Ceļojums uz prāta stāvokļa (mindset) izmaiņu veicināšanu...

Fona attēls:  Photo by billyghawa stock on Unsplash

Mani allaž ir aizrāvušas grāmatas, kuru vēstījums veicina cilvēka iekšējās prāta un sirds izmaiņas, uzlabo emocionālo līdzsvaru un bagātina izpratni par cilvēka esamības jēgu. Viena no pēdējā laika lieliskākajām grāmatām šajā jomā ir arī Džeja Šetija sarakstītā «Domā kā mūks». Protams, viena pati grāmatas izlasīšana prāta stāvokļa izmaiņas neveic, tās veicam katrs pats ar savu gribu, vēloties kļūt labāki, empātiskāki, saprotošāki, iekšēji stiprāki un integrētāki kā dabas un pasaules daļa. Uz to mūs ved ceļojumā ar šis darbs, kurš veicina jaunu prāta stāvokļu jeb mindset veidošanu un attīstīšanu.

Protams, lasot šo grāmatu un pārdomājot tajā rakstīto, saprotu, ka mūsu laimes un labo sajūtu avots ir mūsos pašos, mūsu prātā. Principā, šeit mēs varam atsaukties arī uz seno filozofu stoiķu sacīto, ka ārējās lietas no mums ir neatkarīgas, mūsu pašu kontrolē ir tikai prāts un kā mēs domājam par lietām. Tā arī šīs grāmatas autors caur atziņām un savu kā bijušā mūka pieredzi līdzdala ar lasītājiem zināšanas, lai mēs fokusētos uz tādu izmaiņu sasniegšanu savā prātā, kas mums sniegtu izpratni par patiesajiem laimes un prieka avotiem. 

«Materiāls apmierinājums ir ārējs, savukārt laime ir iekšēja. [..] Muskusbriedis mežā saož neatvairāmu smaržu un sāk klaiņot pa mežu, meklējot tās avotu, neapzinoties, ka smarža nāk no viņa paša. Tas pavada visu savu dzīvi, veltīgi meklējot smaržu. Tieši tāpat mēs meklējam laimi, kas šķiet nenotverama, bet patiesībā mīt mūsos pašos. Laimi un piepildījumu var iegūt, tikai pārvaldot prātu un veidojot saikni ar dvēseli, nevis no lietām vai sasniegumiem.»

Daudzi no mums nevēlas savā dzīvē atbildēt uz šiem daudzajiem nemitīgajiem «kāpēc?», tādēļ cenšamies iegrimt darbos, pienākumos un tā tālāk, taču tādējādi palaižam garām iespējas iepazīt sevi personīgāk un dziļāk. Arī šīs grāmatas autors uzvedina uz domu, lai mēs censtos sevi un atbildi uz šiem «kāpēc?» meklēt, atrast un saprast pēc iespējas godīgāk paši pret sevi. Šajā vietā es atcerējos, kad es lasīju kādu eneagrammas grāmatu par savu tipu un tā dažādām alkām un vēlmēm, un izturēšanos, kāpēc tā un nekā citādāk, šeit sapratu, ka šīs lietas atrodas saskares punktā - manis iepriekš lasītais par eneagrammu un šī autora sacītais par konkrēto atbildi. Kā pauž Šetijs, "tas, ko patiesībā meklējat, ir iekšēja sajūta (laime, drošība, pārliecība un tamlīdzīgi)". Mums jākļūst zinātkāriem un jānoskaidro, kādēļ vienas vai otras izjūtas un alkas mūsos mīt! Kā turpina autors: "Kamēr izzināsiet problēmu, vairāk uzzināsiet par ārējām vēlmēm, ja tām vēl vispār būs nozīme". 

Arī latviešu lasītājiem zināmais autors Lorenss Frīmens tiek citēts Šetija darbā (100. lpp.): "Viss, ko jūs darāt dienas laikā, sākot no mazgāšanās līdz brokastu ēšanai, sanāksmēm, braukšanas uz darbu, televīzijas skatīšanās vai lasīšanas... viss, ko jūs darāt, ir jūsu garīgā dzīve. Vienīgais jautājums ir, cik apzināti veicat šīs ikdienas darbības..." Šeit mēs pieskaramies apzinātībai, kas arī ir nopietna lieta, lai to iekļautu savas dzīves un sava smadzeņu stāvokļa izmaiņu ceļojumā. Par apzinātību mūsdienās arī daudzi runā un ir sarakstītas ārkārtīgi ieteicamas grāmatas. Šetijs savā darbā pieskaras tam, ka bez apzinātības nav iespējama izaugsme. 

Protams, visa grāmata ir ar patiešām vērtīgu saturu un atziņām piepildīta, to nevar noliegt, taču, manuprāt, viena no visaizraujošākajām daļām grāmatā ir otrā daļa - par mūsu augšanu. Augšanu kā personībām, augšanu kā esamības daļai, augšanu kā prāta izaugsmi. Viena no būtiskākajām lietām šajā nodaļā ir skaidrojums par mūsu aizraušanos - par mūsu potenciāla kvadrantiem, par to, kā nonākt līdz tam, kas mums padodas un kas aizrauj, analizējot arī pārējos kvadrantus - padodas, bet neaizrauj; nepadodas un neaizrauj; nepadodas, bet aizrauj. Cilvēks un tā īstā patība un esamības jēga visu laiku kopš dzimšanas jau ir iekšā, tomēr lielu daļu dzīves laika mēs pavadām, meklējot ārpus sevis. Autors Džejs Šetijs, līdzīgi kā daudzi citi, tostarp, Robins Šarma, mūs kā lasītājus mudina uz sevis paša izzināšanu, līdz ar to arī patiesās laimes sasniegšanu. 

Kad mēs esam nonākuši līdz grāmatas 7. nodaļai, kura attiecināma uz prātu, mēs neviļus atgriežamies grāmatas ievadlappusēs, kur autors mums sniedz salīdzinājumu starp t.s. pērtiķa prātu un mūka prātu. Kad mēs iedziļināmies vienā vai otrā ailītē, redzam būtiskas atšķirības šajos divos prāta modeļos. Ne velti arī meditācijā un apzinātības praksēs skolotāji stāsta par t.s. "prāta mērkaķa" apturēšanu un fokusēšanos uz esošā brīža izdzīvošanu un būt šeit un tagad praksi. Kad mēs lasām par pērtiķa prātu, ticiet man, daudzi no mums negrib ar to asociēties, taču, sabiedrībā dzīvojot un esot starp līdzcilvēkiem, mēs sastopamies ar šo modeli vairāk nekā ar to otro jeb mūka prāta un izaugsmes modeli.

Attēlā: fragments no grāmatas 17. lpp.; foto: Didzis Kukainis

«Jo mazāk laika pavadāt, domājot par citiem, jo vairāk laika ir, lai pievērstos sev.»

Viena no būtiskākajām šādu grāmatu kā «Domā kā mūks» priekšrocībām ir tā, ka tās mums, lasītājiem, konstanti atgādina - domā par sevi, pievērsies sev, plāno savu laiku, organizē savu prātu un dzīvi, velti rīta pirmo stundu savai pašizaugsmei, lasi grāmatas... Jā, zinu arī alternatīvo viedokli par šādām grāmatām - pilnīgas muļķības, glupības, bagātniekiem viegli mācīt citus, kad pašiem nekas netrūkst un tā tālāk. Bet mans personīgais ieteikums ir - tomēr lasiet šādas grāmatas, jo ikkatra atziņa, kuru izlasīsiet, ik pa laikam kaut kur dzīvē uzpeldēs un prāts neko neaizmirst, labas un vērtīgas zināšanas labprāt nogulsnējas. Tas ir ilgstošs ceļš uz izmaiņām, izmaiņas nerodas vienā dienā un arī ne pēc desmit grāmatu izlasīšanas. Bet - ceļš ir uzsākts un ieradumi veidojas! 

«Labā ziņa - jo vairāk pieslēdzaties prātam, jo mazāk pūļu tam nepieciešams. [..] Izkopiet spējīgo intelektu, lai saskatītu patiesās zināšanas un praktizētu gudrību, lai jūs spētu noteikt atšķirību starp patiesību un nepatiesību, realitāti un ilūziju, savu viltus un patieso būtību, dievišķajām un dēmoniskajām īpašībām, zināšanām un ignoranci, un to, kā patiesas zināšanas apgaismo un atbrīvo, kamēr ignorance aizēno gudrību un savažo jūs.»