Stoicisma viedums ikdienā jeb 366 meditācijas grāmatā «The Daily Stoic»

Fons: Photo by Colton Sturgeon on Unsplash

Šī stoicisma vieduma pērle, grāmata "The Daily Stoic" manā lasāmo un izzināmo grāmatu plauktā atrodas nu jau kādu laiku, taču nesen apjautu, ka tā ir pērle, ar kuras viedumu nepieciešams padalīties ar šī bloga lasītājiem - grāmatu un vieduma interesentiem. Mani allaž ir aizrāvušas stoicisma kā filosofijas skolas pamācības, tikai ar to praktisko īstenošanu, kā zināms, 21. gs. cilvēkam tik raiti nevedas. Stoicisms, kā mēs zinām, ir mācība, kas tās sekotājus ved pie stabila dvēseles miera un māca mums, un ļauj kļūt dvēseliski stabilākiem. 366 meditācijas, kuras mums piedāvā šī grāmata, pietuvina mūsu dvēseles un garu stoicisma dižgaru padomiem un ieteikumiem dzīvesmākslas veicināšanā un personības nobriešanā.

Filosofija un filosofu darbi nav saprotami ne dienas, ne mēnešu laikā, - tā ir visas dzīves laika skola un pat tad nekad nevarēsim kāds sacīt, ka esam kaut ko sapratuši, kā vien to, ka esam nedaudz pietuvojušies zināšanām, kas mums ir nonestas teju no debesīm. Kā kāds autors Vils Dirāns savā darbā "Filosofijas stāsts" raksta, tad "nevajag maldīgi domāt, ka filosofiju var apgūt dienas laikā vai ka pēc grāmatas izlasīšanas lasītāji būs pasargāti no raizēm - vai prieka - iepazīt pašu filosofu sacerējumus. Dievs zina, ka nav taisna ceļa uz zināšanām un pat pēc gadu desmitiem ilgiem meklējumiem. Patiesība vēl aizvien tinas plīvurā un atklāj tikai daļu sava vaiga." Tādēļ arī šajā ceļojumā kopā ar šo konkrēto aplūkojamo grāmatu lasītājs dodas dienu pa dienai visa gada garumā, tādējādi godprātīgi ielūkojoties seno stoiķu mācībā un viņu pasaulsuzskatā. 

Mana personīgā motivācija, līdzdalot lasītājiem ieteikumus par labu filosofisko lasāmvielu, arī ir izsakāms jau minētā autora Dirāna vārdiem:

"Neviens no mums nav ideāls skolotājs, taču mums taps piedots, ja mūsu centieni būs patiesi un godīgi. Mēs iesāksim šo darbu un tad atkāpsimies malā, dodot vietu jauniem, labākiem audzinātājiem."

Kādreiz, pagājušajā gadsimtā, Latvijā tika izdota tāda grāmatu sērija "Avots". Tajā iekļauti daudzi pasaulslaveni filosofiski traktāti, tostarp, arī viens no stoicisma pamatavotiem - Marka Aurēlija meditācijas "Pašam sev" līdz ar Epiktēta "Rokasgrāmatu". Tad nu mēs, pirms ķeramies pie stoicisma dienasgrāmatas satura aprakstīšanas vēl nedaudz vārdi par to, kas un kāds tad ir stoicisms. Šajā "Avota" sērijas grāmatas priekšvārdā ir daži kodolīgi vārdi par to sacīti:

"Stoicisms, atbildot uz laikmeta izvirzītām problēmām, izstrādā savu tāda cilvēka ideālu, kurš vīrišķīgi, lieki nekurnot, ar cieņu pieņem nolemto (likteni, dievu gribu), saprotot, ka tam pretoties ir veltīgi un neiespējami: Volentum ducent fata, nolentum trahunt (Liktenis ved to, kurš vēlas, kurš nevēlas, - to velk)."

Protams, es šajā ierakstā vien nedaudz virspusēji pieskaros stoicismam, jo to aprakstīt un izpētīt, lai diezgan lielā vienprātībā ieviestu katrs savā dzīvē, nemaz nav tik vienkāršs uzdevums, tādēļ šeit es dodu tikai nelielu info. Tiem, kuriem interesē filosofija un stoicisms, tie noteikti paši var atrast materiālus par tematu, lai padziļinātāk pētītu un iedziļinātos caur personīgām studijām. 

"Laimīga un brīva dzīve iespējama tikai tad, ja cilvēks savu prātu un rīcību saskaņo ar dabas likumiem. "Atceries nāvi!" Maldīga attieksme pret nāvi sekmē haosa ienākšanu cilvēka dzīvē, tikumiskās pozīcijas vājināšanos. Doma par nāvi ne tikai maksimalizē atbildības apziņu par dzīvi, bet arī atbrīvo cilvēku no bailēm, no kalpības. Tikai brīvs cilvēks var domāt par nāvi. Cilvēks, kurš ar savu attieksmi ir pakļāvis nāvi, neviens vairs nespēj pakļaut. To, kurš nebaidās no nāves, nevar arī skumdināt, pārsteigt. Ja nāve neizsauks izbrīnu, tad nekas cits nepārsteigs un nemulsinās cilvēku; ja nāve atbrīvos, tad neviens nebūs spējīgs viņu pakļaut. Pakļāvība nāvei nozīmē nepakļāvību citiem. Ir pārtraukumi, nav bojāejas. Un nāve, kuru mēs bailīgi noraidām, pārtrauc, nevis izbeidz dzīvi. Atkal nāks diena, kad mēs no jauna parādīsimies pasaulē... Bet tas, kuram stāv priekšā atgriešanās, tas arī aiziet mierīgi. Ieskaties lietu riņķojumā..."

"The Daily Stoic" ir lieliska meditāciju un pārdomu grāmata par mākslu dzīvot, dzīvot stoiciski, izaugt no sava egoisma, lai iemantotu dvēseles mieru un kļūtu pats par sava laika un dzīves noteicēju. Nekādā ziņā tā nav viena no kārtējām pašpalīdzības grāmatām, tā ir grāmata, kas, nopietni uztverta, spēj veicināt personības briedumu un attieksmes maiņu pret lietām un notikumiem mums apkārt, izšķirot, kurus varam ietekmēt un kurus - nē. Tas arī ir mūsu ciešanu un laimes avots, ja vien... Ja vien esam prasmīgi izšķiršanā un pievēršamies būtiskajam jeb lietām, kuras mēs varam ietekmēt, izsijājot un atsakoties no tām, kuras nevaram. Un ietekmēt mēs varam tikai vienu lietu dzīvē - savas domas un attieksmi pret lietām, gadījumiem un situācijām, pārējais vairs nav mūsu varā, ja mēs skatāmies no tīrām stoicisma pozīcijām.

Tieši tādā ziņā šī nav vienkārša vai parasta grāmata - tajā katrai dienai ir publicēts neliels fragments no slavenajiem stoiķu darbiem, kuram seko pavisam neliela, dažu minūšu lasīšanai un apcerei paredzēta meditācija jeb apcere. Tādas šajā grāmatā kopumā ir 366, paredzētas ikvienai mūsu gada dienai. Kā norāda citi lasītāji un iesaka pats autors, tad šo grāmatu mēs varam sākt lasīt tieši ar to dienu, kurā mēs to pirmoreiz atveram, lai ar nākamā gada sākumu turpinātu lasīt tālāk un tā dienu no dienas nostiprinātu savā prātā un dvēselē stoicisma filosofijas ideālus un darbotos pie savas dvēseles spēcināšanas pilnvērtīgākai, mierīgākai un pilnasinīgākai dzīvei turpmākās dzīves dienas.

Protams, ka šī grāmata maina tās lasītāju, tas nu ir nenoliedzami. Jā, bieži vien vārdiem, ja kāds mūs noraksturo ar stoiķu būtību, ir negatīva konotācija, tādējādi apzīmējot bezjūtīgumu un tā joprojām, taču tas tā nebūt nav. Stoicisms nozīmē pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir, mierīgi dzīvot un darboties tā, atbilstoši cik varam lietas ietekmēt, bet "necepties" par lietām, kuras nav mūsu spēkos ietekmēt. Ik dienas, dzīvojot sabiedrībā, daudzi no mums noteikti iedomājas, cik šāda grāmata būtu ieteicama daudziem no mūsu sabiedrības līdzpilsoņiem, tostarp, mums pašiem ik dienas, jo mēs bieži vien reaģējam tā, kā nevajadzētu, lai gan it kā apzināmies, kuras lietas varam un kuras tomēr nevaram mainīt un/vai ietekmēt.