Ceļš uz pilnību līderībā jeb Ieskats līderības un cilvēka tikumu kopsakarībās (IV daļa)

---

Tas ir vispārzināms fakts, ka līderība vai spēja būt līderim neaprobežojas tikai ar [profesionālajām] īpašībām, kas ir būtiskas profesijas/amata ieņemšanai. Ir nepieciešams kas vairāk. Tādēļ ir noteiktu īpašību kopums, kam personai ir jāpiemīt, lai tā varētu teikt, ka persona ir labs līderis. Šīs iezīmes ir godīgums, no kā izriet spēja būt taisnīgam un uzticamam, entuziasms, cilvēcīgums jeb sirsnība, mierīgums jeb nosvērtība, no kā izriet rāma spriestspēja un spēja būt stingram, bet taisnīgam. Jāņem vērā, ka pēdējo gadu laikā stingrības (prasīguma) un godīguma jeb taisnīguma kombinācija ir ārkārtīgi augsti novērtēta, īpaši ražojošu uzņēmumu menedžmenta skatījumā.

Nevarēju palaist garām iespēju ar jums padalīties vienā ļoti jaukā definējumā, kas tad ir īstens līderis. Manuprāt, šī definīcija ir absolūta līderības esence, ja tā varētu teikt. Ieklausieties: "Jēdziens "iesaistītība" nozīmē to, ka līderi iesaista, nevis pagrūž; māca, nevis pavēl; iedvesmo, nevis sarāj. Tādējādi līderisms nav varas īstenošana pār citiem, bet prasme sniegt citiem iespējas izpaust sevi."

Bez iesaistītības pastāv vēl divi tikpat diženi principi, ko īsteno patiess līderis, vadot cilvēkus organizācijā, grupā, komandā un tie ir koleģialitāte un nepārtrauktība. Tātad, varētu teikt, bez specifiskām rakstura iezīmēm līderim ir nepieciešams savā darbībā īstenot arī diženus principus. Tomēr jāatzīst, ka šie diženie principi un rakstura iezīmes - viss balstās tikumos un sevis pilnīgā veltīšanā savā tikumu un rakstura izkopšanā. Sarežģīti izklausās, bet to ir vienkārši saprast. Pāris vienkāršas lietas, kas apskaidro šos principus un uz tikumiem balstītās rakstura iezīmes darbībā:

• līderi mudina bez izņēmuma visus organizācijas vai komandas locekļus izteikt savu viedokli un dot savu ieguldījumu organizācijai (grupai, komandai) priekšā stāvošo uzdevumu risināšanā;
• līderi bez īpašas vajadzības nejaucas savu padoto darbībā. Viņi uzticas to spējām tikt galā ar uzdoto darbu;
• līderi neveic savu padoto darbu viņu vietā;
• līderi ir gatavi savas pilnvaras deleģēt, respektīvi, vismaz daļu lēmumu pieņemšanas viņi uztic padotajiem un tādējādi padara padotos līdzatbildīgus par šo lēmumu rezultātiem.

Vai zināt, ko patiesībā ietver vārds "koleģialitāte"? Man šķiet, ka neko spēcīgāku par šo koleģialitātes un solidaritātes definīciju nav neviens sniedzis, kā tas lasāms jau iepriekš minētās kādreizējās Filipīnu prezidentes Korasonas Akino sacītajā: "[Koleģialitāte ir - D.K.] spēja efektīvi sastrādāties ar citiem cilvēkiem, ieklausīties dažādos viedokļos, saskatīt citos tādu pašu patiesumu, kādu tu redzi sevī, prasme būt apveltītam ar elastību, lai varētu rēķināties ar citu cilvēku patiesajām rūpēm."

Par kontinuitāti jeb nepārtrauktību runājot un šajā reizē tomēr tajā īpaši neiedziļinoties, varu piekrist vien šādam definējumam, ko sacījis Aleksandrs Havards: "Līderi rada un attīsta dzīvotspējīgas struktūras, kas plaukst un zeļ vēl ilgi pēc tam, kad viņi paši ir "nogājuši no skatuves"." Un no šī tad izriet tālākā līderu cēlsirdība, varētu pat tā teikt, jo "līderi nepadara sevi par neaizvietojamiem", jo viņi savā misijā un uzdevumā īsteno motīvu, kurš nosaka, ka "viena no līdera vitāli nepieciešamām funkcijām ir nokomplektēt sev tuvākos līdzstrādniekus un bruģēt ceļu tiem, kas sekos pēc viņa."

Un šīs pārdomu daļas nobeigumā vēlos jūsu pārdomām nodot vienu, manuprāt, ļoti uzrunājošu, dziļu un dzīvu domugraudu. Protams, egoistiskākie, mantkārīgākie un savtīgākie tam visnotaļ varbūt nepiekristu, tomēr iesaku ikvienam to pārdomāt.

"Mēs cilvēciskojam savu darbu, ja esam ciešām saitēm saistīti ar cilvēkiem, kuri ir mums apkārt, - ar klientiem un kolēģiem. Mēs nedrīkstam būt auksti un vienaldzīgi attiecībās ar cilvēkiem, ar kuriem tiekamies dzīves ceļā. Atdot daļiņu no sevis - tāds ir mūsu morāliskais imperatīvs. Tādas atdošanas sekas var būt tikai pozitīvas: atmosfēra darba vietā mainīsies, nostiprināsies draudzības saites un pieaugs spēja piesaistīt klientus un tos noturēt."

Lai veicas šo padomu īstenot dzīvē un uz tikšanos nākamajā pārdomu daļā jau pavisam drīz!