Rakstu cikls «Pāvestības vēsture» | 4. Pāvestība Kārļa Lielā laikmetā
Pāvests Leons III kronē Kārli Lielo par Svētās Romas impērijas ķeizaru; britannica.com
8. un 9. gadsimta pāvestība bija ārkārtīgi lielu izmaiņu priekšā un ierauta daudzu vēsturiski nozīmīgu lēmumu seku rezultātos. Zaudējot saikni ar Konstantinopoli, pāvestība pievērsās frankiem, lai tādējādi sevi pasargātu no lombardiešiem. Karalis Pipīns III noslēdza savienību ar pāvestu Stefanu II 754. gadā, kuru atkārtoti apliecināja un nostiprināja Pipīna III slavenais dēls, Kārlis Lielais (Charlemagne). Viens no šajā rakstā minētā laika posma diženākajiem notikumiem bija Kārļa Lielā kronēšana 800. gada Ziemassvētkos, kuru veica pāvests Leons III, tādējādi veicinot kristietības nostiprināšanos uz izplatīšanos. Pāvesti un Kārļa Lielā pārstāvētie Karolingu dinastijas pārstāvji veicināja katolicisma misionāro darbību tālu ārpus Romas impērijas robežām, gan arī veicināja Baznīcas hierarhijas uzplaukumu, kā arī reformēja Baznīcu visā Rietumu telpā. Lai gan pāvesti un Karolingu dinastija bija smagi strādājuši pie tā, lai attīstītu Baznīcu un tās darbu, vēlākos laikos daudzi apstrīdēja priesteriskās un varas pozīciju saiknes. Romā un Itālijā panāktais miers mums no šī laikmeta ir atnesis daudz izcilu mākslas objektu, kuri ir baudāmi un novērtējami pat pēc tik daudziem simtiem gadu.
Rakstu cikls «Pāvestības vēsture» | 3. Pāvesti, bizantieši un barbari
Pāvests Gregors I jeb Lielais (Magnus), attēls: aleteia.org
Baznīcas un arī pāvestības laikā no 5. līdz 8. gadsimtam mēs varam sastapt un izzināt dažādus turbulentus notikumus, no kuriem divi zīmīgākie ir monofizītisma herēze 6. gadsimtā līdz pat t.s. ikonoklasmam 8. gs. Monofizītisms postulēja, ka "abas dabas Kristū - dievišķā un cilvēciskā - ir tik stipri saistījušās, ka radusies viena - dieva-cilvēka daba un Kristus miesa tāpēc nav cilvēciska, bet ir par dievišķu kļuvusi matērija" (Strods, Katoļu Baznīcas vēsture). Ikonoklasms būtībā nozīmē «svētbilžu graušana», uz kuru sākotnēji pamudināja ļoti burtiska baušļa «Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā» interpretācija, kas attīstījās islāma un jūdaisma ietekmē Bizantijas impērijā un kurai 726. gadā savu piekrišanu deva arī imperators (Leons III), tādējādi sekojot nežēlīgai ikonu darinātāju un pielūdzēju vajāšanai, līdz IX gs. ikonoklasmu pasludināja par ķecerību (hairēzi).
Rakstu cikls «Pāvestības vēsture» | 2. «Pētera amata» dramatiskās izaugsmes gadi
Attēls: atrasts internetā, google.lv
Gatavojot šo otro ierakstu par pāvestības vēsturi, protams, nācās palasīt arī citu autoru sacīto par valsts un baznīcas attiecībām, gan vēsturiskā, gan arī tīri konstitucionāli juridiskā kontekstā. Jurists un kādreizējais reliģisko lietu pārvaldnieks Ringolds Balodis savā grāmatā "Valsts un baznīca" raksta šādus vārdus: "Visā cilvēces vēsturē ir daudz spilgtu piemēru, kas apliecina: reliģiozitāte, reiz iesakņojusies, ir daudz noturīgāka par tiem iemesliem, kas it kā bijuši tās izplatīšanās tiešie cēloņi." Kādēļ es šos vārdus izvēlējos citēt? Jo šajā reizē, šajā otrajā ierakstā mēs aplūkosim pāvestības varas dramatisko izaugsmi laikā, kad reliģija kļuva par atļautu fenomenu un to drīkstēja sākt praktizēt publiski, nebaidoties tapt vajāti un tikt izbaroti lauvām kā mēs to atceramies no imperatora Nērona veiktajām plašajām kristiešu vajāšanām.
Rakstu cikls «Pāvestības vēsture» | 1. Kas ir pāvestības vēsture? Kad tā sākas?
Attēls: aleteia.org
Pāvestības vēstures izzināšana cauri šai populārzinātnisko rakstu sērijai ikvienam tās lasītājam ļaus iepazīt reālo pāvestības vēsturi četros tās galvenajos veidolos: 1) kā ideju jeb uzskatu, 2) kā institūciju, 3) kā biogrāfisku personību aprakstu un 4) kā veidotāju un formētāju attiecīgi visai turpmākai Rietumu civilizācijai. Tas ir pirmais punkts. Otrais punkts un šī pirmā ieraksta izejas pozīcija ir pāvesta amata «iedibināšana» jeb no kurienes vispār radās tāda ideja par kādu vīru Romā, kurš tagad mūsdienās ir lielais gans veselai astotdaļai pasaules iedzīvotāju? Uz šo jautājumu mēģināšu atbildēt šajā ierakstā, tā turpmākajās rindkopās.
Populārzinātnisku rakstu cikls «Pāvestības vēsture»
Attēls: aleteia.org
Pāvestības vēsture ir viens no tiem kultūrvēsturiskajiem fenomeniem, kura pētniecībā joprojām tiek ieguldīts laiks un resursi, kā arī tas ir aizraujošs motīvs kinematogrāfijā, lai joprojām tiktu uzņemtas un demonstrētas filmas un seriāli, kas aizrauj daudzus miljonus pasaules iedzīvotāju. Šķiet, ka pāvesti un to aktualitāte vēl kādu laiku no pasaules skatuves nezudīs, ja vien, protams, mūsu dzīves laikā nenotiks Jēzus otrā atnākšana. Protams, šajā vietā lasītājiem lieku saprast, ka šis fenomens, šķiet, tik ātri nepienāks... Tādēļ latviešu lasītājam tiek dota iespēja vairāku publikāciju ciklā populārzinātniskā formātā iepazīt un izzināt būtiskākos pāvestības vēstures un tās ietekmes momentus līdz pat mūsdienām.