibina "Kabinetu", kurā plāno un organizē revolūciju un tuklām mājsaimniecēm - desiniecēm u.c. profilu veikalniecēm, sīkburžuāzijas pārstāvēm, kas saimnieko un ar visu savu esamību pauž samierināšanos ar pastāvošo iekārtu. Tiktāl par politisko fonu, tagad pārejam pie ēdmaņām un tirgošanās.

Runājot par apetītes rosināšanu - jā, šis darbs to paveic izcili! Protams, daudzi apraksti nav pa ceļam vegāniem, jo tauki pil, tek un žļurkst tā, ka maz neliekas un, ak, slavenais siera tirgus apraksts - mjā, laime pilnīgā! It īpaši tiem gardēžiem, kas šos daudzos smalkos sierus prot novērtēt... Bet ir jau kaut kas vegāniem un veģetāriešiem arī - piemēram, lieli jo lieli apraksti par dārzeņu tirgu, par agro rītu dārzeņu pievedumiem un tālākpārdošanu u.t.t. Man no sākuma šķita, ka nekādu dižu aprakstu saviem vārdiem nerakstīšu, rakstīšu vien fragmentus un citātus, tomēr pēc izlasīšanas sapratu - tad man ir visa grāmata gandrīz vai jāpārraksta. Tad nu drusku atļaujos aprakstoši pavēstīt, lai nedaudz pie beigām ievietotu arī kādu nelielu fragmentu no šī darba.

Izrādās, Gūglesmāte, ja meklētājā ievada šī darba nosaukumu oriģinālajā jeb franču valodā,  kas skan "Le ventre de Paris", tad tiek piedāvātas pat šādas tādas bildītes no tā laika, tiesa gan - vairāk gleznu veidā. Ielūkosimies tajās, lai pēcāk nedaudz atkal pie apskata atgrieztos,

Slavenās Centrāltirgus segtās pārejas, pa kurām tik ļoti mīlēja dauzīties grāmatas varonis Maržolēns un viņa mīļotā Kadīne...

Nu, lūk! Nedaudz bildītes esam aplūkojuši, turpinām lasīt manu necilo aprakstu par šo tik slavenā klasiķa slaveno darbu... Manuprāt, darbs izdevies ir arī no tā rakursa, jo, šķiet, ka tulkotāja ir bijusi ārkārtīgi izcila. Es domāju - valodas spēju ziņā! Es, lai gan neprotu franču valodu, es visnotaļ spēju iedomāties, cik šī valoda ir burvīga, pilnasinīga un bagāta iespējām izteikties tik ļoti apetīti rosinoši, ja runājam par ēdienu aprakstiem. Un, man par lielu pārsteigumu, mūsu, latviešu valoda nav nemaz tik mazākspējīga to izteikt, kad teksts tiek pārnests no franču mēles - lasi šo romānu un nemitīgi spēj tikai domāt par ēdienu un nevari vien atrauties no romāna, lai aizietu kaut ko uzkost... Nevēlos izteikties nicinoši, piedodiet, ja kādu aizskaru, bet - šī nav korpulentiem cilvēkiem draudzīgākā grāmata! Ja nu vienīgi kādam ir ārkārtīgi liels gribasspēks un spēja pretoties apetītlīgiem vistiņu, cūciņas filejiņu, kotletīšu, gardumgardu sieru un visa kā cita garda aprakstiem, kas ir tik reāli, ka šķiet - tūlīt es ieniršu grāmatā un ieradīšos Parīzē, lai to visu izbaudītu! Ne velti romāna nosaukums ir "Parīzes vēders" (Le ventre de Paris).

Tāpat kā daudzas citas grāmatas lasot, arī šīs lasīšanas gaitā veicu piezīmes par būtiskāko šajā darbā. Protams, ne visu varu iekļaut vienā nelielā apskatā, tomēr, jāsaka gan, ka šajā darbā ir dažas tādas vietas, pie kurām neviļus nācās smaidīt, jo tās izsauca visnotaļ pozitīvas emocijas arīdzan, ne vien apetīti. Piemēram, šis izteiciens, kuru nopublicēju arīdzan savā Twitter kontā un kas izraisīja savveida lavīnu, kādu līdz šim nebija izraisījis neviens cits mans tviterieraksts:

"[..] Ir laiks nokārtot savu dzīvi. Jūs esat cēlies no cienījamas ģimenes, esat izglītots un blandīties kā īstam klaidonim jums nepiedien... Jūsu vecumā bērnišķīga rīcība nav vairs attaisnojama. Ja esat reiz dzīvē kļūdījies - labi, lai tas paliek, viss tiks aizmirsts, viss tiks piedots. Jūs atgriezīsities savas šķiras godīgu cilvēku sabiedrībā un galu galā dzīvosiet tāpat kā visi pārējie."

Nedaudz politikai vēl pieskaroties, politiķu daiļā muldēšana ir sena kā pasaule. Tāda tā bija arī Zolā aprakstītajos laikos, Napoleona Bonaparta Parīzē, ko spilgti apliecina šī absolūti neko neizsakošā frazeoloģija:

"Kungi, mēs esam pārliecināti, ka, balstoties uz jūsu apgaismotāju atziņām un tautas konservatīvajām jūtām, varēsim celt vispārējo labklājību no dienas dienā!" 

Tālāk seko kāda visai smieklīga situācija, kurā tiek izsmieta šī frāze: 

"Gavārs, izgājis uz ielas, sagrīļojās un gandrīz pakrita. - Velns lai parauj! - būdams jautrā prātā, viņš iesaucās. - Redz, ko nozīmē nebalstīties uz apgaismotāju atziņām!"

Vēl kāda politiska frāze, tagad gan - pēdējā:

"Sabiedrības egoisms ir viens no tirānijas stiprākajiem balstiem. Nav labi, ja tauta kļūst egoistiska."

Kādas zivju tirgotājas apraksts:

Kādas bodītes apraksts:

Un, visbeidzot, slavenā siera tirgus spēcīgais apraksts: