Grāmatu triloģija "Jēzus zemniekiem" jeb "Augstā" teoloģija, skaidrota "mirstīgajiem"...
Foto: atrasts internetā, google.lv
Pirmo reizi ar karmelītu mūku, priesteri Reinhardu Kērneru neklātienē sastapos, izlasot viņa darbu "Jēzus zemniekiem", kuru izdeva KALA Raksti izdevniecība. Protams, ir jau bijušas vēl šīs neklātienes sastapšanās, lai šo autoru iemīļotu un viņa rakstītajā ieklausītos, un Vēsti viņa ļoti vienkāršajā valodā nodotu tālāk, saviem līdzcilvēkiem. Triloģija, kā jau tas noprotams, sastāv no trim grāmatām, latviski ir iznākusi tikai kompilācija no šī fundamentālā darba, tādēļ latviešu lasītājam ieskats ir it kā visās grāmatās, tomēr kompilācija nav tas pats, kas visu sēriju no vāka līdz vākam izlasīt. Tad nu, kad esmu visu triloģiju pieveicis, aprakstīšu šo "visdārgāko pērli", kuru nudien ir vērts iepazīt, jo, atsaucoties uz kādas lasītājas lūgumu skaidrot teoloģiskos terminus vienkāršāk, parastai tautai saprotamāk, varu sacīt, ka autors šajā triloģijā šo mērķi ir sasniedzis pārpārēm. Vienkāršāk nudien nav iespējams šo smalko Bībeles simbolu valodu skaidrot!
Ne velti šī ieraksta virsrakstā vēstīju, ka autors parastajiem cilvēkiem bieži vien ne līdz galam izprotamo "augsto" teoloģiju šajās trijās grāmatās izskaidro apbrīnojami vienkārši - tiešā un skaidrā, bez pārmēru svešvārdiem, valodā. Valodā, kādā runā un savā starpā sazinās zemnieki. Lasot un vēlreiz pārlasot šīs trīs grāmatas, reāli apzinājos, ka tieši tāds arī ir Jēzus vēstījums - vienkāršs un bez aplinkiem, lai "visus vilktu pie sevis". Un vēl kas - no šādi skaidrotiem un izprastiem Jēzus vēstījumiem patiesi staro dziļa beznosacījumu mīlestība, kas aicina visus un ietver sevī ikvienu, neraugoties uz to, ka viņu varbūt atstumj un nesaprot pasaule. Tēvs Kērners savā "Jēzus zemniekiem" triloģijā skaidri un nepārprotami ir iztulkojis Bībeles Evaņģēlija un Jēzus mācību ikkatram viegli uztveramā un ar dziļu mīlestību piepildītā valodā!
Jēzus šiem dievbijīgajiem kungiem grib pateikt - Dievam nevar būt šaurāka sirds kā vienam sīkzemnieku ganam. Ja gan meklē savu aitu un neliekas mierā, kamēr to nav atradis, tad Dievs ne tik neatteiksies ne no viena cilvēka. Nekad! Ja jau gana acīs vienai aitai ir tāda vērtība, cik daudz vairāk Dievam nozīmē cilvēks, kaut arī viņš būtu apmāts kā muitnieks vai grēcinieks un sagādājis daudz rūpju. Un Jēzus ar to saka farizejiem, ka jūs taču nedrīkstiet domāt par Dievu sliktāk kā par sīkzemnieku aitu ganu. Un cilvēku vērtēt zemāk nekā aitu.
Vācijā tēva Reinharda grāmatas un šī triloģija tika uzņemtas ar ārkārtīgu saviļņojumu. Ieejot amazon.de sadaļā, kur tiek pārdotas šīs grāmatas, mēs varam redzēt, ka klienti, kuri ir šīs grāmatas iegādājušies, tās ir novērtējuši ar 5 zvaigznītēm un ļoti labām atsauksmēm. Tas patiesi priecē, jo patiešām izcils darbs ir paveikts, kuru izbaudīt ikvienam lasītājam, pat tādam, kas ar kristiešu Svētajiem Rakstiem un Evaņģēliju ir mazpazīstams. Jo visa triloģija nav dogmatisma pilna, kādu bieži vien ir nācies lasīt, bet tā ir caurstrāvota ar Kristus un Viņa, un visu mūsu Tēva - Abbas, beznosacījumu iekļaujošo mīlestību, ka itin ikviens ir gaidīts, pieņemts, mīlēts un cienīts tāds, kāds viņš ir, respektīvi, individuāls pats.
2015. gada pavasarī lasīju un aprakstīju kādu citu Reinharda Kērnera darbu. Tā bija grāmata "Laiks ir nobriedis". Jau tad es patiesi dziļi iepazinu Kristus patieso Vēsti, kas ir pausta ārkārtīgā cieņā un beznosacījumu mīlestībā pret ikvienu, kas tā vai citādi, bet ir izvēlējies sekot Viņam. Ja Kristus ir beznosacījumu Mīlestības un visus pieņemošs Dēls, tad, vai Tēvs, vai Kristus Abba ir citādāks? Nē, Dēls un Tēvs ir Viens, līdz ar to Dievs kā visu mūsu Abba ir absolūta, netiesājoša un ikvienu bez nosacījumiem mīloša Persona. Ir nepieciešams saņemties un spert šo mazo soli, kuru ne jau Kērners izdomāja, bet pats Jēzus uz to aicināja, sakot: "Kam ir ausis, tas lai dzird!" Jāņa Atklāsmes grāmatā šie vārdi ir septiņas (!) reizes sacīti, tā uzsverot, ka tas ir galvenais, lai mēs patiesi pieņemtu un izprastu Dievu savā dzīvē un savās attiecībās ar Viņu, pieņemtu Viņu patiesā tuvākmīlestībā pret ikkatru personu, neraugoties uz to no iedomātiem "savas vispareizākās ticības" augstumiem. Kad mēs to sapratīsim, tad mēs esam iegājuši Dieva dēlu un meitu statusā visā pilnībā!
Kērners nav nekas cits kā zemnieks, uzaudzis un palicis zemnieks. Karmelītu mūks, priesteris un teoloģijas doktors... un joprojām - ZEMNIEKS. Gluži kāds bija Jēzus - ZEMNIEKS. Kādēļ mēs tik ļoti saprotam zemniekus - jo viņi runā vienkārši, neiedomīgi un ar patiesu sirds vēlmi kaut kā nebūt tev palīdzēt. Tāds ir arī autors un tāds pāri visam ir pats Dievs un Jēzus - bez jebkādas nosodīšanas "vilkt visus pie sevis" un kaut kā nebūt palīdzēt tev izķepuroties no turienes, kur esi iestidzis - maldos, iedomātos grēkos, sevis nosodīšanā, sevis un citu nepieņemšanā, mūžīgā vainas apziņā, maldīgā "kristieša pareizumā" un tā tālāk. Ja mēs šo Jēzus un Dieva kā zemnieka konceptu neizprotam, mēs turpinām maldīties starp "tiesājošā un iznīcinošā Dieva" un mūsu pašu priekšstatu "trijām priedēm", neieraugot pārpārēm plūstošās, aicinošās un sevī ievelkošās Dieva mūžīgās beznosacījumu mīlestības "mežu".
Vienkārši izteikties spēj tikai tāds, kurš kaut ko tiešām ir dziļi izpratis ne vien ar prātu, bet arī ar sirdi; un ne vien ar sirdi, bet arī ar prātu - ar abiem tātad.
Jēzus bija zemnieks. Un Dieva Dēls. Tieši šādā secībā. Un, kas ir zemnieks, tāds visu mūžu paliek. Ja ne fiziski piesaistīts saimniecībai, tad savā attieksmē pret apkārtējiem un līdzcilvēkiem. Ar vēlmi un apziņu vienmēr izpalīdzēt un runāt vienkārši. Vienkārši par jebkuru jautājumu. Tā arī Kērners šajā triloģijā dodas cauri Jēzus līdzībām, cauri Jēzus dzīvesstāstam, cauri Viņa gaitām... ejot blakus un sarunājoties ar Viņu kā zemnieks ar zemnieku. Ikviens no mums var būt klausītājs un lasītājs, redzot, kā zemnieku valodā līdz šim par "augstu" uzskatītā teoloģija atveras un kļūst saprotama pat "mirstīgajam". Bībeli, kā raksta Kērners, bieži vien ir rakstījuši izglītoti pilsētnieki, līdz ar to tajā ir iezagušās dažas aplamības, kas zemniekam tūliņ krīt acīs un uz ko Kērners atļaujas arī norādīt, pamatojot un detalizēti izskaidrojot. Kaut vai tajā pašā līdzībā par kamieli un adatas aci. Izrādās, kamielis tur nav ne tuvumā bijis... Kērnera triloģijā Jēzus un Viņa Abba uz mums nerunā svinīgā un pacilātā baznīcas tonī, nē, Viņi uz mūsu sirdīm runā atklātā un atvērtā sirds valodā, parādot visu savu Mīlestību, liekot lietā rokas, kājas, līdzības, dabas aprakstus un zemnieku dzīves ainas. Visu skaidro tā, lai tas būtu saprotams ļaudīm, parastajiem, vienkāršajiem un tiem, kas uzskata, ka tās visas ir blēņas.
Dievs varētu piepildīt mūsu sirdis ar daudz vairāk pateicības un prieka, ja mēs vairāk pārdomātu par viņu. Un ja mēs kopā ar Dievu sirsnīgā sarunā ar viņu aplūkotu pasauli un to, kas mums apkārt notiek. Tad mēs pamanītu, ka "Dieva valstība", kā to Jēzus sacīja saviem mācekļiem, tiešām ir jau sākusies.
Kērners, kurš ne vien ir palicis zemnieks, bet ar ikvienam aktuāliem vēstījumiem skaidri parāda Bībeles simbolismu, mums ikvienam var kļūt par labu draugu ceļā pie Dieva. Jo Jēzum vajag zemniekus, kas Viņam palīdz šajā pasaules cilvēku tīrumā. Mums ir tikai jāvēlas kļūt par tādiem, kas saprot un pieņem Viņa Mīlestības Vēsti visā patiesībā. Mēs patiesi bieži esam izsalkuši un izslāpuši, bet cik daudzi no mums to apzinās? Otrajā grāmatā autors raksta: "es apņēmos šeit rakstīt par to, kā mēs šodien - mēs paši - varam sarunāties ar Jēzu, kā mēs - arī mēs šodien - varam viņu uzklausīt un no viņa kaut ko mācīties par dzīvi kopā ar Dievu." Mēs tiekam aicināti iet uz sarunu ar draugu, lūgties tā, ka apzināmies, ka runājam ar labu draugu, kuram mēs esam nozīmīgi un kurš mūs ļoti, ļoti mīl. Mīl tādus, kādi esam, bez nosacījumiem. Ja mēs paši no tā atsakāmies, mēs esam kamieļi un tādēļ paši sev aizslēdzam durvis, lai "Debesu valstība" ienāktu mūsu sirdīs, kas vien tā gaida, lai mēs to ielaistu.
Dzīvei kopā ar Dievu pēc būtības nav lielas atšķirības no kopdzīves pilsētnieku vai zemnieku ģimenē.
Kērners savos darbos maksimāli izvairās no dogmatisma, no klajas nemīlestības, no uzskatu šauruma, jo apzinās un māca arī mums pieņemt, ka Dievs nav tāds, kādu to ir radījuši cilvēciskie priekšstati par Viņu. Zināmā mērā tādēļ arī tēvu Reinhardu brāļi katoļi Latvijā uzlūko ar zināmām bažām, jo šaubās par viņa uzskatu pareizību. Tomēr nevienā vietā viņš neapšauba Baznīcu, viņš tikai argumentēti un pamatoti parāda, kur tā maldās - vai nu cilvēciskas izpratnes trūkuma dēļ vai ne īsti Dieva visaptverošajā Mīlestībā balstītas Bībeles interpretācijas un skaidrošanas dēļ. Kā zināms, ir sākusies lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību, bet, kā jau es kaut kur rakstīju, tas nebūt nav tas, ko daudzi saprot - mums ir visiem jābūt vienotiem ar Jēzu un Viņa Abba, Viņa Tēvu, ikvienam no mums individuāli, nevis baznīcām jābūt strukturāli vienotām un savā starpā pieņemošām vienai otru. Jā, mums arī tādām ir jābūt, protams, ja dzīvojam mīlestībā, tomēr augstākais bauslis paredz, ka mums ir jārod vienība ar Dievu un Jēzu, lai arī Viņi varētu to rast ar mums. Tik vienkārši, draugi un par to raksta Kērners savā otrajā triloģijas daļā "Jēzum vajag zemniekus un tos, kas par tādiem grib kļūt".
Dievs no savas puses nekad nesaraus derību ar jums. Par spīti visam, nē. Nekad Viņš no jums neatteiksies. Viņa Derība vienmēr ir jauna, uz visiem laikiem paliekoša Derība. Vienmēr un vienmēr no jauna Jēzus to viņiem bija sacījis. Tas piederējās pie Viņa Labās Vēsts būtības. "Jūs visi, jūs visi, kas manī klausāties, stāstiet tālāk to, ko jūs no manis esat mācījušies. Esiet paši tādi, kādu jūs iepazināt mani. Jūs man esat vajadzīgi, tāpat kā sāls ir vajadzīga mūsu dzīvē. Lai mana Labā Vēsts nezaudētu garšu, lai tā būtu baudāma cauri gadsimtiem, lai viņas dziedinošais spēks uzturētu pie dzīvības ievainotos, lai tās uguns neizkvēlo, un mīlestības raugs, kuru mans Tēvs ir paslēpis katrā sirdī, visus uz šīs zemes padarītu par mīlestības pilniem cilvēkiem. Jā, tik svarīgi jūs esat šai izsalkušai zemei."
Mēs esam nonākuši līdz Kērnera triloģijas trešajai grāmatai "Visas labas lietas ir trīs: Jēzus paliek zemnieks". Visās trijās triloģijas daļās tēvs Reinhards skaidri un gaiši norāda - patiesība ir meklējama ebreju un grieķu valodas vārdos un simbolos. Nezinot ebreju un grieķu valodas vārdu dažādās nozīmes un simbolisko izpratni Jēzus laika sabiedrībā, piedošanu, neko no Bībeles nav iespējams saprast. Un uz to norāda ne vien Kērners, bet arī daudzie viņa studiju laiku profesori un slaveni Bībeles zinātnieki, uz kuriem Kērners savos darbos atsaucas un mēdz citēt. Kērnera grāmatas, kopumā ņemot, ir ne vien populārzinātniski sarakstīta teoloģija cilvēkiem parastajiem, bet arī ārkārtīgi vērtīgs vispārekseģētisks darbs to ieskatā, kuriem padziļināti interesē saprast kristiešu Svētos Rakstus.
Visa kristietības būtība, es šeit runāju par patiesā Dieva pārvaldītu kristietību, ir Mīlestība - pilnīga, absolūta, pieņemoša, iekļaujoša, sevi un citus mīloša un cienoša mīlestība. Kērners saka šādi: "Viņam, augšāmceltajam Jēzum, ir svarīgi, lai cilvēki tiktu ar mīlestību vadīti. Bet vairāk par visu, lai tie saņemtu barību, labu barību, kas tiešām piepilda sirdi un prātu. To - tieši to! viņš toreiz teica Sīmanim Pēterim". (sal. Jņ 21) Un vēl viena Bībeles dimensija, kurā reti kurš ielūkojas dziļāk, pārskrienot vien ar nevērīgu acu uzmetienu, tie ir skaitļi Rakstos. Un tiem ir ārkārtīgi liela nozīme, lai saprastu Vēsti tādu, kādu Kungs to ir atstājis. Kērners no sirds ir iedziļinājies skaitļu simbolismā, atkal balstoties uz dižiem teologiem un pētniekiem, mums izskaidrodams to, ko nevienā baznīcā vai svētdienas skolā mēs nedzirdēsim - patiesību par Bībeles nozīmi un tajā ietverto simbolu nozīmi, kādu tajos ietvēra Bībeles grāmatu kanona rakstītāji.
Pāvests Benedikts XVI jau savā enciklikā "Dievs ir mīlestība" ir rakstījis, ka "Dievs mūs, cilvēkus, mīl "bez nosacījumiem". Bez nosacījumiem, tāpat kā Jēzus." Kērners šo domu attīsta tālāk un papildina, sacīdams: "Kas attiecas uz Dievu pašu, tu vari būt pavisam mierīgs. Viņš savā dievišķajā sirdī mīl ikvienu, neskatoties uz visām ļaunprātībām, tātad - bez nosacījumiem. Dievam un Jēzum rūpam mēs, cilvēki, pie tam, katrs no mums. Mīlestība tieši ar to, ka tā ir bez nosacījumiem, vēlas cilvēku izmainīt. Un var izmainīt!" Un, ja Dievs mūs mīl bez mūsu nopelniem, tad arī mums Dievu ir jāmīl bez nosacījumiem, vismaz ir jācenšas to darīt. Dievu - Dievu - mīlēt bez nosacījumiem? Dievu? "Mīlestība raugās uz otra būtību, nevis uz to, ko viņš tieši dara. Dievs ir savas paša būtības dēļ tā vērts, lai viņu mīlētu, ne tikai galvenokārt tādēļ, ko Viņš mūsu dēļ dara un ko Viņš mums dod."
Man personīgi ir uzdevuši jautājumu par to, kā mēs varam zināt, kāds ir Dievs. Un es vienmēr esmu atbildējis, ka tāds, kāds bija Jēzus - draudzīgs, atvērts, skarbs, kur tādam vajadzēja būt, bet, pāri visam - mīlošs bez nosacījumiem. Karmelītu ordeņa garīgā māte Terēze no Avilas ir tieši šādu pašu domu paudusi, kā izrādās: "Vienmēr vispirms vajadzētu uz raudzīties uz Jēzu un Viņa kā cilvēka dzīvi zemes virsū. Tieši Viņā kā Cilvēkā var vislabāk redzēt, kāds ĪSTENĪBĀ ir Dievs."
Reinharda Kērnera grāmatas, ikkatra no tām, ir dziļas Dieva pazīšanas un Viņa mīlestības piepildītas, ik rinda tekstā ir Gara un mūžīgās Mīlestības izgaismota un caur šīm grāmatām mēs ikviens esam aicināti paraudzīties uz Svētajiem Rakstiem caur Dieva acīm un Viņa cilvēkus mīlošo sirdi. Mēs gan esam nepilnīgi, mēs neesam savstarpējā sadraudzībā, mēs bieži uzvedamies kā kamieļi, kā auni vai kā ēzeļi, bet tas nemazina mūsu cieņu Dieva acīs... Un nedāvā mums mazāku Viņa Mīlestību. Mēs esam aicināti pārveidot savu domāšanu, ielaist tajā mīlestību, lai dzīvotu Dieva Trīsvienības sadraudzībā, kurā nav subordinācijas vai kāda pārākuma vienam pār otru. Jēzus mūs ir aicinājis dzīvot, priecāties, dejot, smieties, līksmot un, pāri visam, dāvāt un saņemt mīlestību Svētajā Trīsvienībā! Lai šie ekseģētiskie pētījumi un skaidrojumi palīdz atvērties mīlestībai un patiesai sirdsgudrībai Kristus klātbūtnē! Jo Jēzus ir bijis zemnieks un tāds vienmēr paliks - ar visiem draudzīgs, izpalīdzīgs un visus pie sevis aicinošs, nevienu neatstādams ārpusē!