Bens Goldeikrs "Sliktā zinātne"
Attēlā: grāmatas vāka fragments
Bena Goldeikra "Sliktā zinātne" - grāmata, kas nu tik tiešām IKVIENAM ir jāizlasa! Jo cilvēks tomēr ir domājoša un saprātīga būtne, tad nu šis darbs ir iemesls, lai to sev apliecinātu un savā dzīvē nenodarbotos ar māņticības kultivēšanu, pseidozinātņu atbalstīšanu un uz to rēķina parazitējošo farmācijas, homeopātijas un uztura bagātinātāju firmu bosu kabatu pildīšanu ar mūsu sūri, grūti pelnītajām naudiņām. Bens Goldeikrs kā ārsts un žurnālists savā darbā metodiski izpēta un paskaidro, kā darbojas dažādie pseidozinātņu pārstāvji, kur pie diplomiem tiek daudzi jo daudzi "medicīnas doktori" un kā no cilvēku maciņiem nauda tiek izvilināta pat uz dārza šķūnīšiem, kuros darbojas "vadošie mikrobioloģijas speciālisti". Protams, šis darbs nenozīmē, ka nevajag vairs ticēt medicīnai vai uz to paļauties - nē, vajag ij paļauties, ij uzticēties, tikai visu nepieciešams skeptiski izvērtēt, racionāli izpētīt, no tā izdarīt loģiskus secinājumus un tiem sekot, lai visa mūsu domāšana būtu balstīta zinātniski izpētāmās un, galvenais, atkārtojamās metodēs. Nekam nevajag ticēt uz vārda, visu vajag izpētīt un izvērtēt. Ne velti latviešiem ir paruna, ko attiecināt uz šādu gadījumu - "septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez"!
Es kā medicīnu studējis un tajā kādu laiku arī nopietni strādājis vienmēr esmu bijis pārliecināts zinātniskās metodes aizstāvis, vismaz medicīnā un veselības aprūpes nozarē noteikti. Tieši tādēļ, kad izlasīju un ieraudzīju, ka latviski ir izdota Goldeikra "Sliktā zinātne", sapratu, ka tā ir literatūra tieši man. Tad nu ķēros klāt, ar lielu baudījumu to izlasīju un sapratu vienu - ehh, cik daudz pasaulē visādu pseidomāņu, uz kuriem cilvēki uzķeras, tostarp, homeopātija, daudzi nekam nederīgi tā dēvētie uztura bagātinātāji un visādas apšaubāmas sārņu un toksīnu izvadīšanas metodes un tā joprojām. Bet, te nu lieki atgādināt senseno teicienu par aitām un cirpējiem.
Uzreiz saku - grāmatai kā izcilam uzziņas, patiesības un kritiskās domāšanas instrumentus saturošam avotam lieku 10 no 10 ballēm. Lai gan man studiju laikā nepatika mācīties statistiku, visas tās pētījumu metodoloģijas un tā tālāk, tagad saprotu, kādēļ tas viss ir nepieciešams, it īpaši veselības nozarē - lai izprastu melus un puspatiesības saistībā ar pētījumiem, kā arī - kur "aug kājas" statistiskajām kļūdām un apzinātajai statistikas sagrozīšanai. Šī grāmata man deva pārliecību, ka ir labi zināt šo to no zinātniskajām un pētniecības metodēm, tad nudien ir jauki būt tanī veselības aprūpes lauciņā, kur valda veselīgs zinātnisks gars un ne pseidozinātņu klaja propaganda.
[..] cilvēki nav dumji. Ikviens no mums var saprast it visu, ja tas tiek pienācīgi izskaidrots un, vēl svarīgāk, ja tas mūs interesē. Izpratni par kādu tēmu lielākoties nosaka nevis cilvēku iepriekšējā pieredze zinātnē, bet gan viņu motivācija. Slimnieki, kuriem jāizšķiras par labāko ārstniecības līdzekli, mēdz būt ļoti motivēti. Bet žurnālisti un brīnumzāļu tirgotāji cenšas sabotēt šo kopīgās lēmumu pieņemšanas procesu, gari un nepamatoti kritizējot sistemātiskos pārskatus (jo viņiem nepatīk to secinājumi), ekstrapolējot laboratorijas mēģenēs iegūtos datus, nepatiesi aprakstot pārbaužu nozīmi un vērtību, kā arī rūpīgi un kopīgiem spēkiem traucējot sabiedrībai saprast, ko īsti nozīmē pierādījumi par kādu procedūru. Manuprāt, tāpēc viņi ir vainojami nepiedodamā noziegumā. [..] Vislielākā problēma ir daudzu jautājumu vienkāršošana. Pasaulē netrūkst inteliģentu cilvēku, kuri negrib iesūnot, bet vēlas saglabāt zināšanas un interesi par zinātni. Viņu aizmiršana var nopietni apdraudēt visu sabiedrību.
Šī Goldeikra grāmata Latvijā ir iznākusi tieši īstajā laikā, kad aizvien apgriezienus uzņem slavenais homeopātijas skandāls. Un Bena Goldeikra grāmatā par homeopātiju ir vesela nodaļa. Es personīgi nekad neesmu homeopātiju uzskatījis par vērā ņemamu ārstniecības metodi, un, pat aptiekā strādājot, homeopātiskos preparātus kādam pārdevu vien tad, ja nu klients uz to uztiepās tik ļoti, ka neko racionāli pamatotu citu neizdevās ieteikt. Kā jūs domājat, kā var strādāt "ārstniecības" metode, kuras aprakstā ir rakstīts šādi: "Hānemanis nolēma, ka substances atšķaidīšana uzlabos simptomu ārstēšanu, "pastiprinās garīgi medicīniskās spējas" un vienlaikus laimīgā kārtā samazinās blaknes. Ar to viņa domu ķēde nebeidzās: Hānemanis nolēma arī, ka lielāka substances atšķaidīšana pastiprinās slimības simptomu apkarošanu. Ar vienkāršu atšķaidīšanu tomēr nepietika. Hānemanis nosprieda, ka process ir jāveic ļoti specifiskā veidā, lai kontrolētu zīmolu un saglabātu nozīmīga rituāla sajūtu. Tāpēc viņš izstrādāja procesu, kuru nosauca par potencēšanu. Tās gaitā stikla trauks ar "zālēm" pēc katras atšķaidīšanas desmitreiz spēcīgi jāuzsit pa "cietu, bet elastīgu objektu". Šim nolūkam Hānemanis segliniekam pasūtīja koka sitamdēli, kas bija pārklāts ar ādu un piepildīts ar zirga astriem. Desmit stingros sitienus homeopātijas līdzekļu ražotāji atkārto arī mūsdienās, reizēm to darot ar sarežģītiem, īpaši šim nolūkam izgatavotiem robotiem."
Un vēl kas - grāmatas autors pievēršas ne vien pseidozinātņu un to maldu atspēkošanai, bet kā jau tas objektivitātes labad pienākas, vēršas arī pret oficiālās medicīnas un farmācijas nozares kļūdām un reizumis pseidozinātniskajai pieejai. Jo, kā zināms, visur strādā cilvēki, cilvēki grib kā labāk, bet sanāk kā vienmēr un tā joprojām. Un, tā kā medicīnā un farmācijā lieli atklājumi vairs nenotiek tādos tempos kā pārdesmit gadus agrāk, nākas savu tirgus daļu noturēt uz esošō medikamentu bāzes, bet - kā? Piedomājot slimības un tām parakstot vecās paaudzes medikamentus! Goldeikrs grāmatas 11. nodaļā detalizēti izskaidro, kā medicīna un farmācija, izskatoties labi un pūkaini, kādreiz šo to noklusē, šādu tādu pētījumu datus piepucē, šo to sagroza, lai izskatītos labāki... Viss "kā pie cilvēkiem". Man visnotaļ patika autora vispusīgā pieeja jautājumu izklāstam, maldu un pseidouzskatu atspēkošanai, kā arī tas, ka visam ir pamatotas un publicētas atsauces, ja kāds no lasītājiem vēlas turpināt pētīt un veikt padziļinātāku šo jautājumu un maldu analīzi. Nudien iesaku šo grāmatu visiem zinātnes un kritiskās domāšanas entuziastiem!
No kurienes rodas pseidomaldi par kombinēto vakcīnu nedrošumu, kur rodas "medicīnas doktori", kuriem nav nevienas akadēmiskās publikācijas recenzējamos un visā pasaulē plaši pazīstamos un zinātnieku vidē atzītos žurnālos, kā rodas maldi par uzturu un no kurienes "aug kājas" visādām sārņu un toksīnu izvadīšanas procedūrām - tas viss detalizēti un vispusīgi ir izanalizēts šajā darbā, tādēļ to iesaku iepazīt ikvienam, kam dārga sava un tuvinieku veselība, kā arī gribas vienkārši savu maciņu pasargāt no visādu pseidodoktoru "izgudrojumiem", kurus katrs pats var pierādīt savā mājas vannasistabā!
Svētīgs darbs, kuru paveicis Bens Goldeikrs un kas atjauno ticību tam, ka pasaulē vēl ir domājoši un lietas kritiski un uz metanalīzi balstītspējīgi ļaudis!
Un tieši tādēļ ikvienam latviski lasošajam ir nepieciešams asināt savu prātu, nepazaudēt to reklāmu un smadzeņu "skalošanas" jūrā, audzēt savu kritiskās domāšanas kapacitāti, neticēt visam, ko stāsta, ko reklamē un ko iesaka - tas ir vienīgais veids, kā pielāgoties pasaulei un izdzīvot, ja patiešām gribam dzīvot!
"Nekad hipotēzi neizvelciet no jau iegūtajiem datiem..." un "Nullius in verba" ("Uz vārda netici")